pabažlauki

Sametām kaķus kastē. Iestūķējāmies sniega krāsas busā. Pirms tam gan vareni izstrīdējāmies, bet Patiesi visu nedēļu gaidīju šo rītu... , tas bij pamatīgs iemesls, lai tomēr visu darītu.. Vai tad patiesībā viss pasaulē nenotiek tāpēc, ka kāds kaut ko ļoti - ļoti vēlas? Lai arī citiem tas šķiet muļķīgi.. Braucām saldēt ūdeni.
Vējš izpūta caur cepuri, biksi - bet ja ielien dziļi dīvānā, tad silti. Vējš sapinķerēja arī visus putnus. un tikai daži sakarinājās ozolā - pārejie ielīda atpakaļ maisā, jo pirksti bij pārsaluši, lai pinķerētu vaļā.

Dille uz laukiem brauca ar mērķi, ka pa sniegu varēs skriet un vārtīties -Sallij tērpā. Tas mošķis no multenes un patiesi ir vērts kaut ko šūt(kaut es to nudien nemāku) bet ir vērts ar adatu un diegu vinķelēt kaut kādu tizli pūkainu audumu, kura spalvas pēc tam ir visur.., lai kāds būtu tik priecīgs.. varbūt man pašai nākamziem ar vajadzētu tieši tādas bikses.

paldies par skaisto ozolu, sauli un dillei par to, ka viņa liek smieties un par to, ka viņa varbūt iemācīs cilvēkiem klausīties. Un atgriežoties Rīgā, liekas ka mums te ir siltumnīca - aug un smaržo.

kreļļu sestdiena.

Rīts bij daudz krāsaināks par vakaru. Daudz klusāks un darbīgāks ar. Bet ceru, ka piedos mūsu jaunie kaimiņi arī mūsu skaļuma decibelus.
..aizklīdām līdz Alfai pērļu meklējumos. Justīnei drīz dzimšanas diena - jāsāk vērt princešu krelles. Bet mūsu bagātīgajos pērļu krājumos neatradās nekas bērnišķīgi iedvesmojošs.. Patiesībā nekā jūsmīga nebija arī visā veikalā. kaut pieļauju - ka vajadzēja iet bērnu veikalos nevis rokdarbu. dillle par prātīgu uzskatīja vērt Olu krelles,bet aptrūkās garumam - tad pievēra klāt arī kādu spīdīgu taureni.
Pērļu koku ar izvilkām. nepagāja ne paris stundas, ka krellēm pielikām punktu. kaut nu atrastos arī kāds, kurš savāktu visas pērles, kas mums "nēēējauši" sabira pa malu malām.

kaķi - man šodien nepatīk. mūsējie.

Patiesībā - atvērti vaļā ir visi aizvērtie skapji un atvilknes un ciemos pie mums nākt ir bīstami, ja vien negrib sapīties un pazust mazos oderes atgriezumos un izklīdušos diegu pavedienos .. un dilles saceltajās mājās no segām un spilveniem..
...Sakausēju jau sen - sen sagrieztās oderes.. salipināju kastītēs - kaķi uz to visu laiku tika iespundēti vannas istabā un man no sirds žēl, ka viņi nemaz to neuztvēra kā sodu, jo turpināja ālēties un gāzt visu tur.. kaut mirklī, kad iegāju - viņi vēroja baložus. Bezjēdzīgs sods par "lekt uz galda - lidot pa sienām".
..rīts bij dīvains - dille negribēja palikt "skolā" , ikrīta rituāls nedarbojās... sēdējām uz krēsla un es jau domāju, ka ģērbsimies un iesim prom, bet brīnumi notiek un skolotāja Inese piedāvāja dillei doties uz lielo grupu.. , samāja man pa logu un devās brokastu kārbas gardumus grauzt..

dienas otrajā pusē izvilkām filca krājumus un saveidojām pils dāmu cepuri.., kura atšķirībā no papīra veidojumiem, krītot un šļūkājot pa zemi nezaudēs formu un jēgu.,
galvenais izspiest caurumus, pareizi atzīmēt caurumus otrā pusē, uzveidot no drātītēm "adatu" un aidā.. malas dille pati nošuva..un protams - kas gan vispār tas par veidojumu bez gliteriem..:) to tur tik dauz ka cepure vēl ar vien karājas un žūst.. un zem kakla sasienamās lentas nomainīju uz gumiju vijumu, lai paritīgo turas..

Filca kroņi ir nenolietojami un tiek lietoti atkarībā no lomas : ir karalienes, madagaskaras, tēta..

Tagad būtu jāiemācas taisīt princešu klipši..:) jo spīdīgāki jo labāk...

Rīga

Nosaldēto audziņu vietā kāpņutelpā uz palodzes parādijušies divi hiacintu un viens narcišu podiņš - tas ir tieši tik, lai es piedotu par tiem nosaldētajiem...

Neizprotu, kā citi mājās uztur kārtību. Vai nu viņiem nav mantu.. vai nu viņi mantas nepielieto, par radošu rosību nerunājot..

...Pazaudēti visi dūraiņi. Vienus atstāju laukos, jo malku nesot uzradās caurums , bet ja ņemtu līdz izknibinātu lielāku, nevis salāpītu. Kurpes pie kurpnieka. Kleita pie šuvējas. bet cimdi - pie lāpītājas?

Padomjlaiku akvareļkrāsu tūbiņas glabāju. ilgi - tās , kurām ar vāciņu nevarēja atspiest to caurumiņu.. un tā arī nelietoti stāvēja. un beidzot pielietoti , lai arī nemaz nestāstīšu, kā dille to mākslas paveidu sauc.. un arī akvārijs tiek atjaunots.. , noteikti iegādāšu vēl visādus dīvainus līmējamus objektus.. kaut PVA līme ilgi žūst, mazajai izdodas pielīmēt... uzliek kārtīgu punktu ar otu un met virsū..

Filca zvērus uzfrišinājām un rīt tie brauks uz "lakstos" pārdoties.. ieaugt starp augiem un raisīt smaidu. kādreiz tos taisīju ballītes galda kartēm, bet izmantojām, kā spēli, lai raisītu vaļā lentas... un pēc tam sietu atpakaļ - mezgls jau tam visam par godu ir apgūts visos paveidos.. es jau gribētu saņemt ziedu pušķi ar filca zvēriem..

kafijas vietā šodien piparmētru tēja

ēnu, pēdu nospiedumi sniegā. spilgti un mirdz -Dille saka,ka jātrennē acis, nokrist sniegā un uzlādēt savas saules baterijas, bet auksts. No savas bērnības neatceros bailes no aizsalušām ūdens tilpnēm, pat neatceros - kā mums izskaidroja, ka tas ir bīstami.. atceros ielūza brālis, ielūzu es.. bet aizsalušie grāvji bij ikdiena ziemas brīvdienās.. , Dillei šodien stāstiju, ka kopā ar vecākiem uz dīķa var kāpt.. nez vai tas bij pareizi

no kastes izvilktais vecais 6x6 filmu fotoaparāts noteikti parāda citādu pasauli caur skata "laukumu" .. tādu ko nevar nebildēt, skaidri atceros kadrus, ko ar to esmu bildējusi un pēc tam kopējusi uz fotopapīra..tie bij koki, jo beidzot koku varēja nobildēt tā kā kokam jābūt.aparāts gan vēl uz laiku atgriezīsies kastē, kad būs atrādīts un iedots izmēģināt dilles draugiem profesiju mēnesī ..

Grāmatu plauktā atradām vaska loksnītes, kuras Ome tur bij paslēpusi .. kaut beigu beigās mums sanāca un nesanāca, vajag tīt stigri, vai vismaz iemīcīt sākuma dakts galu, kuru aizdedzināt.... bet smaržo noteikti un pāris mirkļu siltas gaismas ēdot vakariņas, vēlāk arī iekš vasks.lv lasījām pamācības, ko darījām nepareizi..

skan.

Neskaitāmi plastmasas šķīvīši, pāris spaiņi ar ūdeni, šauras virvītes, sasaluši cimdi un saule, kas iedvesmo. ārā ledusskapis . Sākumā šķita, ka viss būs daudz vienkāršāk. Dilles klepu dzinām prom ar krāsas sajaukšanu pūšot gaisa burbuļus un debess zilām ledus virtenēm, kuras saulē pārveidojās par netipiskām lāstekām. Bet patiesībā ļoti vēlējos ledus vēja zvanus kokos, kaut tad vēl nezināju, cik patiesi burvīgi tie skan..

vislabāk klepu un punķus aizdzen draugi, kas sasilda un ledus, kas jānogaršo un sniegs kurā iekrist ar visu seju, bet šis šļūcam-peldampūslis ir vajadzīgs gan vasarā, gan ziemā - katram bērnam, jo tīk labi slīd.. un viegli.. patiesi viegli.. un ātri.
Burbuļot krāsu ar ūdeni kopā, saliet šķīvjos - iemest tajā lentu un pēc pāris stundām izkārt..

kaimiņu Reksis . Baiss pie ķēdes. Draudzīgs, kad atnāk ciemos.

ābelē tik daudz ķērpju un kling-klang..skan.. skan..un mirdz..

bērni parasti iet pa ceļu gar ābeli uz skolu.. ceru, ka viņiem būs pārsteigumprieks redzēt..un dzirdēt..

mīlestības mēnesis

kas bij pirmais "mīlestība" vai "bucha" ?

Ziemassvētkos Rūķim tika rakstīta vēstule, kurā teikts, ka vēlās feju spārnus, jo vecie saplīsuši... un ledus lāci. Spārnus uzveidoju tirkīzzilus, bet tā kā veidoju no divām atsevišķām stieplēm, tie izturēja tikai līdz vakara beigām un sāka locīties pret "vēju" - tas gan lietot netraucēja, jo iztaisnot jau nieks..

Izlocīt, uzstūķēt zeķubiksi, savīt gumiju. apvinķelēt..piestiprināt.un dot lai krāso. zieķē.. vai ko vien pati vēlas savos spārnos redzēt..Draugi protams palīdzēja.. palīdzēja arī pēc pāris dienām, kad ar nagiem pārbaudīja zeķubikses elastību:) tur tādi skaisti izirumi, bet viss tiek lietots.. gan tie, kas lokās- gan tie kas pairuši un izcietuši kaķu uzbrukumu..

Uz palodzes pavasaris. Katru gadu no jauna aizmirstu, kurš izdīgst pirmais.. zirnis vai pupa. un katru gadu no jauna jūtos pārsteigta - it kā pirmo reiz redzētu. Nākamreiz ar pernamento markeri uz pupām rakstīšu sajūtas. jo šoreiz par to iedomājos, kad tās jau bij sākušas augt.. Dille pupās sasprauda skūpstus ...