Ko bija iespējams apgūt Ernesta Spīča meistarklasē?
Tikai tēžveidīgi plāna punkti.
1. Dvēseliskās saskarsmes izveidošana dejā šādos līmeņos (es un tu, es un mēs, es un Daba (apkārtējā vide), es un Dievs, es un es) un sevis un otra (citu) cilvēka ;
2. Iepazīšanās dejā – cieņas izrādīšana otram nezaudējot pašcieņu, dejas pārinieka tēla vizualizēšana, daktīlās saskarsmes prasmes ( tauste kā pirmatnējā redze) saskarē ar otru sava vecuma cilvēku;
3. Motivācijas paņēmieni dažāda vecuma bērnu auditorijā saistībā ar bērnu vēlmju formēšanu un to izteikšanu attiecībās ar pieaugušajiem;
4. Savstarpējo attiecību hierarhijas veidošana grupā (klasē) un dejas, spēles un rotaļas jeb riņķa dejas iespējas veidot saskanīgu klasi (grupu);
5. Meistarklases laikā skolotājas varēja apgūt meistarību savu spēju un iespēju robežās, izmantojot tādas norises kā: Tradiriiritam, Mani sauc..., Iecavas Pirkstiņš, Aknīstes Plaukstiņpolka, Bulānas Riņķadancis, Visu nakti zvejoju u.c.
Meistarklases gaitā, atbildot uz jautājumiem, tika skaidroti tādi jēdzieni kā kustība PA un PRET Sauli, atšķirība starp TAUTAS un TAUTISKO jeb skatuvisko deju, roku turēšanas jēga un paņēmieni TAUTAS dejā, TAUTAS dejas valodas izteiksmes līdzekļi u.c.
110 minūtēs nevar iemācīties TAUTAS deju, bet var gūt priekšstatu par saskarsmes nozīmi un iespējām dejā.
 |
| E. Spīča meistarklases Deja, Rotaļa, Saskarsme apmeklētājas. Tautas tērpā, E. Spīča palīdze, muzikante Ansatasija Oļenkina. Labajā pusē – Jelgavas kopas Dimzēns vadītāja Velta Leja. |
