Kamēr ņēmos pa virtuvi - dille no atvilknes izvilka brūno vēstuļtušu.. viltīga pudelīte - tieši tik maza, lai maziem pirkstiņiem gribētos zināt, kas tur iekšā..
Vai cilvēki vēl raksta vēstules? Raksta. Es rakstu, reizēm pat saņemu. Mana Ventspils Ome dzīvo tieši tik tālu, lai viņu varētu aizsniegt ar pāris markām. Kaut šķiet , ka šobrīd vēstules es protu rakstīt tikai dillei. Man ir svarīgi viņai rakstīt, tas notiek viegli un nav jāmeklē vārdi.. Rakstu tagad, bet viņa lasīs tad, kad es tos daudzos uzrakstītos notikumus un sajūtas būšu sen- sen aizmirsusi... vai uztveršu savādāk. Pieļauju, ka mana pastkastītes slēdzene saplīsa no biežas - jo biežas slēgšanas "vaļā un ciet". Mazliet ielocija spalvu, bet tā jau nevien to ir pieredzējusi.. iztaisnoju un rakstīja tālāk, bet koncentrēšanās neapgāzt mazo pudelīti ir to vērta..(es to pati vēlāk apgāzu rakstot) ..., tikmēr es centos tikt galā ar riekstu vistu recepti no www.fotoreceptes.lv - paldies, sanāca savādāk, bet gardi un paldies:)
Vienu vasaru, kad dille man bij puncī - savā dzimšanas dienā rīkoju vēstuļu ballīti, cilvēki rakstīja vēstules.. Un mans Opis veidoja aploksni/vēstuļpapīru - kādu viņi taisījuši kara laikā.. tādu, kas sastāv no vienas lapas, tādu, lai nenāk vaļā, bet lai var atvērt nesaplēšot.., ja kādam interesē izlasīt, kas tur iekšā.... Bija markas.. bija papīri un visi kaut ko rakstīja, un veidoja aploksnes.. - kādam.. un nākamajā dienā vedu uz pastu.. viskrāsaināko sūtijumu.., mums pat bij eksperiments..uz pieclatnieka uzlīmēta marka un adrese uzrakstīta... - galā saņēma! ievietotu konvertā! Sajūtas un nauda nonāk mērķī! Jo galvenais - to darīt no sirds un ar prieku!
Lūk šādi viņi veidoja konvertus kara laikā.. Sen - sen..
Bet visādi citādi ! ar Irbulīšiem knibinājām rīsus un paldies! makdonaldam par tiem irbuļiem, ko lieto dille, jo forši! tādus ceru, ka var nopirkt arī kaut kur citur, jo knibināties patīīīīk....
Vienu vasaru, kad dille man bij puncī - savā dzimšanas dienā rīkoju vēstuļu ballīti, cilvēki rakstīja vēstules.. Un mans Opis veidoja aploksni/vēstuļpapīru - kādu viņi taisījuši kara laikā.. tādu, kas sastāv no vienas lapas, tādu, lai nenāk vaļā, bet lai var atvērt nesaplēšot.., ja kādam interesē izlasīt, kas tur iekšā.... Bija markas.. bija papīri un visi kaut ko rakstīja, un veidoja aploksnes.. - kādam.. un nākamajā dienā vedu uz pastu.. viskrāsaināko sūtijumu.., mums pat bij eksperiments..uz pieclatnieka uzlīmēta marka un adrese uzrakstīta... - galā saņēma! ievietotu konvertā! Sajūtas un nauda nonāk mērķī! Jo galvenais - to darīt no sirds un ar prieku!
Lūk šādi viņi veidoja konvertus kara laikā.. Sen - sen..
Bet visādi citādi ! ar Irbulīšiem knibinājām rīsus un paldies! makdonaldam par tiem irbuļiem, ko lieto dille, jo forši! tādus ceru, ka var nopirkt arī kaut kur citur, jo knibināties patīīīīk....
