Un.. kas par to, ka pagalmā mētājas pusgrauzti kāļi, kartupeļi, puķkāposti, burkāni. Viņas ik pa laikam tos uzgrauž, apēd.... Pirms tam protams izvelk no auduma maišeļiem, kuri stāv pie durvīm. Manā brīvdabas ledusskapī.
Un mantas, kuras noteikti nav suņu. Spēj pārvietoties vēja ātrumā. No pagalma uz rotaļpaklāju, līdz suņa bļodai.. un tad protams siekalu apmaiņa bērns- suns . Elpoju un reizēm uzbļauju "vietā". Skaļi.Šis noteikti nav mūsu kaķis. Bet varbūt ir? Jo kāds noteikti viņam ir uzklājis plediņu uz verandas.. un viņš katru dienu aiz loga izklaidē mazāko no mums.
Ir dienas, kad mežā krītot... matos var ieķerties sēne. Vai nu mati ir ļoti gari, vai mežs grib būt vēl tuvāk par tuvu.
Pēdot.
Burtot. Ēnot.
Un sestdienas - garšo pēc kēksiņiem.. burvīgās formītēs. Dievīgas.
.. Nopietni dievīgas.
Un kūpinātiem cīsiņiem. Uz mežu mugursomā vajag tieši četras pagales! Vienu termosu. Daudz cīsiņu(suņu faktors). Un porcelāna krūzītes katrai personai!
Un vēl uz mežu vajag ņemt līdzi zeķes!
Kaut ko kaut kur pielīmēt ar pva. Kaut ko izvilkt no visām dārgumu pilnajām kastītēm iekš darbistabas. Kaut man šķiet, ka tie ir apmetņi. Tās esot poniju kleitas.
Pļurīgais filcs. Lipekļi. un viss.. ko var pielīmēt ar pva.
Hēlijs dzīvo.
Un tad, kad viņa nespēlējas ar bērnu mantām, neēd dārzeņus, nelauž laukā durvis un nepierej pilnas ausis.. - viņa Tamborē!!!
Es nemāku tamborēt pēc grāmatas, bet man patīk. Un man sanāk vienmēr tas, ko es gribu.. Un es priecājos, ka tie rezultāti ražo prieku un skaņu cirka istabā.
Bet es biju uz vienu "karaliskās adīšanas biedrības" -- nodarbību. Man tik tagad jāizdomā, ko es gribētu iemācīties. Un jāsaprot, vai tad - ja es iemācītos.. man tamborēšanai ceļš pavērtos vēl plašāks?
Lina šupoles mazmazītiņajai. Un viņai patīk.
Es varētu citiem iemācīt uztamborēt šupoles. Nu tādas neregulāras.. pēc izjūtas.
Pirmās lina šupoles .. nav palikušas ne par diegu sliktākas.
Cirka istaba gatavojas Ziemassvētkiem.
Bet visā visumā . Tieši tā arī ir. Mīlu.