sestdiena, 2011. gada 19. novembris

stāsts par malku nr.2

 Lietus. Lietū. Līņāt. Viņai ir lietus kostīms un lietus ir ideāls laiks pārgājienam. Un patiesi šodien nogājām pāri pa 7km..(mapmyrun.com tā vēsta.. un tas vēl rupji velkot)  un rīt viņa grib iet atkal. Kaut Linezers nav nekāda romantika. Barankas suņiem. Maize pīlēm un dillei. Un tēja visiem, kuriem krūzītes.
 Patiesi - tad , kad stūmu dilli ratos pa mežu... burtiski sapņoju par to, ka viņai kājas būs tik garas un spēka tik daudz, lai skrietu un meklētu taku - takas. Un vilktu pastaigāties pa mežu mani - nevis es viņu. Es ceru, ka tā būs bieži. Jo arī vakarā dille aizvilka tēti uz mežu. pieci lukturi līdz un prom.
 Bet tā malka neliek mieru. Un krāsojām visi. Jo draugi jau visiem un dāvanas vajag visiem.
 Spēle + mūzikas instruments vienā. Attiecīgi uz stieples uzver garus sprunguļus  un tad tos žvadzinot cenšas rinķot pa trīssimts sešdesmit uz rinķi... , bet malka, kuru tur rokās paliek vertikāla. Apgrūtinam procesu uzliekot tādu pašu žvadzekli uz galvas....  1) kustina rokās esošo malku nenogāžot uz galvas esošo. 2) kustina uz galvas esošo tā , lai tas žvadz, bet nenokrīt... bet protams viņš krīt.., bet tas nemaina jautrību... itin nemaz.
 tad ņem visus trīs.
Žvadzekļi izbeidzās. Atkal. Dille savus man nedod. Es gan pāris iemainīju, bet protams - es ar savus nedotu, ja tas nozīmē, ka mamma visu vakaru spēlējas ar žvadzekļiem nevis lellēm. Jo viss vakars jau tā arī pagāja.
 Rīt uz Jūru ļoti gribētu:) .. kaut dille protams aizmiga ar vārdiem "iesim uz Linezeru" .. bet es viņu kaut kā piekukuļošu, kaut tas nebūs viegli. Itin nemaz.
Būs noteikti arī malka nr.3.. un 4.. un 5 .