Showing posts with label Saules zieds. Show all posts
Showing posts with label Saules zieds. Show all posts

Monday, July 17, 2017

Saules Zieds uzplaukst reizi divos gados



Konkursa vērtēšanas komisijas locekļa piezīmes.

Pašmāju skatuviskās un tautas dejas draugi, kā arī tautas muzikanti un dziedātāji ik pa diviem gadiem ir sastopami Šauļos, kur jūlija sākumā notiek folkloras festivāls un ar to saistītais konkurss, kur sešās kategorijās var sacensties par ievērojamām naudas balvām un uz kādu brīdi nokļūt mediju uzmanības centrā. 2017. gada jūlijā šis, Baltijas valstīs lielākais folkloras festivāls un neapšaubāmi nozīmīgākais folkloras konkuss notika jau septīto reizi.

Kas tas par konkursu?
Saules Zieda Konkursā savā starpā var sacensties skatuviskās deju kopas, kas dejo stilizētas jeb horeografētas dejas tāpat kā savā starpā sacenšas tautas deju kopas, kas piedāvā tradicionālu dejas izpildījumu. Indviduāli muzikanti un dziedātāji tāpat kā to grupas sacenšas tikai tradicionālās mūzikas kategorijās. Konkurss man kā horeogrāfam ir interesants tieši ar to, ka var salīdzināt skatuviskās dejas mākslas un tradīcījas mijiedarbību, dažādu valstu mēģinājumus gan saglabāt savas dejas tradīcijas, gan veidot jaunas horeogrāfijas jeb, kā mūsdienās saka – jaunus kultūras produktus.

Kas uzvarēja dejas kategorijās?
Tradicionālās dejas kategorijā galvastiesu augstāka bija portugāļu deju folkloras grupa Grupo etnográfico de Areosa, kuras sirsnība, vienkāršība un aizrautība bija apvienota ar nevainojamu dejas prasmi. Portugāļi saņēma arī Visaugstāko balvu “Grand prix” 

Skatuviskās dejas kategorijā galveno balvu dabūja turku deju grupa, kur veiksmi nodrošināja īpaši talantīga dejotāja un reizē muzikanta piesaistīšana – viņš ar savu sparu un māku uzkurināja visus dejotājus, kas sajūsmināja skatītājus un dejotājus, var teikt nonākot, kā komponists Em. Melngailis rakstīja, “lustes ārprātā”. Tikai nedaudz no viņiem atpalika krievu deju grupa no Penzas Venzeļa, kuru nevainojamais artistiskums sajūsmināja skatītājus tā, ka viņi izpelnījās īpašo skatītāju balvu.  

Kā gāja mūsu tautiešiem?
Mūsu valsts bija šoreiz pārstāvēta tikai skatuviskās dejas kategorijā ar jauniešu deju kolektīvu Skalbe no Jelgavas (vadītāja Liene Liniņa). Uzreiz jāteic, ka mūsu jaunieši bija ļoti aizrautīgi dejotāji un ar savu deju J. Purviņa “Nerejati ciema suņi” izpelnījās gan publikas aplausus, gan žūrijas uzmanību. Diemžēl otra deja nebija tik veiksmīgi izvēlēta. Latviešu jaunieši no Skalbes izcēlās pozitīvā nozīmē ar aktīvu dalību festivāla pasākumos, teicamu stāju un tāpēc bija laikam visvairāk fotografētā grupa šajā festivālā. Īpašu balvu ieguva viens no dalībniekiem – Haralds Pankoks, par individuālu meistarību skatuves priekšnesumā. Viņa un vēl divu  – Turcijas un Krievijas dejotāju dzirkstošā maniere, skatuves izjūta un meistarība pievērsa vairāku komisijas locekļu uzmanību. 

Jauninājums – meistarklases!
Folkloras festivālos gan priekšnesumus, gan dančus un muzicēšanu pilsētas vidē parasti nodrošina paši dalībnieki. Tas aizrauj festivāla apmeklētājus. Šoreiz līdzās dančiem, festivāla programmā bija iekļauta divu vērtēšanas komisijas locekļu no Kolumbijas un Latvijas meistarklases. Kā izrādījās, pat pusnaktī latviešu un kolumbiešu tautas dejas grib apgūt ievērojams skaits šauliešu un arī festivāla dalībnieku. Man, vadot savu meistarklasi, daudz palīdzēja jdk Skalbe muzikanti un dejotāji, kā arī Zemundes muižas muzikanti, kuri tikai tādēļ atbrauca no Rīgas.

Secinājumi
Latvijā ir daudz labu dejotāju un muzikantu, kas ļautu mums ne tikai iegūt jaunu pieredzi, bet arī sekmīgi cīnīties par balvām tautas dejas un skatuviskās dejas konkursos. Saules Ziedā iepriekšējās reizes jau ir piedalījušies un arī tikušī pie balvām gan skatuviskās dejas pārstāvji (kopa Katvari), gan muzikanti no Rēzeknes Rikšiem un Vīteriem, gan dziedātāji no Jelgavas Dimzēna. Ko darīt, lai mūsu dejotāji būtu aktīvāki savas tautas dejas kopēji, mācētu vadīt dančus un interpretēt ne tikai skatuves dejas horeogrāfijas, bet arī tradicionālo deju? Šo jautājumu turpat Šauļos, tā teikt, uz karstām pēdām, pārspriedu ar jdk Skalbe vadītāju Lieni Liniņu. Lienes domas bija tādas, ka svarīgi, lai bērni jau skolā apgūst savas tautas deju. Kad jaunieši jau iet augstskolā un darbojas skatuves deju grupā kā Skalbe, tad nereti neatliek laika kaut ko papildus apgūt. Pilnībā Lienei piekrītu par to, ka svarīga ir tradīcijas pārnese jau bērnībā, kad apgūstam savas kultūras pamatus. Tomēr arī studentu gados ir daudz iespēju – tad vilinošāki varētu būt danču klubi un festivāli, kur var izdancoties nakts dančos, kā tas nupat bija Šauļos, festivālā Saules Zieds (Saules Žiedas).

Saites uz festivāla mājas lapu 

Thursday, June 30, 2016

Jānis nezināja!

Jau pirms 11 gadiem Šauļos, tepat apm. 120 km no Rīgas sācies un notiek Starptautisks Folkloras festivāls-konkurss Saules zieds, kur ir skatuviskās (stilizētās) dejas kategorija. Tur ir piedalījušies arī Latvijas dejotāji. Tiesa – bez ievērojamiem panākumiem. Galvenā balva 1500.- eiro.

Laikam jau neinformētības dēļ mūsu Sudmaliņu mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš nupat  intervijā Latvijas Avīzei izsakās, ka Sudmaliņu konkurss ir pirmais Baltijā. Te ir tā rakstīts, bet kā zināms, tas nav tiesa.
Vita Krauja, Kultūrzīmes, latvijas Avīze, 29.jūnijs 2016.

Saite uz interviju
http://www.la.lv/janis-purvins-sacensibu-gars-ari-dejotajiem/

Informācija par kategorijām un balvu lielumu konkursā Saules zieds
http://www.saulesziedas.su.lt/index.php?option=com_content&view=article&id=13&Itemid=137&lang=lt


Sunday, July 7, 2013

Saules zieda finālā triumfē spāņu dejotāji

V Starptautiskais folkloras festivāls SAULES ZIEDS noslēdzies ar Spānijas dejotāju un muzikantu triumfu.

Uzvarētāji “Escola de musica i danses de Mallorca“ balvā saņēma 1500 eiras un nedalītas skatītāju simpātijas. Jāteic, ka šajā konkursā grupa startēja vairākās kategorijās, visaugstāko vērtējumu iegūstot skatuves (tautiskās) dejas kategorijā.
Escola de musica i danses de Mallorca ar godalgu čekiem pēc 1. konkursa dienas pie festivāla skatuves Viļņas ielā Šauļos.

Šī lieliskā deju un mūzikas grupa vēl nav bijusi Latvijā. Cerēsim, ka bus drīzumā kāds festivāls, kas viņus uzaicinās, lai varam baudīt to dejas izjūtu smalkumu, ko piedāvā jaukie dejotāji un horeogrāfe Katina Luna.

Te viena improvizācijas deja Jotes robades.


Saturday, July 11, 2009

Sauleszieds vai Baltica

Šauļu Folkloras festivāls Saules Zieds ir Baltijas valstīs šobrīd lielākais folkloras festivāls, kura ietekme uz tradicionālās kultūras attīstību ir pieaugošā posmā. Par to liecina:

1) konkurss, kurā 6 kategorijās sacenšas muzikanti, dziedātāji un dejotāji gan individuāli, gan grupās. Pie tam tiek pieņemti gan autentiskā stila, gan stilizēto interpretāciju pārstāvji,
2) ir izveidots svētku modelis, kas piesaista ļoti lielu pašmāju apmeklētāju skaitu,
3) no tā izriet ievērojama mēdiju interese, kas savukārt veicina publicitāti,
4) pilsētas dome ir novērtējusi Festivāla nozīmi un pacentusies sakārtot vidi un atvēlēt rīkošanai ievērojamus līdzekļus,
5) ir izaudzināti savi skatītāji, kas interesējas tieši par festivāla piedāvājumu,
6) festivāls uzrunā katru dalībnieku individuāli, kas liecina par ļoti labu svētku atmosfēru.

Tādējādi Saules zieds ir kļuvis par līdz šim lielākā folkloras festivāla Baltica konkurentu. Protams abi festivāli ir stilistiski dažādi, katram ir savas rīkošanas modelis (Baltica katru gadu citā Baltijas valstī), sava sūtība un stils. Tas ļauj ilgāku laiku pastāvēt abiem, gan jau "vecajai" Baltikai (no 1987. gada), gan pavisam jaunajam Saules ziedam (no 2005. gada). Pagaidām abi festivāli ir konkurenti tāpēc, ka notiek vienā laikā – tas neļāva piedalīties latviešu folkloras kopām, kam Baltika ir prioritāte.

Festivāls pievelk lietuviešu skatītājus ar eksotiku. Attēlā– Indijas kopa.


Vislielāko pienesumu festivāla atmosfērai deva horvātu kopa. Visprasmīgāk tieši viņi mācēja iesaistīt skatītājus un vislabāk vadīt dančus festivāla vakaroņu laikā.


Festivāla skatītāju balvu ieguva Gruzijas ansamblis Nartebi, kurš piedāvāja ļoti stilizētu programmu. Diemžēl gruzīni dalību konkursā bija pieteikuši folkloras deju kategorijā, kur viņi saņēma vienprātīgu žūrijas lēmumu – neatbilst kategorijai un tāpēc netiek vērtēti. Jautāti, kāpēc viņi izvēlējušies folkloras kategoriju, nevis stilizāciju kategoriju, kur viņi neapšaubāmi būtu vislabākie, gruzīni atbildēja, ka tā viņi dejo savu tautas deju un tur nav nekā stilizēta. Attēlos: tautas deja gruzīnu izpratnē.


Latvijas pārstāvis žūrijā Ernests Spīčs un žūrijas komisijas priekssēdētāja Zita Kelmickaite pārbauda kulinārā mantojuma kvalitāti.


Žūrija diezgan daudz laika pavadīja diskusijās. Konsensus varēja sasniegt un tas tika sasniegts. Attēlā: žūrija sasniegusi vienprātību.


Foto: Ieva Ripinskyte

Labas domas diskusijai!(tulkojums mans)

Šauļu Universitātes profesore, horeogrāfe Dr.edu. Ramute Gaučaite:
Ievērojamais skatītāju daudzums liecina, ka cilvēkiem šis festivāls ir ļoti vajadzīgs. Liela nozīme ir kvalitatīvu eksotisku valstu klātbūtnei. Festivāls ir priecīgs un lietuviešiem šobrīd optimisms ir svarīgs. Tieši krīzes laikā ir vajadzīgi tādi optimistiski svētki, jo pārāk daudz ir uzsvērts lietuviešu grūtais liktens gan Lietuvas 1000 gades kontekstā, gan ik dienas mēdijos. Ir daudz kā laba, ko teikt par saules ziedu. Kritiskāk vērtējams fakts, ka no Lietuvas nav pārstāvniecības visaugstākajā līmenī. Novēlu paaugstināt lietuviešu grupu kvalitāti. Varbūt pirms svētkiem jārīko īpašs konkurss lietuviešu folkloras, dejas un mūzikas grupām.
Varšavas Universitātes profesors, muzikologs Tomass Novaks (Tomash Novak):
Pats galvenais, ka festivālu var sarīkot arī krīzes laikā, jo daudzviet Polijā festivāli pazūd finansējuma trūkuma dēļ. jāatzīmē, ka kopš rīkošanas sākuma, festivāls ir ļoti progresējis. Īpaši uzlabojusies folkloras grupu aprūpe. Nevar nepamanīt publikas intereses pieaugumu. festivāls ir izaudzinājis savus skatītājus.
Starptautiskās tautas mūzikas biedrības (IOV) viceprezidents Rikus Draijers (Rikus Draijer): Lietuvieši ir ļoti labi iemācījušies organizēt šādu folkloras festivālu, ņemot vērā, ka šis ir tikai 3. festivāls. Varu droši apgalvot, ka festivālam ir savs stils un līdz ar to sava atpazīstamība starp citiem Eiropas festivāliem. Ja festivāls atver katra cilvēka sirdi, kā tas ir šeit, tad jāteic, ka rīkotāji savu mērķi ir sasnieguši. Nekādus negatīvus momentus neesmu novērojis. Ir nepilnības konkursa tehniskajā nodrošinājumā.
Vilņas Mūzikas un kultūras akadēmijas docente Zita Kelmickaite:
Festivāls Saules zieds ir ļoti mūsdienīgs festivāls. Tas ļoti atdzīvina Šauļu kultūras atmosfēru. Domāju, ka Baltica un Saules zieds nav konkurenti, jo stilistiski tie ir ļoti atšķirīgi.
Baltikai jāmeklē tālāki izaugsmes ceļi un nedrīkst sākt norobežoties no sabiedrības, Lietuvā diemžēl folkloras draugi Baltiku sāk uztvert kā festivālu, kas tikai pašiem.

Festivāla Saules zieds (Saules Žiedas) mākslinieciskais direktors Daris Daknis (Darius Daknis):
Esmu gandarīts par to, ka ir izdevies mūsu festivālu ierakstīt Lietuvas kultūras kartē. Ne jau visam Lietuvā jānotiek centrā (Viļņā). Otrs sasniegums ir tas, ka ārzemju grupām ir radusies pastiprināta interese par dalību. No vairākām valstīm mēs varējām izvēlēties to grupu, ko uzskatījām par labāko mūsu festivālam. Tas ceļ kvalitāti un par to sajūsminās skatītāji.