Vai dejojot un dziedot var kļūt par latvieti?
Varbūt jākoklē?
Vai jādara kaut kas cits?
Piemēram jārunā latviski?
Tādi jautājumi mums, latviešiem pat neienāk galvā, bet aptuveni tādus sev un citiem uzdod cittautieši, kuri ir ieinteresējušies par mūsu valodu un kultūru.
Atbildi prāvs pulciņš cittautiešu jauniešu saņēma 1. marta Rīgas Latviešu biedrībā.
Te foto no sarīkojuma "Kā kļūt par latvieti?"
Saites uz RLB mājas lapu latviski un angliski.
Lācis ir labs dancotājs. Spēcīgs un veikls. Ja lācis piecērt kāju, visa zeme dun. Ja lācis sniedz delvi, sniedz savējo – būs pāris>>>III<<<
Showing posts with label Kokles. Show all posts
Showing posts with label Kokles. Show all posts
Sunday, March 4, 2018
Friday, May 31, 2013
Uguns rituāla deja... Pārdzīvojums
Kad saņēmu Festivāla rīkotājas Kristīnes Hirštes uzaicinājumu vadīt Uguns rituālu Likteņdārzā, tad pēc īsa mulsuma brīža sapratu, ka tam jābūt dejas rituālam. Deja, ko dejo dejotāja, kura atveido pirmelementu Uguni. Es biju divās lomās – kā Rituāla vedējs un kā Vējš. Pareizāk sakot – apvienoju vienā tēlā abas lomas – dejoju kā Vējš un vadīju Rituālu tā iesākuma daļā.
Rituāla nosacītības līmenis nedrīkst būt augsts, lai tajā var piedalīties visi tie, kam šis rits ir paredzēts. dalībnieki bija bērni. Viņiem bija baltas un sārtas lentītes, ar kurām viņi māja un plivināja reizē ar notiekošo darbību.
Sākumā es samēģināju ar bērniem. Tas izdevās teicami. Bērni aizrautīgi iesaistījās. Tiklīdz sākās deja, bērni bija aizrauti ar dejas vērošanu un daļa piemirsa par lentītēm. Viņi varbūt gaidīja rīkojumu no Rituāla vedēja.
Tomēr beigās atkal lentītes sāka plīvot. Vadību, kamēr Uguns un Vējš ieņēma noslēguma pozu, uzņēmās festivāla direktore Kristīne, kura aicināja bērnus nākt ar lentītēm pie uguns altārīšiem un tās sadedzināt. Rits bija galā.
Es atviegloti uzelpoju un biju laimīgs:)
![]() |
Uguns – Sandra Sabīne Jaundaldere, Vējš – Ernests Spīčs, muzicē Ansis Jansons, Rozīte Katrīna Spīča, Inese Vilcāne. |
Wednesday, January 23, 2013
Birztaliņa silda sirdis un dvēseles
Ai, zaļā birztaliņa....tā dziedāja un dejoja Dzīvesziņas skolas klausītāji, kad spēlēja Ansis, Rozīte un Dina. Tā ir deja, kas sākas ar cieņas pilnu paklanīšanos visiem un prieku par tikšanos. Riņķa deja, kurā jūtam apļa vienojošo spēku, kurš mums dod sparu. Tādai dejai, lai cik tā vienkārša būtu, ir tik spēcīga ietekme un visiem dejotājiem, ka visi kopā un katrs atsevišķi var pāris minūšu laikā piedzīvot pilnīgu laimes sajūtu. Grūti aprakstīt to vārdos. Vienkārši jādejo tā, kā dejoja Dzīvesziņas skolā Rīgas Latviešu biedrībā 2013. gada 22. februārī.
![]() |
Birztaliņu vada dejas skolotājs Ernests S. (vidū) |
![]() |
Muzicē Ansis, Rozīte, Dina |
Subscribe to:
Posts (Atom)