Ļoti gaidu kaut ko. Ne īsti pavasari. Ne vasaru. Bet gaidu - to sajūtu, kad var nomest biezās jakas. Kad, lai kaut kur aizbrauktu , nav jāņem līdzi maiņas apavi, cimdi, bikses.. Vieglāku somu gaidu. Vieglāku prātu. Jo ja visu grib paņemt līdz, tad somā - nepietiek vietas fotoaparātam.
Visu nedēļu nevar ielikt kastē. Noteikti nevar. Bet kastēs ir spēks. Metāla, papīra, koka.
Atslēga no pagraba ir kā vārti uz pagātni. Uznesām pasta kasti un dille pāris grāmatas.
Pasta, jo - tur zīmoglaka un zīmogs " MOCKBA" . Cik ļoti smagi ir tie pasta sūtijumi, ja tos ieliek koka kastēs. Senum - sena.. un zinu, ka kaimiņonkuļa no dzīvokļa nr.10 . Tik tas onkuls sen vairs nav starp mums. Bet tas nekas. Viņam bij Ļots mūžs. Tad nu kārtīga izbirstēšāna un izžāvēšana.
Bet saule visu, kas nav balts iekausē sniegā. Dziļi. Kā izstāde. .. nevis kā, bet - īsta izstāde.
Zils. Kaste. Galds. Un tukša krāsas burciņa.
Sapratām, ka lielākas vairs neaugs.. un svētku vakariņām tika dota zaļā diļļu krāsas gaisma.
Zieķēt.
Lipināt.
Grauzt. Diļļmaizes iet uz urrā. Diļļu vairs nav.
Pie meža sniegā - no rudens sakaltušas "puķes" aug. Dille tās nesa mājās, lai ieliktu vāzē, jo tas būšot pavasaris..- Tas nekas, ka brūnum brūnas. Jo puķes ir un paliek puķes.
Tad nu krāsojām nost. Un stādijām - asnos.
Kūku "divstāv" šķīvis, kā krāsu palete. izcila. jo visiem toņiem vieta..
Alumīnija "trubiņa" un pāris riteņu.
Stipru roku locījums un urbums - "rokturis" gatavs.
Bet kamēr dille ar Omi - Cirkā, tikmēr es uz Būvmateriālu veikalu pēc skrūvgrieža. Nopirku nepareizo, bet pārlēkšojot ielu - ieklīdu veikalā, kur skatlogā uzrakstīts "Latvijas dzija" (Brīvības iela 348).. un tikko iegõglējot.. atradu arī -
Tīnas blogu .. , Tiku pie konsultācijas un krāsainas " Limbažu tīnes dzijas" un.. tiku pie dāvanas - maza cilvēciņa . Jāliek dzija kastē un prom uz Alūksni adīties. Ceru uz bezgala -Jautru rezultātu vēsajām odu un knišļu naktīm.
1+1 = divi mežoņi. Kvalitatīvi dialõgi.
Klasika kadrā. Lai nu ko - bet iemācīt tikt kokā - to nu mēs mākam:) .. uzvelkam ķeksi, ka Oļa to māk.
Kad vairs nav spēka izvairīties no priežu zariem acīs un mutē. Jārāpo.
Ponijs. kluČi. Ponijs. Matu ķemēšana ponijam. KluČi. Ponijs. Ponijs. Māja.
Domas rati gatavi - dodamies uz Depooooooo pēc zemes un Ģipša.
Septiņpadsmit minūtes līdz veikalu slēdz. Bet - patīk veikals, kur suņi var staigāt pa grīdu, bet mums ir rati. Bet ja parasti Alfā - Domu stūķējam somā(situācijā, kad Rega nenāk līdz vai ir laukos) , jo ja ir Rega , tad viņas uz paklājiņa guļ un gaida kopā - ārā. Bet tagad noteikti - rati vedīs Domu pa Alfu. Bet mājās rati vedīs pienu un jogurtus. Nelikumīgs kadrs - iekš veikala:
Doma bij Depo zvaigzne. Valters gan bij mazliet uzvilcies. Bet - nav jau viegli .. nav viegli. Brīvdienas ir grūtākas par darbdienām, ja tajās nav darba. Bet foršākas arī. Tās ir lieliskas. Cita dimensija. Dille prasa, ko nozīmē dimensija. Ak jēl. Tas ir tad, kad Tu esi viens. Bet, kad Jūs esat divi - tā ir cita dimensija.
Un šito "fotogrāfēties" tieksmi. Ak jēl... Man grāmatās būs jāmeklē jauni izteicieni - ko teikt, lai šokētu, lai viņi apstāāāāātos un beigtu põzēt:)
Albert - pēc pāris gadiem iemācīsim kāpt kokā arī Tevi. Bet aug - aug - aug .. viss aug. Viss tik ātri izaug.
Šīs nedēļas citāts = "dzīvot kadram" "darīt kadram" .
Jo daru par spīti visam.. un kadrēju.
