Tautas dejas meistarklase Jelgavā

12. aprīlī divos dienā Jelgavas 2. pamatskolas zālē pulcējās skolotājas, kuras interesēja Tautas jeb tradicionālās dejas meistarklase DEJA, ROTAĻA, SASKARSME, ko bija gods vadīt šo rindu autoram.

Ko bija iespējams apgūt Ernesta Spīča meistarklasē?
Tikai tēžveidīgi plāna punkti.

1. Dvēseliskās saskarsmes izveidošana dejā šādos līmeņos (es un tu, es un mēs, es un Daba (apkārtējā vide), es un Dievs, es un es) un sevis un otra (citu) cilvēka ;
2. Iepazīšanās dejā – cieņas izrādīšana otram nezaudējot pašcieņu, dejas pārinieka tēla vizualizēšana, daktīlās saskarsmes prasmes ( tauste kā pirmatnējā redze) saskarē ar otru sava vecuma cilvēku;
3. Motivācijas paņēmieni dažāda vecuma bērnu auditorijā saistībā ar bērnu vēlmju formēšanu un to izteikšanu attiecībās ar pieaugušajiem;
4. Savstarpējo attiecību hierarhijas veidošana grupā (klasē) un dejas, spēles un rotaļas jeb riņķa dejas iespējas veidot saskanīgu klasi (grupu);
5. Meistarklases laikā skolotājas varēja apgūt meistarību savu spēju un iespēju robežās, izmantojot tādas norises kā: Tradiriiritam, Mani sauc...,  Iecavas Pirkstiņš, Aknīstes Plaukstiņpolka, Bulānas Riņķadancis, Visu nakti zvejoju u.c.

Meistarklases gaitā, atbildot uz jautājumiem, tika skaidroti tādi jēdzieni kā kustība PA un PRET Sauli, atšķirība starp TAUTAS un TAUTISKO jeb skatuvisko deju, roku turēšanas jēga un paņēmieni TAUTAS dejā, TAUTAS dejas valodas izteiksmes līdzekļi u.c.

110 minūtēs nevar iemācīties TAUTAS deju, bet var gūt priekšstatu par saskarsmes nozīmi un iespējām dejā.

E. Spīča meistarklases Deja, Rotaļa, Saskarsme apmeklētājas.
 Tautas tērpā, E. Spīča palīdze, muzikante Ansatasija Oļenkina.
Labajā pusē – Jelgavas kopas Dimzēns vadītāja Velta Leja.

Tradicionālā deja integrē

Interesantas idejas par integrāciju un deju ir radušās jau pirms pāris gadiem Rīgas Latviešu  biedrībā. Pāris gadus jau notikušas arī praktiskās nodarbības, par kurām jau rakstīju šajā emuārā.

Šogad šo ideju ir uztvērušas citas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar saskarsmes pētīšanu integrācijas procesu kontekstā. Lūk šādu procesu redzamā daļa – Meistarklase skolotājiem, kuri strādā ar dažādu tautību bērniem.

Deja atjauno

Deja rada un grauj. No kā tas atkarīgs, kurā brīdī un kādā situācijā deja radīs un/vai graus? No mūsu emocijām, kas rodas un ietekmējas no dejas noskaņas un vēl vairāk no ārējās vides ietekmes, kas nosaka to situāciju, kurā mēs dejojam, tātad esam radītāji un/vai grāvēji. Vēl ir svarīgs pats dejotājs – cik viņš ir spējīgs būt radītājs, cik viņš spējīgs atjaunot sagrauto. Visu nosaka mūsu dvēsele un tās saskarsmes spēja ar citām dvēselēm.

Tā varētu būt tikai nīgras pārdomas pirms viss tiek sagrauts (piemēram, pasaules gala dižajā dejas rituālā), ja vien nebūtu regulāra ikdienas nepieciešamība palīdzēt tām dvēselēm, kuras apdalījis radītājs vai kuras smagajā izdzīvošanas cīņā ir kaut ko zaudējušas.

Kas ir šie cilvēki, kas palīdz citiem? Vai viņi mācās deju?  Izrādās tādi studenti ir LU koledžā, kas atrodas Bulduros pavisam tuvu stacijai. Pareizāk sakot diezgan prāvu pulciņu jaunu sieviešu un meiteņu satiku tad, kad koledžas vadība Daces Erkenas personā mani uzaicināja vadīt dejas kursu jaunajām (topošajām un esošajām) rehabilitācijas speciālistēm.

Te foto ar studentēm, kuras fotografēšanās brīdī jau ir izturējušas eksāmenu dejas kursā pie dejas meistara E. Spīča (tas ir, pie manis ;) )

Deja vieno mūs – pārdomas. 1. daļa

Tradicionālās dejas kurss DEJA VIENO MŪS šogad ir četrkāršots. Katrā reizē aptuveni 20 kursantu apgūst 3 būtiskas un ar dejas pamatiem (lasi tradicionālo tautas deju) saistītas jomas.

Pirmais izlaidums šogad. Kursantes; Rasma, Gundega, Ieva, Vija, Sintija, Rita, Daina, Inga un Inga, Lāsma,  Ivita un Aija. Bildē vēl ir arī projekta vadītāja Lauma un dejas skolotājs Ernests

Pirmais stāstiņš – Ieskats padarītajā.
Nupat ir pirmā kursantu grupa  trijās dienās (7. – 9. maijā) ir ieguvusi priekšstatu par šādām jomām:

1. joma Dejas repertuārs – apgūtas pāru dejas, riņķa norises u.c. Tās bija Pirkstu un plaukstu iepazīšanās dejas kā Plaukstiņpolka, Pirkstiņš, Garausītis, Tēva brālis, tās bija arī apļa spēles, un rotaļas (riņķa danči) kā Āzītis, Saulīte un Mēness,  Pazudusī diena, Zvejnieks un protams dažādu tēlu izdejošana. Katru dienu sākām ar meditatīvu virknes deju Es mācēju danci vest.

2. joma Vadīšanas un saskarsmes prasmes – tās cilvēks iegūst jau agrīnā vecumā savā ģimenē (saka – iedzimts vadītājs). Tomēr ne mazāka loma ir dzīves laikā iegūtai pieredzei. Šoreiz vadīšanas prasmes apguvām caur interpretācijas māku stāstot savu dejas stāstu. Darbojos divos virzienos a) veidot teicamu psiholoģisko klimatu grupā, b) daloties prezentācijas pieredzē un uzdodot katrai kursantei sākumā stāstīt par sevi un beigās jau prezentēt savu spēli vai deju.

3. joma Dejas valoda. Deja ir neikdienišķa kustības valoda. Trenējām ne tikai izpratni, bet arī praktisku izjūtu kā izstāstīt savas dejas izjūtas bez vārdiem. Necenšoties tās tulkot.

Problēmsituācijas un to risināšana
Problēmsituācijas bija katru dienu. Lielākoties tās bija tehniska rakstura, bet netrūka arī nelielu sadzīviska rakstura saskaņas trūkumu, kas bija saistīts ar to, ka kursantes bija ar dažādu dzīves pieredzi, profesionālo pamatu un dzīves uzskatiem. Dejā ir svarīgi, lai cilvēki saskanīgi dejotu neraugoties uz atšķirīgiem uzskatiem, tābrīža pašsajūtu un noskaņojumu. Tādēļ pievērsu uzmanību visiem jautājumiem, bet atbildēt centos cik iespējams tēmas beigās, lai gan bija daudz mēģinājumu jautājumus uzdot pārtraucot lektoru.

Polka (Photo credit: Wikipedia)

Jautājumi un atbildes
Vairāki jautājumi bija par dejas vēsturi, noteiktu deju izcelsmi un senām latviešu dejām. Tādēļ te ieliku Polkas senu dejotāju attēlu.

Ieguvumi
Iegūta jauna pieredze. Nav runa tikai par kursantēm, bet arī par lektoru.
Kopumā lielākais ieguvums ir iespēja iepazīties un ļoti atšķirīgu cilvēku lokā risināts sakarsmes neikdienišķos aspektus, kas dejā ir tik svarīgi.

Fotostāstiņš

Fotogrāfijas ir no kusa pārbaudes nodarbības, kad katra kursante rādīja savas mājā sagatavotās dejas prezentācijas. Foto: Ieva, Sintija un Ernests

Liela vērība tika piegriezta dažādām kustībām, kas izdarāmas dziesmas laikā. Prezentē Daina

Uzticības spēle "Diegs un adata". Prezentē Rita.

Uzticības spēle "Diegs un Adata".  Prezentē Rita.

Spēle ar aizsietām acīm par Kaķiem un Pelēm. Prezentē Ieva.

Pirms savu prezentāciju rādīt visai grupai,
kursantēm nācās to pamatot dejas skolotājam.
 Kā redzat, tas tikai darīts ļoti emocionāli un sparīgi.
 Prezentāciju pamato Ieva.