pirmais decembris. Ķīna. Čiekurkalns.

Ķīna. Tātad sākums visam bij tāds, ka tīri joka pēc "iegooglēju"- aliexpress.com - rokdarbu materiālus.., tīri joka pēc arī iztērēju savus pirmos 54$ .. i-net veikalā, kura birojs atrodas ārpus Latvijas robežām - un ļoti tālu.  Pirmais sūtijums man atnāca pēc trīs nedēļām.. un ja es pasūtiju 10.gab - tad ķīnietis bij ielicis 11... un to vienpadsmito - atsevišķā maisiņā ar smaidiņu "For You" ... 

Nu - kā lai nepriecājas? Citi ķīnieši neko tādu nav darījuši, bet  sakritība forša. 

Ir lietas, kuras atnāk pēc sešām nedēļām, bet ir - kuras vēl ar vien neesmu saņēmusi, bet nāk.. viņas nāk.  Pasūtu lietas, kurām ir "free shipings".. Un sāku pasūtīt tāpēc, ka ieraudzīju, ka sīkumiņš - kurš Alfas šujam veikalā maksā 0,17LVL .. tur maksā 0,02$ ..  Tad nu Alfas šujam veikals mani vairs neredzēs. Esmu ar mieru gaidīt sveicienus no Ķīnas. Un Patriotisms nekāds, jo arī viņi pasūta tur pat kur es :) tik varbūt citā lapā..  

 Burvīgas atslēgas un burvīgas ķēdes.. To cenu LV nemaz neiztēlojos. Bet piedāvājums jau arī nav. Un atnāk arī pārsteigumi - kas nav pozitīvi, bet uz visa pozitīvā fona. Tie ātri aizmirstās.

 Bet šorīt.. ar pirmo gaismu - dille jau bija ielīdusi savā "sniega" kombinzoonā.. un  vārtijās pa "sniegu" .. taisīja pikas un pikojās.. - ļoti gaida sniegu. Ļoti.

 Jāver uzmanīgi. Lai neiekož un nenokrīt.

 Ķīna ir forši, bet Čiekurkalna tirgus vēl foršāk... - tur tiku pie "deserta" traukiem.. un onkuls saka, ka apsudraboti- tā pat kā karotes. Nu un tik smagi un forši. Pa smuko!

 Zobpasta + švammīte = mirdz.

 Kurš mazgā, kurš garšo.

 Ķīna pie griestiem.

Un arī tas, ka fiziski - nav laika nemaz aiziet līdz tiem veikaliem, kuri man iedvesmotu un kaut ko piedāvātu. Bet internets man ļauj būt ķīnā.  Vienu dienu gan pasūtīju arī kaut ko no citas lapas -ar DHL pastu .. Un pat tā sanāca uz visiem 200% lētāk nekā es to būtu pirkusi pat materiālu bāzē. 

 Pirkstiņi ķibina - gan mazie, gan lielie..

 Nu patīk. Patīk. Tiešām.

 Un tie trauki, kurus pirkām jau pirms pāris nedēļām - ne mirkli netika domāti adventei.. - vienkārši patika. Viens kalpo par "naudas" trauku Lakstos kasē. Pārējie četri.. par sveču turi šodien pārvērtās.

 Un Depo sērkociņi ir forši. Tie nelūzt un dillei šodien izdevās pašai iešķilt. Kaut bija bail.., jo citi sērkociņi ir lūzuši + mazi / īsi.... un kaut kā tā..

 Un par spīti lietum un vējam. Ja vien ir mērķis un vēlme - tad varu jebko. Bet no rīta secinot, ka mājās nav ne toletes papīra - ne autiņbikšu - ne arī kāds pārtikas gabals, kurš nav dārzenis..  un ārā ir īsts slapjdranķis.. - bet mums jātiek līdz veikalam. Un vēl pa mežu jāpabrien.
Bet  - lai cik smagi maisi, lai cik dubļainas kājas, lai nav vietas nevienai sūnai - nevienā maisā. Ir gan sūnas, - ir gan čiekuri un zari, gan piepes.. un ja neskaita mazmazītiņo, kurš nesaprata, kāpēc viņu neviens nestumj - un par spīti tam, ka lietus lija straumēm pār seju. Vēlme un mērķis - cilvēku dara laimīgu. Nudien. Lai cik izmisīgi tas izskatītos no malas.
Aizejot mājās .. pēc stundas gan vērojot kā laiks noskaidrojās  ar sauli debesīs.. - nu varbūt varēja to visu darīt arī pāris stundas vēlāk.

 Un kāpēc adventei ir vajadzīgs tieši vainags - arī tāds dialogs mūsmājās bija. Kāpēc mums nav vainaga? kāpēc nelīmējam? Kāpēc? Kāpēc?
                                                                         Nu tāpēc..