blenderēt papīru.

No pāris krāsainām lapām sanāk pāris litri papīra-pĻurē. Bet visa sākumā izbira pa grīdu papīru kaudze... apgāza suņa dzeramkrūzi un sanāca pļurē dabiskais, kas modināja domu par blenderēšanu. Lai uzveidotu pastkarti ar nosaukumu "colorfuuul" .  Tills. Rāmis. blenderis. un mazliet auduma un uzsūcošs dvielis.

Pa vidam pāris diegi un "aplikācijas" ..

Un kārdinošas krāsas.

Divas violetas avārijas.

Un uz palodzēm un galda virsmām krāsaini - krāsainas pļurē pasaules.

Un ar tādu prieku pļackāties - un nonākt līdz pozitīvam rezultātam..! līdz ar viņu iedvesmoties.. kartiņām un pastkartēm un svētkiem. Bet vispār - kad izžūss tad jau redzēs, kā tur īsti ar to izturību ir.., jo nekad neko šādu veidojušas neesam. Kaut gan liekas,ka viss būs vēl smukāks, kad sauss. 

diļļu maizes un krāsaini stikli.

Kafijas trauks tukšs un pašai neizprotams rūgumpods galvā un sajūtās. Tik grūti atbraukt uz Rīgu. Rega.Bruno.Mati - paliek laukos un man asaras pa gaisu kā mazam bērnam. Izbēru tirgū sīknaudas saturu pa grīdu.. Nekad vairs nepērciet Čiekurkaln tirgū Smiltenes ražoto Krievijas sieru!  Tur ir tik negatīva pārdevēja! Teica, lai es salasot savus santīmus, citādi citiem asaras mana nauda nesīšot, ja vien es neesmu par stīvu, lai pieliektos, Bet es esmu!! mans pēdas sastiepums/piepampums nebūt neļauj pīļgaitā uzlasīt santīmus zem viņas letes:) Sīkums, kas skumju pielipināja. Diļļu maizes ar cīsiņiem un aveņu cepurēm..un milzu kafijas krūze.. un kaut kāds smaids sejā.  

Bet kartupeļu podā - kartupeļi par grumbainiem akmeņiem pārveidojušies.. un asnus līdz debesīm izdzinuši. tieši tik garus cik vasara.. un tieši maigi rõzā ar gaišiem asniem. tieši tādā krāsā bij vasara. nebūt ne dzeltena, ne zaļa, bet gaiši rõzā. 

spēlējos Ar stikla filtriem, kuri pēc skapja pārbīdes dzīvojas pa virtuves galdu - un neiet prom. Krāsu maģija. dzelteni,violeti un zili toņi.. viņi gaida rudeni un tumšos vakarus, kad iekārsim aizkarus un tīstīsim bildes. Melbalti melnas un krāsosim. kā krāsainu rudeni. Bet šodien tos liku pie objektīva. Jo man patīk..

Bet arī manā zilajā pastkastē beidzot pirmais postcrossing sveiciens. ļota kartiņa. 

zvaigznes.

Neiespējami, bet fakts. Zvaigznēm asuma nav - žilbst acis un domas. Bikses slapjas no rasas un bēniņistabā aizmigusī dille skatās Vinniju Pūku. Dialõgi tur ar dziļu jēgu. Bet protams, ir cilvēki, kuri domā, ka bērnu grāmatas ir bērniem. Vinnijs Pūks. Mazais Nikolā. Patiesi smiekli. Es šodien pirmo reizi ar digitālo aparātu bildēju zvaigznes. Vismaz man šķiet, ka pirmo reiz. Reizēm viss notiek tādos ātrumos un kvalitātē, ka nevar atcerēties. Atmiņas ataust tikai tad, kad kārtīgi piedomā. Bet es atceros tikai zvaigznes uz filmām.. pat ne zvaigznes, bet milzu siera mēnesi. 

vairāk ogu slāņu nekā "biskvītpankūkas" un iebiezinātais piens ar sviestu.. , bet lai cik garda kūka, dāvanas Valters māk iesaiņot kā neviens. Ziedus kā neviens. Un dāvanas kā neviens. Un to es nedomāju subjektīvi. Reāli objektīvi . Galvenais iedot materiālu.  Bet mums Papīrkaujas garantētas un kastīšu nekad nevar būt par daudz. tā pat kā balto lapu atvilknēs.

Visu vasaru istabā tikšķ pulkstens. Skaidri zinu, ka Bēniņistabā tāda nav. Šodien atradu. tieši tikko. Visu vasaru likās, ka man izklausās. Nevajag domāt un zināt, bet izlūkot.
Tā pat kā ar zvaigznēm.

pogas. sniegs. burti.

Ir jānodzīvo tieši līdz tiem divdesmit septiņiem gadiem, lai uzzinātu, ka pogas var nopirkt burciņās, nezināmā daudzumā.. Vai kaut kur tās tirgo arī uz svara?:) Vēl pavadīju pāris mirkļu pie veikala stenda, lai izdomātu, ko dille vēlētos dz.dienā.. . 

Pogu durvis var uzveidot uz rokdarbu pasauli. Uz rokdarbu skapi. Bet man viss uz grīdas un pogas tam visam pievienojas. 

Burti. Burtus uzzīmēt un griezt. Uz mirkli apjukt.. vai nudien "gulbis" rakstās ar īso "u" .. un pašai liekas  - tik stulbi to vispār prātā apdomāt.. bet uz mirkli tā tiešām bija.  Un sagriezt sniega spilvenus. un Pikoties. 

Viena mīkstā pildāmā masa slīd. Otra neslīd iepriekš to biju palaidusi garām. 

Un man par brīnumu viņa burtus pildīja cītīgāk par mani. Pacietīgāk. Es vēl ar vien nesaprotu, kura diena ir - un kā ir iespējams ka pēc nedēļas būs septembris. Un kā, lai Sevi Dabūn uz Rīgu. 

Ēdienkartē rakstīts, ka var uzcept picu.. picas nav. Picu uzveidojām.. tik ilgi kalta, ka šodien par spīti visiem baltajiem darbiem.. uzspējām to nokrāsot. Un viena kūka esot ceptuves meitenēm. Patīk skatīties, kā viņa vēlas veidot, lai dāvinātu. 

Burkānpica.Zivjupica. Ābolpica. Desupica. Sēņpica. Ananāspica. Un Tirgū es naivā noticēju, ka Kazenes ir saldas. Es iemācīšos būt tieši tik tieša, lai vienmēr visu pagaršotu pirms pirktu. Tad nu Rīt jācep īsta kūka. 

Melnais agrõtīkls kā labu labais fõns. Kaut veselas piecas dienas nebij skriets. Tvistīga mūzika atkal ausīs un smiekli par Rokiju, kad viņš pēc 3-šā trepīšu apļa padevās un sēdēja kalna galā , kā Rega. Un gaidīja, kad es beigšu savu apļošanu. Un man vēl likās, ka viņš ir labākais skrējējbiedrs -kāds man bijis. Viņš ir tik pat gudrs kā Rega. Viņš zin, ka pēc pāris minūtēm es atkal būšu tajā pašā kalna galā. Un viss no jauna. 

Blogotājas mežā.kā ogotājas.

Laivā samest visu vajadzīgo un plūst līdz ar lietus straumi uz Zaubes mežu pie Laines ! satikt. redzēt. komunicēt. elpot. Un šūt Kājuzeķes(mukulukulokus), kuri diemžēl ir aizgājuši neceļos.. vai arī.. tās pāris stundas, kad gulēju savā "rītausmas" istabā -  mežruksis tos apēda?Protams - zinu, ka āboli gardāki.(bet ja kāds atrod - lūdzu atdot pret atlīdzību, Jums tak patiesi nevajag divas kreisās kājas)  Un beigu beigās -  fotoaparātā ir desmit kadri, no kuriem dažos ir sēnes, dažos cilvēka mazulis un dažos Inese, kura bildē sēnes un dzīvnieku mazuļus. Un protams skats no guļammaisa. 

Paldies - Laine, ka uzņēmi mūs ciemos ! un paldies arī Mārtiņam un Tavai burvīgajai mammai un Jūsu Cilvēka mazuļiem par pacietību. Es vēl ar vien lasīšu tavu blogu, jo Tu nepamodināji Cilvēka mazuli. Un , lai arī es cenšoties uztvert visu ko vien var uztvert - sašuvu sev divus kreiskājus. Laine - Tu esi laba skolotāja un Tevī ir tik daudz smaida pilnu smieklu! Paldies!  

Tik daudz informācijas prātā, ka tā burtiski - jāsaliek pa failiem, kaut gan patiesībā nemaz izstāstīt nevar, cik foršs ir tīri cilvēcīgs faktõrs - ieraudzīt, ieklausīties un runāt ar tiem, kurus lasi, vai kurus vēl nelasi, bet lasīsi, bet kuri ir tur pat kur Tu - iekš Virtuālās vides. meklējot vai daloties ar informāciju. vai vienkārši iedvesmojoties.

Ļoti patīk vērot vai bildēt cilvēkus, kuri dara to ko kas patīk . Un, kad "fotoplenēra' aktīvistes izvelk laukā savas pūra lādes.. , vai sagatavotos pārsteigumus.. - pārējās var tikai apbrīnot ! 

Un - es reti runāju par laikapstākļiem, bet nu tie bija Ideāli - tieši tādi, lai ar meitenēm kopā staigātu pa mežu un Irēnas pavadībā - drupu vidū censtos izpildīt kaut mazliet no cigun.  Un nakts bij tieši tik gara, lai izrunātu pasauli un sasmaržotu meiteņu vārītās ziepes. 

Smaids pielipis. un patiesi laba sajūta. Un patiesi skaisti ir censties no noguruma aizmigt uz Laines lieveņa, kad tikai acis no guļammaisa laukā, bet acis ik palaikam atveras, lai cerētu ieraudzīt staltbriežus miglas pļavā. 

Un vēl es ēdu - Nereāli gardu šokolādes kēksu un divreiz ap māju skrienot novinnēju puķu piespraudi. Un daudz smaidīju un iepazinos ar patiesi - patiesi foršām meitenēm. Paldies. 

Burti koferī un gulbju ezers.

Un - jau tad, kad viss bij atrasts iekš Tirgus.. viss nopirkts - ejot prom.. atradām, kaut ko patiesi - sev. Jau vairākus gadus gribēju sev rakstāmmašīnu, kura darbojas, jo tā, kas man ir sver Tonnnu/nedarbojas un ir slēdzama pie elektrības. Īsts agregāts. Nekas portatīvi mīļš, kaut gan remontēties viņa brauks, kad es būšu šoferis.. Un kad tas būs - kas to lai zin. Bet kamēr tas aparāts tur stāvējis.. cilvēki saburtojuši uz lapas, bet viss tikai burti, nekāda stāsta tur.. 

Tad nu Vēstuļburti koferī - un mūsmājās virtuves galds klab un pirkstiem trannažieris. Un nevar saprast , kam patīk vairāk, man vai dillei. Un tas nekas, ka nav Garumzīmju.. Toties ir rezerves lenta :) 

Melleņu un aveņu burvība. Avenes kā īsts rudens. Milzīgas. 

Bet gulbji peld pa domām un darba virsmu. Spalvas plivinās un smiekli bezgalīgi. 

Un ledusskapī patiesi ir tikai mellenes.Krējums.Piens.Avenes. Un atvilknē maize. 

Balts. balts... 

Īsts.. balts - gulbju ezers:) 

velo.pastkartes pa pasauli. un zemapziņas faili. vai sajūtas.

Agrāk skrēju pa mežu - klausoties skaņās. Neskaitāmus gadus mūzika skrienot - bij kaut kas svešs. Skriet. Elpot. Domāt. Tagad es skrienu un klausos mūzikā. 

Par spīti dilles " Es gribu Tev līdz" - izvilku vello uz mitrās, krēslainās ielas un braucu - braukt. Tas ir tāds notikums - Būt mežā vienai, bez suņa, bez dilles. Un burtiski lidot pa takām ar tvistīgu mūziku uz ausīm un smaidīt līdz ausīm, par to cik ļoti patīkami ir jaunie vello rokturi. nekrīt nost. Un cik ļoti patīkami ir saprast, ka kaut kur prātā ir fails, kurš atceras - kur saknes. Krēsla tik viltīga, ka šilierējas koki, ne tikai saknes.. bet fails darbojas. Un tam nav nekāda sakara ar atmiņu. Un ripojot pa Biķernieku trasi - par spīti mūzikai un ātrumam dzirdu suņa nagus.. es pat skatos pār plecu - tīri refleksīvi.. - cik tālu viņa ir.. , viņas nav, viņa laukos, bet man liekas - ka viņa ir man līdzās un skrien kā vējš. Dzirdu kā viņa bremzē, palēnina gaitu.... bet noteikti viss manā zemapziņas meža failā. 

Čīkstoši vello ar varavīksnes krāsas atstarotājiem. Un pirmo reizi - patiesi pirmo reizi tas elektrõniskais pulkstens pie Kīnõ studijas rādija nepareizu laiku. Varbūt pulksteņvīrs atvaļinājumā.   

Un vēl braucot - es saplēsu savas mīļākās bikses, bet tas bij tā vērts. 

Un vēl paldies Irai, ka viņa senumsen pastāstija par www.postcrossing.com ..Tā, kā man tagad pašai ir pastkartes - tad par godu tam reģistrējos un šodien izsūtijām savas pirmās pastkartes. Ziemeļamerika. Baltkrievija. Somija. Vācija. Nīderlande. Kaut kas sireāls. To - kurš to izdomājis. Visu cieņu! pat vēl vairāk!

pastkartes.

Lecot lekt.  Un patiesībā viņa pati sevi nedzird, kad ilgu laiku tēti nav redzējusi, runā,ņurkās un uzvedās kā mežonis , kurš nemaz neaptver kas apkārt notiek. Bet var jau saprast. 

Balts uz balta. Balto gulbja trafaretu no datora ekrāna pārkopēju.. Gulbis tieši tik banāls, lai būtu skaists. Bet cik smieklīgi ir klausīties - kādus draugus dille grib lūgt uz ballīti. Nav jau svarīgi, ko domāju es.. , kas kuram rads un kā pieklātos. Viņai savi iemesli un vēlmes. Es tikai paraustu plecus un diktēju burtus. 

Pastkartes pastā ir vārdos neizsakāms prieks. Pašas bildētas pastkartes kastēs no tipogrāfijas ir tik pat liels prieks. Kaut kādu iemeslu dēļ - tieši šie kadri klejos pa pasta kastēm un iemitināsies "lakstos" kādā stūrītī, lai tās varētu pievienot ziediem, vai nosūtīt tā pat vien..

Nākamreiz zināšu kā.. Kā drukāt, ko gribu.. un kam jāpievērš uzmanība, to jau saprotu tik tad, kad paņemu rokās un sanāk smiekls.. par to kas sanācis.. , bet senum seno vizītkarti ieraugu ikreiz ar sajūtu - ka patiesi tā ir mana. mans rokraksts. Mans konverts. mana vārdos izteiktā sajūta pret pasauli. 

Un es pat zinu, kuru pastkarti sūtīšu pirmo. dilles zīmēto sauli visām Omēm.

Lipināt pastkartes uz sienas. Valters griež lipekļus. Dillei visu vajag. Bet mans prāts klejo pa pastkastēm. Par to cik laba sajūta ielīst pastkastēs. nemaz nezinot. nemaz nenojaušot. kur un kam kāds sūtīs to ko redzu es. Jūtu es. un atkal pret pasauli. un Jums.

Kopš "jaunībā" sāku lasīt Tagori.. tā sāku pati izteikties rindkopās. izteikt sajūtas rindkopās.

Spalvas ēna.. un tāfele kā ar spalvu krāsota. Bet ja Bruņinieku ielas pagalmā iestādītu puķes. Viņas izaugtu tik lielas un krāsainas. Vēl lielākas. 

Stājoties skolā, bij jāraksta motivācijas vēstule. Manā bij rakstīts, ka vēlos, lai manis bildētās bildes būtu uz Brīvības ielas .. Tur gan bij domāts uz māju sienām.., bet tālu jau nav.. iekš Brīvības ielas sienām... un vēlāk jau arī uz. Mazliet vēlāk.