skolotājai.spalvas.septembrī.

.. viņa ar zobiem ievilktu savu vannīti automašīnas bagažniekā, lai tikai tiktu paņemta līdz uz Rīgu. 

 Bet vakar.. Nē! Rīt.. ir "pirmais septembris"... - pirmā skolas diena.. , pēc garum gariem, skaistiem vasaras mēnešiem.
Jauna skolotāja. Jauna grupa. mīļie skolas biedri. Garas sarunas... par tematiem, kuriem citi nemaz neuztraucas.. "kurš skapītis, kāpēc cita telpa, kāpēc nevar mīkstos draugus ņemt, kāpēc Dace, kāpēc jāiet vakaros,vai spēles būs, vai uz mežu ies, kāpēc Luīze nebūs grupā.. kāpēc.. kāpēc.. kāpēc" .. un visiem kāpēc pa vidu...mani nebeidzami garie - jūsmīgie..(pat pārāk) stāsti, cik tagad būs forši , cik daudz jaunu dziesmu un gudrību varēs mājās nest..un cik viņa liela. pffff......  bet galvenais jautājums protams vēl ar vien, "Vai Tu pēc manis atnāksi pa dienu? Pirms visi ies gulēt?Noteikti?"... Noteikti!
Projekts - ziedi skolotājai, kuriem nav jāmeklē vāze..-  ..bērnu floristika. (un tā viņiem - ļoti tīk, jo oāze ir maģiska)
Vāze, viens ķieģelis slapjās oāzes, septiņas rozes, kaudze ar spalvām.
Vizuāli piemēra/nomēra oāzi. Apgriež malas.Nespaida ar pirkstiem.  Iemet ūdenī , bet nedrīkst stumt zem.. Tai ir pašai jānogrimst. Pašai, bez palīdzības.. jāpievelkas ar ūdeni, lai ziedu kātiņiem būtu ko dzert.. , lai cik kārdinoši bērnam būtu to nogremdēt.. Ja nogremdēs ar varu.. tad šūniņās būs gaiss.
Ievieto vāzē. nespaidot. Uzmanīgi, jo smaga, ja liela..

 Atlapo. Sagarumo. Sasprauž. ar stingru tvērienu, un lai negāzelējas, bet stingri stāv(atkarībā no kāta cietuma, garuma.).. Rozes bērnam spraužas - ideāli.

 Un turpina spraust - visu ko kārojas :  dille - spalvas.  Un turpina skaidrot, ka ar atstarpītēm, bet - lai nespīd cauri..

Sveiciens.. skolotājai gatavs.

 .. ar to gan nekas nebeidzas.
Sausā oāze = cietāka(grūtāk bērnam griezt) , birstošāka. Mūsmājās sausā oāze nav nekad.. bet vakar nopirku, jo dille teicās, ka tikai ar spalvām to vāzi pildīs. Bet pēc ekskursijas uz ziedu bāzi.. viss izmainās.
Bet sausā protams netiek nolikta skapī. Viņa turpina spraust.

 beigās gan spalvas pietika tikai - gandrīz.

 Kaut man protams nepatīk kompozīcijas plikais vidus... - atzīstu, ka tas tā šķiet tikai man.. jo doma izstrādāta līdz galam.  Un viņai tas šķiet godīgi - sev trīs vāzītes.. skolotājai viena.. un pāva spalvu nespraudīšot - ne par ko. Jo skolotāju tak vēl nepazīstot...
Citām, lai uztaisa Tētis.

 Uz mirkli - pie "pazuda" lāpstas.. bij uzradusies kurpe. Tik sen nebija māja kārtota, ka sen nekas nebij uzskaitē likts - kā pazudis.  Bet tik pat ātri atradās otra.
Oficiāli grīda ir tik tīra, lai tur ar cepumiem zoodārzu taisītu. un tad apēstu. Paldies, par to tīro grīdu.
Un Rīt svētki! Lai drosme pietiek un spēka visam mācību gadam.. - gan bērniem, gan skolotājiem!