Burti koferī un gulbju ezers.

Un - jau tad, kad viss bij atrasts iekš Tirgus.. viss nopirkts - ejot prom.. atradām, kaut ko patiesi - sev. Jau vairākus gadus gribēju sev rakstāmmašīnu, kura darbojas, jo tā, kas man ir sver Tonnnu/nedarbojas un ir slēdzama pie elektrības. Īsts agregāts. Nekas portatīvi mīļš, kaut gan remontēties viņa brauks, kad es būšu šoferis.. Un kad tas būs - kas to lai zin. Bet kamēr tas aparāts tur stāvējis.. cilvēki saburtojuši uz lapas, bet viss tikai burti, nekāda stāsta tur.. 

Tad nu Vēstuļburti koferī - un mūsmājās virtuves galds klab un pirkstiem trannažieris. Un nevar saprast , kam patīk vairāk, man vai dillei. Un tas nekas, ka nav Garumzīmju.. Toties ir rezerves lenta :) 

Melleņu un aveņu burvība. Avenes kā īsts rudens. Milzīgas. 

Bet gulbji peld pa domām un darba virsmu. Spalvas plivinās un smiekli bezgalīgi. 

Un ledusskapī patiesi ir tikai mellenes.Krējums.Piens.Avenes. Un atvilknē maize. 

Balts. balts... 

Īsts.. balts - gulbju ezers:) 

velo.pastkartes pa pasauli. un zemapziņas faili. vai sajūtas.

Agrāk skrēju pa mežu - klausoties skaņās. Neskaitāmus gadus mūzika skrienot - bij kaut kas svešs. Skriet. Elpot. Domāt. Tagad es skrienu un klausos mūzikā. 

Par spīti dilles " Es gribu Tev līdz" - izvilku vello uz mitrās, krēslainās ielas un braucu - braukt. Tas ir tāds notikums - Būt mežā vienai, bez suņa, bez dilles. Un burtiski lidot pa takām ar tvistīgu mūziku uz ausīm un smaidīt līdz ausīm, par to cik ļoti patīkami ir jaunie vello rokturi. nekrīt nost. Un cik ļoti patīkami ir saprast, ka kaut kur prātā ir fails, kurš atceras - kur saknes. Krēsla tik viltīga, ka šilierējas koki, ne tikai saknes.. bet fails darbojas. Un tam nav nekāda sakara ar atmiņu. Un ripojot pa Biķernieku trasi - par spīti mūzikai un ātrumam dzirdu suņa nagus.. es pat skatos pār plecu - tīri refleksīvi.. - cik tālu viņa ir.. , viņas nav, viņa laukos, bet man liekas - ka viņa ir man līdzās un skrien kā vējš. Dzirdu kā viņa bremzē, palēnina gaitu.... bet noteikti viss manā zemapziņas meža failā. 

Čīkstoši vello ar varavīksnes krāsas atstarotājiem. Un pirmo reizi - patiesi pirmo reizi tas elektrõniskais pulkstens pie Kīnõ studijas rādija nepareizu laiku. Varbūt pulksteņvīrs atvaļinājumā.   

Un vēl braucot - es saplēsu savas mīļākās bikses, bet tas bij tā vērts. 

Un vēl paldies Irai, ka viņa senumsen pastāstija par www.postcrossing.com ..Tā, kā man tagad pašai ir pastkartes - tad par godu tam reģistrējos un šodien izsūtijām savas pirmās pastkartes. Ziemeļamerika. Baltkrievija. Somija. Vācija. Nīderlande. Kaut kas sireāls. To - kurš to izdomājis. Visu cieņu! pat vēl vairāk!

pastkartes.

Lecot lekt.  Un patiesībā viņa pati sevi nedzird, kad ilgu laiku tēti nav redzējusi, runā,ņurkās un uzvedās kā mežonis , kurš nemaz neaptver kas apkārt notiek. Bet var jau saprast. 

Balts uz balta. Balto gulbja trafaretu no datora ekrāna pārkopēju.. Gulbis tieši tik banāls, lai būtu skaists. Bet cik smieklīgi ir klausīties - kādus draugus dille grib lūgt uz ballīti. Nav jau svarīgi, ko domāju es.. , kas kuram rads un kā pieklātos. Viņai savi iemesli un vēlmes. Es tikai paraustu plecus un diktēju burtus. 

Pastkartes pastā ir vārdos neizsakāms prieks. Pašas bildētas pastkartes kastēs no tipogrāfijas ir tik pat liels prieks. Kaut kādu iemeslu dēļ - tieši šie kadri klejos pa pasta kastēm un iemitināsies "lakstos" kādā stūrītī, lai tās varētu pievienot ziediem, vai nosūtīt tā pat vien..

Nākamreiz zināšu kā.. Kā drukāt, ko gribu.. un kam jāpievērš uzmanība, to jau saprotu tik tad, kad paņemu rokās un sanāk smiekls.. par to kas sanācis.. , bet senum seno vizītkarti ieraugu ikreiz ar sajūtu - ka patiesi tā ir mana. mans rokraksts. Mans konverts. mana vārdos izteiktā sajūta pret pasauli. 

Un es pat zinu, kuru pastkarti sūtīšu pirmo. dilles zīmēto sauli visām Omēm.

Lipināt pastkartes uz sienas. Valters griež lipekļus. Dillei visu vajag. Bet mans prāts klejo pa pastkastēm. Par to cik laba sajūta ielīst pastkastēs. nemaz nezinot. nemaz nenojaušot. kur un kam kāds sūtīs to ko redzu es. Jūtu es. un atkal pret pasauli. un Jums.

Kopš "jaunībā" sāku lasīt Tagori.. tā sāku pati izteikties rindkopās. izteikt sajūtas rindkopās.

Spalvas ēna.. un tāfele kā ar spalvu krāsota. Bet ja Bruņinieku ielas pagalmā iestādītu puķes. Viņas izaugtu tik lielas un krāsainas. Vēl lielākas. 

Stājoties skolā, bij jāraksta motivācijas vēstule. Manā bij rakstīts, ka vēlos, lai manis bildētās bildes būtu uz Brīvības ielas .. Tur gan bij domāts uz māju sienām.., bet tālu jau nav.. iekš Brīvības ielas sienām... un vēlāk jau arī uz. Mazliet vēlāk. 

auduma spalvas

Izstaipīt mugurkaulu kaķu stilā. Nez vai par godu rudens vēsumam.. bet mugura par sevi atgādina. Bet dille mani pierunā doties uz Līgatnes upīti skatīties, kā migla aug. Ir jāmācās pa mežu iet klusi, lai ieraudzītu visu, kas tajā dzīvo, bet ar trīs suņiem tas nemaz nav vienkārši. Un ar vienu dziedoši spiedzošu dilli. Šovakar atkal mācīsimies iet klusi.. un līdz neņemsim visus suņus. 

Bet Augšlīgatnes pagastā (gandrīz pie šosejas/pagastmājas) ir atvērusies jauna gardo maizīšu ceptuve "Trīs kūkas" , kur rosās trīs burvīgas lēdijas. Nuu.. ar tiem pumperniķeļiem aizbiedēt manu "diētu" var ! Nevis var, bet jau aizbiedēja! Viņas to pagasta vērtību pacēla pa vairākiem simtiem punktu manā apziņā. Tik gardi tur un beidzot dilli varu pierunāt iet uz veikalu, jo iet pēc piena viņa ne pa kam negrib..Bet kafija bez piena, man ne pa kam negaršo.

gulbji.spalvas.gulbji.spalvas.balts.balts.balts. un lidot.  garāžas atgriezummaiss atkal vaļā.. trīsstūru pārtapšana par spalvu un daudz un dikti - šķērēt. 

Tagad vēl jādomā.. vai tomēr nevajag iestērķelēt..tas noteikti nav tik grūti kā izklausās.., bet pirms tam simtiem spalvu vēj jānošņikā.. 

Reizēm vajag milzu pacietību un daudz gadus, lai iemīļotu kādu konkrētu pagastu.. lokācijas vietu. Lai man vēl ar vien šķiet, ka Koknese ir skaistāko rītausmu zeme un lai kā es ilgotos pēc ieņurkošanas Daugavā.  Bet Augšlīgatnei nav ne vainas..gliemežu pārpilnība un drosmīgas stirnas un miglā tīti kartupeļlauki, ļoti dubļaini ceļi un gardas zaķskābenes. Koknesē es pazinu visus upes cilvēkus, bet šeit upē neviens nemakšķerē, nepeld un nebrauc ar laivu un neslēpo pa aizsalušo upi. Bet paldies tiem, kuri laikam par godu skolai izpļāva takas līdz upei. Tad jau uz turieni iet vēl kāds cits arī bez mums. Vēl viena vasara bez Daugavas.

diapozitīvu nav.

Daudz kastīšu stāv bēniņistabā.. Pa vidu audumu.papīru.mālu.pērļu.stiepļu un grāmatu "bardaka" . Vecmammai vasarās ciemos brauca vīra brālis - Stjopa(sķopa vai stefanonkuls) kopā ar savu kundzi.. bāli zaļā žigulī..Kundzei mati mūžīgā copē un līdzi somiņa ar neskaitāmām zāļu burciņām. Stefanonkuls mani sauca par krisĶiku un parasti manā vietā pļāva zāli lopiem un veica milijons svarīgus darbiņus. Bet man no viņa mantojumā ir vairākas ierīces. Vienu kastīti atvērām. 

Es ceru, ka es uz vecumu būšu tik pat rūpīga un taupīga - un manā darbnīcā/garāžā būs vesela dārgumu kolekcija ar instrumentiem un aparātiem, kas nenovērtējami paliktu nākamajām paaudzēm. lai lietotu, nevis putekļos pazustu. 

cauri spīd un zīmēt. galvenais jau poga un gaisma ..un sadegušo putekļu smarža. Dillei gan zīmēt mirkļos, kad to piedāvā, lai sanāktu labs rezultāts - nekad negribas. cauri spīdīgi zīmējumi - kā filmā.. viens kadrs aiz otra. tik katrā šoreiz cits stāsts. Jāattīsta kāds tukšs negatīvs tam visam.. 

Visa māja smaržo pēc sadegušiem putekļiem . arī pirmajā stāvā.. vai arī deguns pieelpots pilns.. 

Un man patīk tehnika, kurai - lai tā darbotos nav vajadzīga instalācijas programma.. vai jebkas tāds, bet viss skaidrs. kas kāpēc un kā pat dillei. pat ja sākumā tā neliekas.

mežam atvaļinājums. kukurūzlauki.

klapēt un līmēt. iestūķēt un pielīmēt. Vienkārši jāsarauj. Aizmirst apliet puķes dēļ chiekuriem un burtiski viņas ar ķerru aizvest uz komopst kaudzi. Bet melna toņa līme - visu cieņu.

Sapņoju un izsapņoju to chiekurdienu un šodien sapnim pievienojām Viršus. Bet visā visumā par spīti "grafikam" šodien bij ieplānots braukt uz Pabažlaukiem. Alberts izaugs un nezināsim. Un Olivera vasaras albūma daļa būtu pustukša. Un dille.. un mēs.. nudien tur sen nebijām bijuši. 

Labāk zosis saukt par gāgiem, nekā runāt par to, ka zosu tēvs domā,ka ir pīļu tētis. Bet zosis tik - tik skaisti putni..kaut Jebkurš putns laikam manās acīs maģisks. 

un Alberts. Viņš tieši pēc sevis izskatās. 

Kukurūz lauka labirinti un kukurūz bārbijlelles. Tas kurš nemāk meitai bizes sapīt, tas sapin kukurūzām..Tad jau izrādās, ka māk. un citreiz nepīšu. 

 Es patiesi ticu, ka ir kaitinoši, ka es visur velkos ar to 'klik-klik" , bet vēl jautrāk ir tad, kad modeļi padodās.. un viņi saprot, ka labāk ir nebēgt no tā.. un vienkārši būt kadrā.. " klik! viestur!"  - ar kāpost lapu galvā, par kāpostiem kabatās domājot..ar kāpostos atrastu bērnu ratos. Klik!

 Un Ēst. ēst Omes lasītās mellenes pilnām mutēm. dille saka, ka gurķi neēdīs, jo tas asss, zirnīts viņai saka, ka lai ēd ātri, tad nebūs ass. un viņi turpina spēlēt mammās un tētos. un prinČos un princesēs. un man būt mazajai māsai, kura nemāk runāt.

un tad protams jāpielūdz visi kukurūzu gari! 

un vēl tie gari, kuri pieradinās manas pēdas pie augstpapēžu kurpēm. vakar ar pus dienu pietika, lai saprastu, ka pēdas dzīvo vasarā un zaļā zālē. un skrienot cauri Biķernieku mežam.. nesatiku nevienu dzīvu dvēseli. nevienu. mežam atvaļinājums.

stāsta beigas par baloniem.

sākumā e-pasta adresi, kuru uzveidoju par godu balõniem debesīs - vēru vaļā katru dienu.. pirmajā un otrajā dienā 100% biežāk. 

Šodien atvēru  un pa vidu reklāmu sarakstam - IR! ir viens reāls e-pasts! Un balõnus atradis reāls cilvēks savā mežā:) Un es pat izteikt nevaru cik ļots smaids man sejā. Par to, ka nekādu postu nenodarīja.. un par to, ka kāds atrada un atrakstīja. Jo  - kas var būt labāks par vēstuli, kura aizsūtīta pa gaisu nezināmā virzienā un pa gaisu atnākusi atpakaļ(kaut e-pasta veidā) viss pa gaisu.. Baloni bij nonākuši Blomē! 

Un vēl jo vairāk - tā man kā dzimšanas dienas labākā dāvana, jo e-pasts atnācis pirmajā augustā. Paldies par smaidu!

gladi-olot.

Gladi - olot = noplēst ziedus un savērt. Un jā.. ja jau uz e-pastu man nāk piedāvājumi kā floristei, nevis fotogrāfam.. tad jau nav ko slēpt. Bet patiesi ar dzīvajiem - grieztajiem ziediem kontakts nāk ar lielu piepūli- es viņus neredzu tā, kā tas būtu jāredz. . Kaut gan virtenes varētu būt mana specifika. Ozolu, priežu,ziedu, krūmāju, lapāju..,zālāju..:)  Tad nu lai arī dille sākumā gribēja puķes vienkārši likt groziņā... viņai virtenes vērt patika tik pat ļoti kā man.. 

Kamenes iespraucas gladiolu pumpuros.. rosās,ēd - varbūt pat aizmieg..:) Jo viņas no gladiõlu pļavām atbrauc  reizēm uz tirgu.. un tad no tirgus pie citiem.. - pie Mums.  Viena šodien vārtijās pa galdu, gluži kā lādēdamās, ka ne tur nokļuvusi, bet sasparojās un prom bija.. 

Bet iegludināju un uzšuvu sev ar.. savu vasaras kleitu.. tādu pašu kā dillei, tik ar jostu.. Un mana lina taša beidzot ir izžuvusi.. jo iekurināju krāsni, jo pavedieni tik biezi, ka nežuva pat saulē.. burtiski..

Un man patiesi patīk tas gladiolu vīrs(Imants Kalniņš) .. viņam mati balti , kā baltās gladiõlas un viņš viņas tik saudzīgi sakrāmējis, kā saudzīgu puķu grēdu.. rinda pēc rindas busiņā uz tirgu ceļo. Un patiesībā.. kāds varētu sarakstīt grāmatu par puķu audzētājiem Latvijā.. Un patiesi ceru, ka par spīti prognõzēm, gladiõlu lauki izdzīvos. 

Tagad jāmeklē pelēkas auduma kurpes, lai var pieadīt klāt rudens zābakus:) 

Čiekurballīte.

Svētki svētkos. Un ja nevar pievienot bildes, tad Iestatījumos jānomaina "Vecā" sistēma uz "jauno" un tad viss notiek..! Kaut ballītes šogad negribu - vai īsti tam nav apņēmības, jo pagājušo gad visi mani draugi atrada visādus "svarīgus" iemeslus , lai uz to neierastos... Laikam vienkārši jāsaprot, ka viss mainās.. gan draugi, gan gadalaiki:) un vēl ar vien ir cilvēki, kuru dēļ ballīti gribas taisīt.. kaut mazu maziņu.. bet gribas.. un vēl ar vien ir cilvēki, kuru dēļ gribas saņemties un nosvinēt Vasaru un visus svētkus, kuri vienkārši ir pelnījuši kādu vizualizāciju kopā ar mums..  Bet vakardienas dzimšanas diena bij vareni skumja.  Bet pirms tam ar dilli taisījām pārsteigum ballīti Valteram.. jo vārda svētki! Un dille saka , ka jābļauj "Supriiiiize"  un jāsien acis:) - un visu to mēs arī paveicām..  Cepām vafeles un kausējām cukuru , lai saveidotu Čiekurkonfektes zem Čiekurvirtenēm.. Un dille piecos no rīta zīmēja Valteru.. Vienu mirkli viņa īd, ka viņai pierīte sāp.. otru mirkli, kad piedāvāju uzzīmēt tēti.. viņa lec no gultas un jau top.. un galvenais ka oranži šorti.. Nu tādi, kas man patīk. :) 

Kafija, kakao un pūdercukurs martīnī glāzēs.. un malti rieksti un rīvēta šokolāde... putukrējums liela bļodā..  un ballīte bij dievīga.

klik.klik.

Un blogger otro dienu nereaģē uz "pievienot attēlu" .

Bet bez attēliem jau nemaz neko nevar izstāstīt.