cerību krāsas lāpsta.

Dilles istabā ir "siltumnīca", pieļauju , ka pretējās mājas iedzīvotāji prāto, par to ko mēs audzējam un sāks uz savām palodzēm audzēt tomātus, jo gaismiņa spīd arī naktī, lai aug - aug un izaug uz rītdienu. noklīdu pagrabā, ielūrēt - ko var paņemt uz augšu(meklēju finiera gabalu), izvērtēju mūžsenos kaimiņu sanesumus.., bet atverot savu pagrabu lāpsta likās vērā ņemams objekts. tieši tik masīvs, lai nebūtu masīvs ..
.. Kādreiz man mamma un audžutēvs strādāja par sētniekiem, lai tiktu pie dzīvokļa.. lūk tā kādreiz bija.. atceros sniega tīrīšanas un kāpņutelpu slaucīšanas , tad nu lāpsta no tiem laikiem..

Dillei protams tas krāsošanas process, ka tik nokrāsot kaut ko kas nav papīrs... gandrīz nokrāsoja arī savu jauno princeses Bellas-Rozes kleitu.. bet īsti nesaprotu, kā lai iemācās arī uztraukties par krāsu traipiem.
atradām burtu kasti. Burtiem uz lāpstas jābūt, lai lāpstai vārds būtu, tad nu lāpsta būs "dun-dun" un kaut sākumā likās, ka dun dun apmetīsies uz dzīvi koridõrī , tad nokļuva virtuvē zem dzimšanas dienu rāmja.

patiesībā jau knaģos pieknaģēsies dilles zīmējumi, ko no "skolas" stieps vai uzveidos pēc skolas, jo lielajā istabā visi neskaitāmie knaģi jau vairākos slāņos iepildīti ar papīra lapiņām.. un vēl tur karāsies kurpe, jo gaidīs kad atradīsies otra kurpe.