Kur dzīvo bizbizmārītes ziemā? Un reizēm šķiet, ka viņas pat peldēt māk.. "jaunībā" ar suni bieži gājām vienas gar Jūru.. Liepāja - Ventspils.. Kolka-Ventspils , Roja-Kolka-Ventspils, Pāvilosta-Liepāja.. iet un apiet un ieraudzīt.. tad reizēm ir dienas, kad vienīgie draugi ir kaijas un bizbizmārītes un kuģi, spuldzītes(nesaplēstas) un kurpes ..
Braucam uz Jūru?
Dille: - Nē! Uz laukiem gribu! ..
Bet es gribēju uz jūru. Un tikām.
Bet visā visumā man baltajai istabai gribējās tautiskus karogus. Latviski tautiskus. Jāgaida būs kāds gadatirgus lai pie kādas tautiskas Jostas tiktu, lai tās par karogiem pārvērstu:) vai vienkārši izkārtu.. Bet nudien prieks, ka šujam veikalos ir parādijušās "prievītes" .. tautu meitu biželes un slinkā stīpiņa. un Patiesi skaisti izskatās. es nezinu vai dēļ latviskuma. vai vispār..
Baltās oderes trīsstūri un pāris mirkļu šujmašīnas.. un ķep- ļep fosfõra/neona krāsas virsū..redzēs vai spīd.. nu spīd.. spīd tai naktī:) sākumā... bet būtu jākrāso otreiz, tad spīdētu pa ritīgo.
Bet es mīlestībā rudenim spēju atzīties jebkurā laikā. Dievinu rudens sārtos vaigus, dievinu caur degunu ievilkt dzestrumu. Dievinu šalles, cimdus,zeķes. Rasu.miglu.salnu.lapas.krāsas. Rudens ir man - kā citiem pavasaris. Saules baterijas lādējas laukā, bet rudenim ir iespaids uz manu smadzeņu puslodi un sirds garstāvokli.
