svētdiena, 2012. gada 5. augusts

lidot. virtenes.

Pamosties divreiz dienā. Vienreiz rītausmas tumsā cepot siermaizes lidojumam.Otreiz guļot šūpuļtīklā diendusu - šķiet, ka tad pa īstam tik pamodos. 

Prāts strādā, bet acis guļ. Migla tik ļota, ka tā vien gribas pie katras pļavas - lūgt apstāties.  
Līdz ar manu dzimšanas dienu - ir sācies mans mīļākais rītausmu gadalaiks. Migla..saule. rasa. zirnēkļu tīkli.. atspulgs atspulgā un sireālas krāsas. 

Dāvanā saņemts - lidojums ar gaisa balõnu.., dille gan atteicās  - lidot.  Bet tas jau neliedz sekot un skatīties, kā debesīs paceļamies mēs. 
Man šķita, ka būs mazliet bail. Bet viss notika tieši tik mierīgi, cik tas var būt - miglas pilnā rītā.  Maigi. Maigs lidojums.
Vadi un stabi. Sakārt virtenes tajos. Izbiedēti meža buki.. un 100% drosmīga briežu māte. Rejoši suņi. Turaidas pils .Gaujas līkumi. Un piezemēšanās kādā mājas pagalmā.  Es zinu, ka ja vēlreiz lidošu, tad noteikti virs Kokneses, Daugavas..   Man patīk uz zemes. Man patīk uz zemes pieksarties , sajust, elpot, kustēties, samirkt, brīnīties. Mirklis ar dilli rītausmas pļavā pirms lidojuma - mani vairāk iedvesmoja, nekā lidojums kopumā.  Bet to nevar salīdzināt. Jo migla nevar būt citādāka par skaistu... arī  no augšas. 
Paldies - Dukštes kungam, par patiesi labu servisu.. attiecīgi - par to, ka man nebija jābaidās..., par pāris sadedzinātiem matiem.. un jauno vārdu.
No nesenā ceļojuma uz Latgali - atgriezos ar maišeli, kurš pilns ar tamborētām galda sedziņām no lietoto preČu tirgotavām. Tas bij bezgala prātīgi - izdomāt vienu konkrētu lietu, ko meklēt, ko būtu iespējams atrast visās vietās, kur iegriezāmies.. Un ja ne daudz.. tad pietiekoši.
Iebalināt. Mazgāt. Gludināt. Griezt. Šūdināt. Latgales mākoņmežģīņ virtenes.
Es kādu dienu parādīšu, kur guļ šis žurku suns.., kad ir uzvedies - bezgala slikti.  Attiecīgi rējis uz bērniem, kuri soļo pa ielu aiz sētas. Tad viņš tik mīlīgi neguļ zem galda un negaida kauliņu.
Bet pati sev dzimšanas dienā es uzdāvināju - ziloņšķīvjus. Mazliet baltus, mazliet pelēcīgus, mazliet kā mākoņus saēdies.
Mierīgi. Viss bezgala mierīgi - par spīti grafikiem.
Zvārguļvirteņu karogiem  bij paredzēts savs stāsts... bet ne spēka, ne iedvesmas. Jo acis vaļā, bet prāts jau guļ. 


5 komentāri:

  1. Visupirmāmkārtām Saulaini sveicieni Tavā Īpašajā dienā! Atzīšos virtenes gaidīju ar nepacietību :) Tās ir lieliskas un ziloņšķīvis pārsteigums...

    AtbildētDzēst
  2. Ziloņšķīvji, baltas virtenes - gan bimborētas, gan zvārguļojošas - eh, bjūtifuļ bez gala! Nē nopietni - it kā kad mākoņos pats būtu saēdies pēc šāda raksta :)

    AtbildētDzēst
  3. Sveicu! Ļoti!
    Lai Tev vēl daudz tādu skaistu rītu un miglu!
    Ziloņšķīvis - uzrunā.

    AtbildētDzēst
  4. sveicieniņi skaistajā dienā :)))
    Brīnumjauks piedzīvojums bijis, a ziloņi mani mīļākie dzīvnieki - žēl, ka tik lieli, citādi būtu man tāds mājdzīvnieks :)))
    A kāpēc bērns mašīnā nav piesprādzēts, a!!!
    Ak jā, virtenes arī burvīgas :)

    AtbildētDzēst
  5. Vi - Paldies:) Un galvenais, ka nevienā no Pierīgas/Siguldas veikaliem.. nav ne miņas no tamborējumiem..:)
    Laine - Jāsāk mācīties tamborēšana un podniecība:)
    Liki - Paldies:) Ļots! Un ziloņšķīvju iegādes vietu ja būs vēlme varēšu atklāt:)
    Inese - Paldies arī Tev:).. Dille nav piesprādzēta, jo šoferis vēl ērces krata no biksēm:) bet citādi viņa tiek piesprādzēta, ja to neizdara pati:)

    AtbildētDzēst