filca egle. salūts matos. piparkūku burti.

Piefilcēt pilnu izlietni. Filca desiņas egļu zariņiem, jo egles vēl ar vien nav.. tad nu jātaisa..  Cilvēki sadalās papīra lipinātājos un nelipinātājos. Es pie tiem otriem piederu. Tad nu filca ruļļi laukā un desiņpriekos iekšā.

Radiatõri vēl ar vien ir tikai maigi silti... tieši tik, lai paralēli tiem dzīvoklī ieslēgtu arī kaut kādu elektrisku sildāmo, jo citādi.. ikreiz, kad gribas ielaist svaigu gaisu.. nākas gaidīt līdz nākamajai dienai, lai atļautos novilkt džemperi. Bet kalte laba.

 Bija gan pērļu stumbrs, kuru pēc tam pats dizaineris novāca. Bija gan doma, ka egle būs krāsaina, bet viss pa zaļo līniju iekš jūrkokā izurbtā cauruma iestirpinātā stieplē veidojās.

 Bet krāsas par salūtu. Salūts matos.

 Dille reizēm saka "Tev cirks galvā" :)

 Filca parūka.

 Bet lai nu ko - bet piparkūkcepšana tika gaidīta vairāk par ĻOTI.  Kamēr mīkla sildījās uz radiātõra, lai iegūtu kaut cik mīkstu paveidu.. formām bija ballīte "kurš pirmais spiedīs ?"

 Pa ceļam konstatēju, ka ne cepampapīrs mājās, ne citrõns glazūrai.. nu i joki..:) cepampapīru atradu - viņa saņurcītais veidols liecina par dzīvi pirms šodienas:)
Bet tātad gribēju piparkūkburtus - piparkūkvārdos saveidot.. vai turas vai neturas.. cauri stumt tos koka irbuļus nevar, jo sajūk burti, bet uzliekot uz irbuļa eksperiments izdevās. Turas kā vellls klāt:)

 Vismaz tieši tik, lai izturētu fotosesiju "GRAUZ KLUSI" .. , attiecīgi izcils veids kā saveidot skaistus ziemassvētku apsveikumus.. caur burtiem uz bildēm..

 Klusi iegrauza dille.

 Bet Rega pelnīti tika pie sava Grauz. Jo viņa ir īsts grauzējs.

dziesmu klade. EQUUS. sāļas sēnes.

 ...,bet zinu gan - kas man ienāk prātā dzirdot vārdu - zirgs.  No saviem krājumiem aiznesu Valteram porcelāna zirdziņus, ko "iekārt" stikla sveČturos.. ar tādu dzinn.. tie gan mirdzēja, gan skanēja..., bet pircējs nopirka bez zirgiem.  Kas kuram. Bet man patīk. 
 Ne jau man vienai krājumi - Ģipša adventi izvilka Valters no saviem.  Bet raspodiņi ..Es pirktu visus uz reiz un nestu prom! Ja vien mani kāds būtu uzaicinājis ciemos.

 Piekdienas Rītā es skaidri zināju, ka mans plāns ir burtiski "nīkuļot". Vai attiecīgi darīt jebko, lai galvā neskanētu baigais pulss un pulsēšana .., bet tad zvana Valters un saka " Uzmini - kas man zvanīja?" Un viss nonāk līdz tam, ka  Grūbes kungs ar savu bildēt piedāvājumu un izteicienu, ka vajag iziet no mājas un tad nīkulība zudīs miglā.. vai kaut kā tā.. + mana vēlme bildējot atpūsties no sevis.. izvērtās milzīgā "pulss galvā" un auss paslēpta zem bizes/cepurē..  iepazinos ar Armanda Grūbes "dizainfunkcionālomēbeļkolekciju"  "EQUUS" (no latīņu valodas, bet latviski =zirgs)

Tas galds/krēsls un garderõbe/lāde.. bez skrūvēm (enģi neskaitot) , bet saliekas kā konstruktõrs un izjaukt ar var (ja vajag) un būvēt atkal citu viet..

.. bet visādi citādi Armands ir labs galdnieks, jo viņš mums radīja miegu. Ok.. mums nē, bet man, jo citi jau "labi" gulēja arī pirms tam.. un vispār ir ļoti svarīgi , lai mēbeles taisa pozitīvs cilvēks.
Vējš. Vējš tik ļots, ka elektrība špudūc un ar lukturi lasot grāmatu domāju, vai kāds no lielajiem kokiem krītot uz mājas aizsniegtu mūsu jumtistabas matraci. iesmaidīju par sevi un lasīju tālāk grāmatu, ko esmu lasījusi vismaz reizes divdesmit. Rīts pienāca tik pat ātri, kā brauciens uz Rīgu.

 Hurmā dzīvo saule un aizmirsu ābolus paņemt no Līgatnes. Pāris mirkļi un saņemts zvans. Un man jau ir olas.āboli.sālītas sēnes. viss ar manas bērnības garšu, jo ja kāds cits dotu-  es neēstu sāļi rūgtas sēnes, kā cepumus.. kraukš- kraukš. un uzliekam vāciņu un paslēpjam ledusskapī. Pēc mirkļa atkal vāciņš nost. Kraukš- kraukš.. Bet dille saka , ka opim Leonam vēl gardāki āboli- kā Omei.. un es piekrītu. sarkani, kā pasakā.

 Un tās rozītes.., citi stāsta, ka viņi tās pārstāda dobē un aug.., bet mums tādas pieredzes nav.. jo sākumā viņa novīst tik ļoti , ka šķiet jāmet laukā, bet nogriezu kātus ..un izauga viss pa jaunam - nepilnā mēnesī... un jau divi pumpuri. Bet manām acīm tīkamie podiņi beidzot.. vēl tīkamākā cenā.. tik ļotā, lai nedomājot sistu tajos caurumus un taisītu skanošus podiņus eglītēm, bet egļu vēl nav.

 iešūt zvaniņus. Lampa. cepure. vai puķu - pods.  Bet vajag egli. Egli, kurā iekārt zvaniņus.

 Ziemassvētku liktens tāds nesaprotams.., jo Skultē tie vairs netiek svinēti.. un tad tā nesaprotami, bet es uzveidoju dziesmu grāmatu, lai tad , kad vajadzīga palīdzība vārdos...tad rokās turošais objekts palīdz skanēt, lai nav baisais klusums telpā...

 Kaut tas jau bija zvārguļu darbs, bet dziesmu kladei tak jāprot dziedāt... un tā prot. Es arī protu, ja vārdi priekšā..

rõzā vainags. kaķu spalvas. izsūtītas uz laukiem.

visam - būt rõzā. Kaut patiesi viņai patīk visas krāsas, bet visam būt rõzā un iespējams ar mirdzumu? Un vai man žēl?  Es piederu pie būtnēm, kura bērnam ļauj arī feju svārkos uz rotaļlaukumu doties un apģērbu veikalos pie kases reti esmu redzama ar lepni paceltu galvu:) drīzāk smejoši nolaistu, jo viss ir tieši tāds, kādu es neizvēlētos, kaut gan.. reizēm protams mums patīk kaut kas viens..  bet tas ir praktiski nekad...
man adventes vainags patīk tāds pats.. vienkārši skujains. bet viņai... :)
Pagājušo gad kopā ar bērniem taisot vainagus.. - smaidu raisošs ir rezultāts, ja vien bērnam ļauj pašam visu izvēlēties izdomāt, attiecigi mazāko vietā ar karsto līmi pielīmēt norādītajā vietā, bet visādi citādi.. viņiem sanāk tik pat burvīgi.., šogad gan nodarbību vadītāja ir uz slimības lapas.. (attiecīgi es)

 Un rokas ir tikai DIVAS! Tāpēc deguns palīdz noturēt, lai parādītu - kur, kam vajadzētu stāvēt..  , bet jāsāk ir ar svecēm..un tad visu pārējo...

 Vakar izvēloties spīdumus - lakstos , aizmirsām sveČu "durkļus" .. tad izmantoju parastas naglas, kuras uzkarsēju un ar plaķenēm iespiedu sveČ-apakšās.. , un pēc būtības visām normālajām svecēm daktis nemaz nav līdz apakšai, lai būtu ugunsdroši un sveces degšana beigtos pirms beidzas pati masa..

 Bet ierodoties laukos runČi pāris minūšu laikā jau ir nospalvojuši visu mani, visas drēbes dilles apģērbu somā, jo tā smarža laikam maģiska un no bērnības Rīgā, ka pirmais - ko viņi paveic - nozūd somās tiklīdz tās ir vaļā..

 Bet stikla sveČturi uz kājām, kurus ievietot - šajā gadījumā vainagā - man Ļooooti tīk..  un tos klienti esot izvēlējušies pirmos..

Bet ar kanēļu standziņām es vēl kādu dienu padraudzēšos tuvāk..

Bet rūķi jau strādā cauru diennakti.. .., un nākamo kaķi/suni/jebko kas kustēsies un nonāks uz dzīvi pie mums mēs sauksim par "davai  un Pagaidām" .. jo tie ir lietotākie vārdi, kad darba ir tik daudz, ka runāt nemaz nav laika, kur nu redzēties. 

" Koka kreļļļu virtenes kreļļļo adventi .." - pēdējā svaigākā telefõn reportāž bilde no Valtera "lakstos" tiem, kuri izstīti uz laukiem..

Bet patiesībā man ļoti nāk miegs un galvā sīc sienāžu koris..un daktera izrakstītās antibiõtikas manu galvu dara dullu.  

ledus adventes "kalendārs" un malkas zirgi.

 Atceros, ka savu pirmo adventes kalendāru ieraudzīju ļoti saprātīgā vecumā, lai neteiktu ,ka  ļoti pieaugušā, kad to man burtiski uzdāvināja , paldies - Tev Ģirt !  Un izrādās visi citi zināja, ka tās plāksnes ar ziemassvētku vecīšiem un kaut kādiem nummuriem ir kaut kas vairāk par plāksni. Man tādas neviens pirms tam nebija rādijis. Nezināju nozīmi. Un vispār Ziemassvētki no bērnības ir palikuši atmiņā ar mazmazītiņu eglīti trīslitru burkā/mākslīgo lietutiņu, milzīgu salu un - protams suņiem, ar kuriem ziemassvētku vakarā staigājām pa patiesi baltu līkumotu ceļu. Svecītes tik mazas un tik smagas, ka mazos egles zariņus šķībi greizi nolieca, bet tās neviens neiededza. Spīdīgās virtenes vecmammai glabājās patiesi skaistā veclaicīgā kastītē, ar smagu vāku, tik mazā, ka atverot neticējās, ka tik liels mākonis izveļas laukā. Tik  - tik ļoti balti tie bija. Bet brīnumsvecītes gan.. pamatīgi izžuvušas uzmūrīša pie griestiem glabājās.
Bet tad nu saprotu, ka adventes kalendāra ciparu skaits man nepareizs un dienu trūkst, bet to laika gaitā pievienošu:) vēl nedēļa ir..

Bet tā kā  - man noteikti nebūs laika un iedvesmas šūt un domāt, kāāāā uzveidot.. un attiecīgi dille nevar ēst saldumus.. un saldējumu, bet kāda tad nozīme saldētavai, ja to kas tur iekšā nevar ēst..  - un sniega ar nav, ko ēst ...:) tad nu vismaz ledus brīnumi ko kausēt ar pārsteigumu iekšā.. Katru dienu pa vienam.. ledus sirds gabalam..  īstam ziemas brīnumam.

Pierunāt bērnu braukt uz Jūru = Aizgājām uz Ezeru..:) ... atkritumu tvertņu romantika ir neaprakstāma, ja pa zemi mētājas tik pat daudz atkritumu kā tajās.. Cilvēku lõģika = izmest pudeli tvertnē, bet korķīti pie soliņa..  Bet auduma maisiņa cepure un dilles smaids , Regas triki to visu pārvērš nebūtībā. Un man prieks, ka auto šodien netika pielietots.

Līks koks..tā kā zirgs, tā kā pūķis... Pūķu zirgs.. Krēpes vajag..iešūt stiepli...vēlāk gan tika vēlēts, ka arī kājas vajag... ak- vai:) 

Brūno zirgu vērām, lai rīt uzdāvātu Markusam.. Jo viņam patīk koki tik pat ļoti kā mums un līdz Ziemassvētkiem- mēs noteikti nenocietīsimies.

Funkcionē, lai mazās fejas izvadātu.. , ne tikai skanētu dziedot "zvaniņš skan dziesmu".. kaut katram skanošajam ir sava dziesma, jo viņš kaut ko citu atgādina.. viena par konfekškoku, parasto egli, par kumeļiem... ..

Par pūķi es nezinu nevienu dziesmu, bet nākamais ir tieši pūķa gads..

stāsts par malku nr.2

 Lietus. Lietū. Līņāt. Viņai ir lietus kostīms un lietus ir ideāls laiks pārgājienam. Un patiesi šodien nogājām pāri pa 7km..(mapmyrun.com tā vēsta.. un tas vēl rupji velkot)  un rīt viņa grib iet atkal. Kaut Linezers nav nekāda romantika. Barankas suņiem. Maize pīlēm un dillei. Un tēja visiem, kuriem krūzītes.

 Patiesi - tad , kad stūmu dilli ratos pa mežu... burtiski sapņoju par to, ka viņai kājas būs tik garas un spēka tik daudz, lai skrietu un meklētu taku - takas. Un vilktu pastaigāties pa mežu mani - nevis es viņu. Es ceru, ka tā būs bieži. Jo arī vakarā dille aizvilka tēti uz mežu. pieci lukturi līdz un prom.

 Bet tā malka neliek mieru. Un krāsojām visi. Jo draugi jau visiem un dāvanas vajag visiem.

 Spēle + mūzikas instruments vienā. Attiecīgi uz stieples uzver garus sprunguļus  un tad tos žvadzinot cenšas rinķot pa trīssimts sešdesmit uz rinķi... , bet malka, kuru tur rokās paliek vertikāla. Apgrūtinam procesu uzliekot tādu pašu žvadzekli uz galvas....  1) kustina rokās esošo malku nenogāžot uz galvas esošo. 2) kustina uz galvas esošo tā , lai tas žvadz, bet nenokrīt... bet protams viņš krīt.., bet tas nemaina jautrību... itin nemaz.

 tad ņem visus trīs.

Žvadzekļi izbeidzās. Atkal. Dille savus man nedod. Es gan pāris iemainīju, bet protams - es ar savus nedotu, ja tas nozīmē, ka mamma visu vakaru spēlējas ar žvadzekļiem nevis lellēm. Jo viss vakars jau tā arī pagāja.

 Rīt uz Jūru ļoti gribētu:) .. kaut dille protams aizmiga ar vārdiem "iesim uz Linezeru" .. bet es viņu kaut kā piekukuļošu, kaut tas nebūs viegli. Itin nemaz.

Būs noteikti arī malka nr.3.. un 4.. un 5 .