Vai skatuviskās dejas krīze?

2018. gada Deju svētku rīkotāju piedāvātā koncepcija ir radījusi sabiedrībā plašu diskusiju par amatierdejas mākslas nozari kā tādu. Tāpēc vieni diskutē par tērpu dizainu, citi par tērpu finansēšanas veidu, citi par kādu deju, citi par svētkiem izvēlēto repertuāru, citi par autoritāro nozares un svētku vadīšanas stilu, citi par kultūrpolitiku, citi par deju svētku būtību, citi par kādu konkrētu deju. Diskusiju uztvēruši masu mediji- Latvijas Avīze, LNT, TV3.

Domāju, ka tas liecina par zināmu krīzi. Tērpu dizaina elementi un citas detaļas ir iegansts, jo neapmietinātība ir ar Deju svētku virzību un skatuviskās dejas lielāku stilizēšanos (attālināšānos no tautas dejas būtības).

Tāda diskusija sabiedrībā bija arī 1988./89. g. un toreiz skatuviskie amatierdejotāji bija spiesti atteikties no līdz tam plaši izplatītajiem no raksturdejām pārņemtajiem elementiem. Atteicās no dažiem ārējiem atribūtiem – vīriešu apaviem baltā krāsā, mākslīga materiāla piepītām bizēm u.c. Atteicās no obligātās krievu dejas, kam bija jābūt katra TDA repertuārā. Tomēr toreiz netika izdarīts galvenais – neatteicās no padomiskās domāšanas stereotipiem....un tāpēc tuvināšanās tautas dejai bija tikai formāla.

Te apskatāmajā TV3 ziņu sižetā saduras divi dažādi viedokļi par Deju svētkiem. Pievērsiet uzmanību, ka šajā videoklipa redzam, ka diskutē dejas profesionāļi. Šie cilvēki visu savu radošo mūžu ir veltījuši skatuviskās dejas attīstībai:

http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas/801040?

 1. viedoklis: Deju svētkiem 2018. gadā ir radīta jauna koncepcija, tas ir lieluzvedums, kurā katra deja nerada kopainu. Būs dejas, kuras nederēs deju kolektīviem citur, kā tikai Deju svētkos. Par to nav jāuztraucas. Nekāda masveida pretestība no dejotāju puses nav novērojama...utt. Viedokli pauž J. Purviņš, S. Pujāte, J. Ērglis.

 2. viedoklis:  Jaunais deju svētku modelis ir liela attālināšanās no Deju svētku idejas. Dažas dejas izsauc izbrīnu par to lietderību svētkos. Skatuvei domāti tērpi nebūtu jāšuj visiem 15 000 dalībniekiem, bet tikai nelielai daļai, kas varētu dejot šādu uzvedumu mazākā mēroga uzvedumā, kas notiktu slēgtā telpā (piem., arēnā "Rīga"). Viedokli pauž I. Saulīte,  R. Juraševskis, Danča dejotājs.

Sudmaliņās beidzot jādejo tautas deja!

Tā LTV Kultūras ziņās intervijā Anetei Lesītei, atzīst Ingrīda Saulīte.
Interviju ar Ingrīdu Saulīti un tautas dejas videoklipus no folkloras festivāla Baltica un tautas dejas festivāla Sudmaliņas varam noskatīties te:
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/01.07.2016-kulturas-zinas.id75590/

Horeogrāfe, Deju svētku ilggadēja virsvadītāja ir šī dejas festivāla idejas radītāja un veidotāja. Saulītes kundze ir stāvējusi un ietekmējusi latviešu amatierdejas (ko padomju laikā sauca par māksliniecisko pašdarbību,  tautisko deju, tautiski-skatuvisko deju) procesus. Kad 1988. gadā Latvijā pēc festivāla Baltica spraigajām diskusijām, bija skaidrs, ka skatuves dejas nākotne ir apdraudēta, bija jāatrod veids, kā uzmundrināt skatuves dejas draugus. Jauns dejas festivāls bija ļoti laba doma, jo Balticā priekšplānā bija dziesma, daina, tradicionālā mūzika. Deja Balticā bija tikai neliela daļa no visa folkloras mantojuma. Tādēļ Saulītes kundzes doma rada atbalstu un festivāls Sudmaliņas pulcēja lielu dalībnieku skaitu.

Tomēr domas par to, vai Sudmaliņās jādejo tautas deja ir uzvirmojušas pirms un pēc katra festivāla. Tā arī šoreiz – jau astotajā festivālā. Vai šajās Sudmaliñās redzēsim un dejosim tautas deju? Paskatīsimies!

Jā, LTV sižētā tā arī neparādīja tautas deju Sudmaliņas. Tādēļ te ievietoju nedaudz neparastu Sudmaliņu interpretāciju ugunsdzēsēju komandas izpildījumā.