Braukt uz laukiem - smilgās.
Ejam gar grāvi - meklēt smilgas.. Dille prasa tādā rūcoši - nīgrā balsī "Nu kā-ā-āpēc ir jātaisa smilgu kūlīši?". Nu tāpēc, ka man ļoti gribas.. un es nekad- nekad nebiju mēģinājusi pati tos uzveidot. Un stāstu, ka kūlītis ir - kad salasa smilgas un griež kā slapju dvieli. Viņa salasa trīsdesmit divas smilgas.. un griež. NĒ! vajag - simtiem smilgu.
Smilgās dzīvo vējš un zied pļavu ziedi. Bez smilgām nav pļavas. Bet arī smilgas nav viegli atrast, ja visi grāvji ir kārtīgi izpļauti.
Bet doma ir tāda - Saķer smilgas- nogriež , ar pirkstiem - izķemmē ārā visu lieko.. un tā Daudz reizes. Šis būs visprimitīvākais kūlītis.. ar ņigu ņagu garumiem.
Jo cītīgāk ķemmē - un vēl pa ceļam novelk arī lapiņas no smilgām - jo skaistāka būs apakša.
urā.
Sasien- savelk - Stipri un Spēcīgi.
Nogriež taisni- visus kātus.
Nav nekas jāpin - var vienkārši vairākos slāņos - aptīt kātus, biezāk - lai nelūst.
Un turot rokās - mazliet sagriezt(kā slapju dvieli), bet viņas griezīsies pašas.. ja par vāju sasiets vai par maz smilgu tad nestāvēs.. vai arī griezīsies par daudz..
Sagriežas un stāv.
Katrs no sevis kaut ko kūlītim pieliek.
Nu mēģināju arī es.. :) gan ar kviešiem, gan ar smilgām. Sanāca - Kviešus gan nevar tik stingri ar šņori pievilkt, jo viņi resnāki un lūst..
Un ja - nu Tev ir pieredze ar trim mazbērniem - tad ceturtajam - var arī zeķes jau uzvilkt. Un Helga ir sajūsmā, kad Opis to dara. Un mēs ar. Un ticiet man - uzvilkt šim lūsēnam zeķes - nemaz nav viegli. Viņa skrien bez.
Man kviešu bija mazliet par maz. gāzās rinķī.. jo augšā lapas daudz. bet kātu par maz..- vajag lielāku rādiusu, bet stāv protams, bet ne tik pamatīgi.
Man patīk pļava.
Man garšo pļava. Visi smilgu kātiņi.. kā salātiņi man iet iekšā. Es kādreiz ēdu pieneņu kātus - tā ka kilogramiem. Tagad gudri cilvēki saka, ka katrai sievietei - jāapēdot - vismaz divi pieneņu kāti dienā.
Un tetovējumi-
TAADA.AADA - mums ļoti patika. Gan pašiem - gan dāvanai.
Es nemaz nezinu - kā , lai to pasaka.
Dzīvo cilvēks. Es.
Cilvēkam - ļoti patīk iet pirtī, un visu dzīvi - vienmēr ir bijis kur, bet pēdējos gadus..- 3.. tiešām nebija sanācis .
Bet vakar.
Ak - Jēl. Pīlādži, bērzi, liepas, vīgrieži.. un dīķis. Un pirtī pat lampiņa pārsprāga no tā kā mēs pērāmies.
Un dille ar. Pat garu uzmetot nebēga. Pat ar vienu mazu svecīti sēdēja uz otrās lāvas un svīda un skrēja dīķī peldēties.
Tik lieliski. Likās, ka visa āda pārmainijās un atdzīvojās.
Bet šorīt dekorējam pagalmu - Saulgriežiem par godu.
Floristam - kurpēs .. dzīvo ziedlapiņas.
Plānās finiera loksnes. Skavotājs. Skavas. Un aiziet.. - Sākumā pilītes. Tad sirsniņas, tad vēdeklīši - tad Puķe gatava. , tik jāskavo perpendikulāri vai slīpi - šķiedrām. Šie dekori der gan Saulgriežiem, gan Līgo, gan vienkārši - Latviskiem svētkiem.. - pat ne latiskiem, bet vienkārši svētkiem. Un Ugunskurā ar deg pa skaisto!
Virtenes.
Un Ozollapas. Gan taisnas, gan šķības. Abas skaistas.
Taisnai ozollapai : deviņas loksnes.. trīs sirdis + viena pile.
Un pa skaisto - mūsu šūpuļtīklu pasaule. Šūpuļtīkli mums visādi.. meklējam ērtus. Katram savs mīļāks, katram savs ērtāks šķiet.
Lai skaista - Jums gada īsākā nakts.. ! Un Lai par spīti lietum - basām kājām gribās pļavas brist un pagalmu un istabu dekorēt un dziesmām piepildīt, pat ja vārdus nezinat.
Es ar nezinu . Melooodijai piedzejoju..
Par Saulgriežiem ar meža zemenīšu garšu..
Par ugunskuru - saules krāsā.
Par svārkiem , kuri tik kupli, kā platākais smaids..
Par dziesmām, kurām nav sākuma un beigu.
Par smilgām, ziediem, basām kājām..
