svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

pazaudēt.atrast.ķirbis.

Uz kalniņa var saskaitīt priedes. vairāk par trīsdesmit trīs tur noteikti nebija. Tātad, es vakar pazaudēju objektīvu ~ trīsdemsit trīs priedēs, ja ņem vērā faktu ka es tikai pirms nedēļas viņu dabūju un vēl pat nebiju ar viņu sagaidījusi augusta miglas un rasas rītus. Tad nu tāds tukšums radošajā sirds pusē un prātā doma, ka es tak viņu paņēmu, bet nekur nav. Ne mašīnā, ne somā, ne mežā, ne kur - nekur - nekur. . Cik labi, lai domā par sevi.. pazaudēju savas "the" kurpes(tās protams kaut kur pagalmā ir, tik nez kur) un tagad pazaudēju savu jauno draugu. Es pat viņu mežā nepielietoju. Viens saka, ka vai nu par daudz .. vai nu vietā nāks kas labāks.. un atnāca ar:) - apziņa , ka esmu reāli saprātīgs cilvēks:) jo Objektīvs atradās sarkanajā gumijas zābakā..:) kur gan var būt vēl drošāka vieta?
tajās pašās priedēs dille atrada arī gailenes. Kur ir sēnes? Vai tu jau atradi Čūsku? Kur ir sēnes? Bet prieks par pāris pilniem spaiņiem meža. Prieks par šūpuļtīklu.

skaistākais objekts uz mūsu "ielas" pie kaimiņmājas.. patiesi maģisks:) varbūt tur kādam bērnam kādreiz bija "štābs" .. Bet gājām balsot.. dille uzvilka svītriņu.. Hārdijs jūras vilnīti.. Nu malaČi:) Dīķī ūdens vēl ir. Bet Lietus aku nepilda. Ķidāt ķirbi. Un patiesi 2012.gadā - kaut kur.. kaut kur iestādīsim ķirbju placi, lai rudenī varētu uzveidot ķirbju balli, jo nekad - nekad nebij griezts.. nekad nebij iedegts. patiesi skaisti. skaisti dzīvs ķirbis visu nakti.. spoži oranžs mirdzēja..