auduma spalvas

Izstaipīt mugurkaulu kaķu stilā. Nez vai par godu rudens vēsumam.. bet mugura par sevi atgādina. Bet dille mani pierunā doties uz Līgatnes upīti skatīties, kā migla aug. Ir jāmācās pa mežu iet klusi, lai ieraudzītu visu, kas tajā dzīvo, bet ar trīs suņiem tas nemaz nav vienkārši. Un ar vienu dziedoši spiedzošu dilli. Šovakar atkal mācīsimies iet klusi.. un līdz neņemsim visus suņus. 

Bet Augšlīgatnes pagastā (gandrīz pie šosejas/pagastmājas) ir atvērusies jauna gardo maizīšu ceptuve "Trīs kūkas" , kur rosās trīs burvīgas lēdijas. Nuu.. ar tiem pumperniķeļiem aizbiedēt manu "diētu" var ! Nevis var, bet jau aizbiedēja! Viņas to pagasta vērtību pacēla pa vairākiem simtiem punktu manā apziņā. Tik gardi tur un beidzot dilli varu pierunāt iet uz veikalu, jo iet pēc piena viņa ne pa kam negrib..Bet kafija bez piena, man ne pa kam negaršo.

gulbji.spalvas.gulbji.spalvas.balts.balts.balts. un lidot.  garāžas atgriezummaiss atkal vaļā.. trīsstūru pārtapšana par spalvu un daudz un dikti - šķērēt. 

Tagad vēl jādomā.. vai tomēr nevajag iestērķelēt..tas noteikti nav tik grūti kā izklausās.., bet pirms tam simtiem spalvu vēj jānošņikā.. 

Reizēm vajag milzu pacietību un daudz gadus, lai iemīļotu kādu konkrētu pagastu.. lokācijas vietu. Lai man vēl ar vien šķiet, ka Koknese ir skaistāko rītausmu zeme un lai kā es ilgotos pēc ieņurkošanas Daugavā.  Bet Augšlīgatnei nav ne vainas..gliemežu pārpilnība un drosmīgas stirnas un miglā tīti kartupeļlauki, ļoti dubļaini ceļi un gardas zaķskābenes. Koknesē es pazinu visus upes cilvēkus, bet šeit upē neviens nemakšķerē, nepeld un nebrauc ar laivu un neslēpo pa aizsalušo upi. Bet paldies tiem, kuri laikam par godu skolai izpļāva takas līdz upei. Tad jau uz turieni iet vēl kāds cits arī bez mums. Vēl viena vasara bez Daugavas.

diapozitīvu nav.

Daudz kastīšu stāv bēniņistabā.. Pa vidu audumu.papīru.mālu.pērļu.stiepļu un grāmatu "bardaka" . Vecmammai vasarās ciemos brauca vīra brālis - Stjopa(sķopa vai stefanonkuls) kopā ar savu kundzi.. bāli zaļā žigulī..Kundzei mati mūžīgā copē un līdzi somiņa ar neskaitāmām zāļu burciņām. Stefanonkuls mani sauca par krisĶiku un parasti manā vietā pļāva zāli lopiem un veica milijons svarīgus darbiņus. Bet man no viņa mantojumā ir vairākas ierīces. Vienu kastīti atvērām. 

Es ceru, ka es uz vecumu būšu tik pat rūpīga un taupīga - un manā darbnīcā/garāžā būs vesela dārgumu kolekcija ar instrumentiem un aparātiem, kas nenovērtējami paliktu nākamajām paaudzēm. lai lietotu, nevis putekļos pazustu. 

cauri spīd un zīmēt. galvenais jau poga un gaisma ..un sadegušo putekļu smarža. Dillei gan zīmēt mirkļos, kad to piedāvā, lai sanāktu labs rezultāts - nekad negribas. cauri spīdīgi zīmējumi - kā filmā.. viens kadrs aiz otra. tik katrā šoreiz cits stāsts. Jāattīsta kāds tukšs negatīvs tam visam.. 

Visa māja smaržo pēc sadegušiem putekļiem . arī pirmajā stāvā.. vai arī deguns pieelpots pilns.. 

Un man patīk tehnika, kurai - lai tā darbotos nav vajadzīga instalācijas programma.. vai jebkas tāds, bet viss skaidrs. kas kāpēc un kā pat dillei. pat ja sākumā tā neliekas.

mežam atvaļinājums. kukurūzlauki.

klapēt un līmēt. iestūķēt un pielīmēt. Vienkārši jāsarauj. Aizmirst apliet puķes dēļ chiekuriem un burtiski viņas ar ķerru aizvest uz komopst kaudzi. Bet melna toņa līme - visu cieņu.

Sapņoju un izsapņoju to chiekurdienu un šodien sapnim pievienojām Viršus. Bet visā visumā par spīti "grafikam" šodien bij ieplānots braukt uz Pabažlaukiem. Alberts izaugs un nezināsim. Un Olivera vasaras albūma daļa būtu pustukša. Un dille.. un mēs.. nudien tur sen nebijām bijuši. 

Labāk zosis saukt par gāgiem, nekā runāt par to, ka zosu tēvs domā,ka ir pīļu tētis. Bet zosis tik - tik skaisti putni..kaut Jebkurš putns laikam manās acīs maģisks. 

un Alberts. Viņš tieši pēc sevis izskatās. 

Kukurūz lauka labirinti un kukurūz bārbijlelles. Tas kurš nemāk meitai bizes sapīt, tas sapin kukurūzām..Tad jau izrādās, ka māk. un citreiz nepīšu. 

 Es patiesi ticu, ka ir kaitinoši, ka es visur velkos ar to 'klik-klik" , bet vēl jautrāk ir tad, kad modeļi padodās.. un viņi saprot, ka labāk ir nebēgt no tā.. un vienkārši būt kadrā.. " klik! viestur!"  - ar kāpost lapu galvā, par kāpostiem kabatās domājot..ar kāpostos atrastu bērnu ratos. Klik!

 Un Ēst. ēst Omes lasītās mellenes pilnām mutēm. dille saka, ka gurķi neēdīs, jo tas asss, zirnīts viņai saka, ka lai ēd ātri, tad nebūs ass. un viņi turpina spēlēt mammās un tētos. un prinČos un princesēs. un man būt mazajai māsai, kura nemāk runāt.

un tad protams jāpielūdz visi kukurūzu gari! 

un vēl tie gari, kuri pieradinās manas pēdas pie augstpapēžu kurpēm. vakar ar pus dienu pietika, lai saprastu, ka pēdas dzīvo vasarā un zaļā zālē. un skrienot cauri Biķernieku mežam.. nesatiku nevienu dzīvu dvēseli. nevienu. mežam atvaļinājums.

stāsta beigas par baloniem.

sākumā e-pasta adresi, kuru uzveidoju par godu balõniem debesīs - vēru vaļā katru dienu.. pirmajā un otrajā dienā 100% biežāk. 

Šodien atvēru  un pa vidu reklāmu sarakstam - IR! ir viens reāls e-pasts! Un balõnus atradis reāls cilvēks savā mežā:) Un es pat izteikt nevaru cik ļots smaids man sejā. Par to, ka nekādu postu nenodarīja.. un par to, ka kāds atrada un atrakstīja. Jo  - kas var būt labāks par vēstuli, kura aizsūtīta pa gaisu nezināmā virzienā un pa gaisu atnākusi atpakaļ(kaut e-pasta veidā) viss pa gaisu.. Baloni bij nonākuši Blomē! 

Un vēl jo vairāk - tā man kā dzimšanas dienas labākā dāvana, jo e-pasts atnācis pirmajā augustā. Paldies par smaidu!

gladi-olot.

Gladi - olot = noplēst ziedus un savērt. Un jā.. ja jau uz e-pastu man nāk piedāvājumi kā floristei, nevis fotogrāfam.. tad jau nav ko slēpt. Bet patiesi ar dzīvajiem - grieztajiem ziediem kontakts nāk ar lielu piepūli- es viņus neredzu tā, kā tas būtu jāredz. . Kaut gan virtenes varētu būt mana specifika. Ozolu, priežu,ziedu, krūmāju, lapāju..,zālāju..:)  Tad nu lai arī dille sākumā gribēja puķes vienkārši likt groziņā... viņai virtenes vērt patika tik pat ļoti kā man.. 

Kamenes iespraucas gladiolu pumpuros.. rosās,ēd - varbūt pat aizmieg..:) Jo viņas no gladiõlu pļavām atbrauc  reizēm uz tirgu.. un tad no tirgus pie citiem.. - pie Mums.  Viena šodien vārtijās pa galdu, gluži kā lādēdamās, ka ne tur nokļuvusi, bet sasparojās un prom bija.. 

Bet iegludināju un uzšuvu sev ar.. savu vasaras kleitu.. tādu pašu kā dillei, tik ar jostu.. Un mana lina taša beidzot ir izžuvusi.. jo iekurināju krāsni, jo pavedieni tik biezi, ka nežuva pat saulē.. burtiski..

Un man patiesi patīk tas gladiolu vīrs(Imants Kalniņš) .. viņam mati balti , kā baltās gladiõlas un viņš viņas tik saudzīgi sakrāmējis, kā saudzīgu puķu grēdu.. rinda pēc rindas busiņā uz tirgu ceļo. Un patiesībā.. kāds varētu sarakstīt grāmatu par puķu audzētājiem Latvijā.. Un patiesi ceru, ka par spīti prognõzēm, gladiõlu lauki izdzīvos. 

Tagad jāmeklē pelēkas auduma kurpes, lai var pieadīt klāt rudens zābakus:) 

Čiekurballīte.

Svētki svētkos. Un ja nevar pievienot bildes, tad Iestatījumos jānomaina "Vecā" sistēma uz "jauno" un tad viss notiek..! Kaut ballītes šogad negribu - vai īsti tam nav apņēmības, jo pagājušo gad visi mani draugi atrada visādus "svarīgus" iemeslus , lai uz to neierastos... Laikam vienkārši jāsaprot, ka viss mainās.. gan draugi, gan gadalaiki:) un vēl ar vien ir cilvēki, kuru dēļ ballīti gribas taisīt.. kaut mazu maziņu.. bet gribas.. un vēl ar vien ir cilvēki, kuru dēļ gribas saņemties un nosvinēt Vasaru un visus svētkus, kuri vienkārši ir pelnījuši kādu vizualizāciju kopā ar mums..  Bet vakardienas dzimšanas diena bij vareni skumja.  Bet pirms tam ar dilli taisījām pārsteigum ballīti Valteram.. jo vārda svētki! Un dille saka , ka jābļauj "Supriiiiize"  un jāsien acis:) - un visu to mēs arī paveicām..  Cepām vafeles un kausējām cukuru , lai saveidotu Čiekurkonfektes zem Čiekurvirtenēm.. Un dille piecos no rīta zīmēja Valteru.. Vienu mirkli viņa īd, ka viņai pierīte sāp.. otru mirkli, kad piedāvāju uzzīmēt tēti.. viņa lec no gultas un jau top.. un galvenais ka oranži šorti.. Nu tādi, kas man patīk. :) 

Kafija, kakao un pūdercukurs martīnī glāzēs.. un malti rieksti un rīvēta šokolāde... putukrējums liela bļodā..  un ballīte bij dievīga.

klik.klik.

Un blogger otro dienu nereaģē uz "pievienot attēlu" .

Bet bez attēliem jau nemaz neko nevar izstāstīt.

bērnības bāka. kamoli.

Dievinu vēsas naktis. Ieņurcīties zem segas - plānumplānas, bet segas. Bērnībā braucot uz Ventspili pie Omes..- mēs vasarās bieži vakaros gājām uz bāku uz moļiem. Atceros kādas man bija kurpes, jo ilgi sēdējām uz tiem betõna veidojumiem, kas mõla malās.. kaut ko domāju, skatījos kā brālis makšķerē.., bet atceros kādas bij manas kurpes. Dille no pagājušā gada bāku neatceras. Kas ir bāka? Bāka sagaida kuģus ostā.

Ir kuģis. ir bāka.. , bet tai nav nosaukuma, bet glābšanas rinķis gan īsts.. no Rīgas ostas.. Vecs bez gala.. Kādreiz mums laukos bija milzu plosts.. ar jumtu.., nu jā... dēļ tā ka man laukos bija tik tik tik tik daudzvisa kā.. bet Līgatnē mums ir tikai pagalms.. tad jāapdzīvo kā mākam..
Bet beidzot kamoli ievēlās manā iepirkumgroziņā.. ļota krāsa, ļots biezums un cietums. Ieadīšu somu. Bet gladiõlu pļava pārcēlās no istabas galda - uz pagalma galdu.. , Man patīk gladiõlas, jo tām līdzi nāk pārsteiguma stāsts.. par to, ka es nemaz Viņam nepatiku, bet viņš man atveda spaini ar gladiõlām visās varavīksnes krāsās. Bet šogad vienā.

Kur kamols tur visi citi plāni malā un adatas rokā. Ja iespēja parīt staigāt ar jaunu somu, kāpēc gan to atlikt.
Bet mežoņkaķi patiesi rada smieklus. Kilogramiem vien. Ja neskaita to, ka šodien uztaisījām tieši trīs kapiņus cirslītim, kurmim un kaut kam pusēstam.. un tā ir katru dienu.. veee...

siena bumbas.auduma kuģis.

Ir pļava, bet siena nav.. Kaimiņam ir pļava un ir siens un pāris kg siena viņš ļāva iegrābt arī mums. Siena bumbu diena.
450 metri auklas šodien aptinās. iztinās.
Patiesi dziļa draudzība un ķīmija viņiem.

Griezto ziedu kaste - kā ideāla laiva. Nē. es nesēdēšu kartõna kastē un nelasīšu grāmatas... nudien šodien nekāda iedvesma tajā kastē sēžot. Man - ne jau viņai. Bet es apsolīju, ka vējpērkonlietus laikā uzveidosim laivu.
Krāsu kartõns. un īsts Jūras piedzīvojumu matracis - uz kura gulēts, kurš sildījis sānu vai muguru.. un kuram suns nograuzis stūri.

Vai nosaukums ir pirmais vai pēdējais. Nosaukums radās pirms kuģa. Pile. jo pil-pil-pil-pil. pa peļķi pile peldēs.
Griezt. šūt. sašūt. pasmieties par sevi.

un vecais mīlestības karogs iznāca gaismā.
patiesībā mēs pat dziesmas esam sākušas dungot bez vārdiem. Dungojam. Bet mirklī, kad "Pile" bij gatava.. peļķes jau bij izžuvušas..
Tik tik daudz pleķu iekš fotoaparāta. pleķis. Bet uz vilciena sliedēm tālumā redzot miglu, tā vien gribējās, lai dillei un Hārdijam kājas jau būtu tik garas, lai es viņus varētu pierunāt aiziet līdz ezeram. Miglu noķert.