Izlasīju un nu manas domas, viedoklis utt.
Tā kā biju ļooti daudz dzirdējusi par šo grāmatu (jūtūbē daudz video noskatīti) tad saturu jau zināju.
Galvenais Marijas princips ir paņemt rokās jebkuru priekšmetu un sajust vai tas dāvā prieku un atkarībā no atbildes izlemt, paturēt to vai ne. Tādējādi mūsu mājā atradīsies tikai tas kas mums patīk un ir nepieciešams, neuzkrāsies nekas lieks.
Atzīšos, ka es visiem viņas principiem un uzskatiem nepiekrītu. Es nevaru pateikt to procentuāli, bet nu puse mani neuzrunā, izsauc manī ironiju. Tā kā slavas dziesmas grāmatai sadziedās grāmatu blogeri kuriem tas jādara lai pirktu, es darīšu pretējo :))))) stāstīšu par ko lasot man gribējās smaidīt.
Pirmkārt trešdaļa grāmatas ir kārtīgs ūdens gabals :))))) piedodiet par manu viedokli, bet nu vienā lappusē izlasīt to pašu teikumu trīs reizes ar mainītu vārdu secību ir smieklīgi. Tālāk tas turpinājās ar vārdu iestarpinājumiem. Pēc tam jau es sapratu, ka tādā veidā tiek tas savs viedoklis tā kārtīgi un biezi uzspiests. Man nepatika viedoklis ka tikai tā un nekā savādāk ir pareizi. Grāmatā bij teikums, ka dizaineru lietas, izdomātie varianti esot viņu ego glaudīšana (viņas vārdiem citējot). Man uzreiz gribas pretīm teikt, ka šī grāmata ir pašas Marijas ego glaudīšana. Var jau būt, ka es pēc savas būtības esmu protestants :)))))) ja man teiks dari šitā, es to nedarīšu tikai tāpēc ka man to kāds teica....
Nezinu kādā valodā ir rakstīts grāmatas orģināls- japāņu vai angļu, bet- netraucēja, varbūt ka tulkojums darīja savu, bet pamatdomu jau nevarēja nesaprast :)))) Man mazliet likās dīvaini ka mijās vārdi kārtošana un mājas uzkopšana.. vai nu tie bij jukuši tulkojumā vai kā.. bet nu es nepiekritīšu viedoklim, ka māja jākārto vienu reizi mūžā.
Vēl pāris domu, kas mani galīgi neuzrunāja-
- Iztukšojiet somu katru vakaru. (155.lpp) Doma jau ir laba, soma arī pa dienu nogurst, bet lai es visu izkrāmētu, saliktu pa atvilknēm un no rīta atkal krāmētu atpakaļ.... nu nē.. man būtu i laika žēl, i kaut ko noteikti aizmirstu ielikt. Man somā tiešām nav nekā lieka, regulāri iztīru maku, pašu somu no liekajiem čekiem utt. Un!!? es izšķirojusi čekus, jau viendien aizbraucu uz pilsētu.. . labi ka tikai pie ārstiem, ka nolēmu veikalā neiegriezies un labi, ka poliču ar nebija... atbraucot mājās skatos- mans maks gozējas visā krāšņumā uz virtuves galda. Es savas somas pamainu ik pa laikam, tāpēc domāju ka viņas saņem atpūtu un tas nenozīmē ka es viņas necienītu.
Vēl es pasmaidīju par ledusskapi, kuru sakārtot nozīmē visu saturu uzglabāt vertikāli (147lpp) pat burkāni tiek uzglabāti vertikāli, sastatīti pudelēm paredzētajās vietās. Smaidīju par nomazgāto trauku salikšanu bļodā un nešanu ārā vai verandā žāvēties. Nu ja dzīvo viens, varbūt ir ērti nesāt vienu krūzi un šķīvi,bet ja ģimene un gatavo, kāda tur nēsāšana uz kaut kādu verandu? :))))) Ļoti slavētas mantu uzglabāšanai ir kurpju kastes.. (149.lpp) ok, piekrītu, bet nu ne jau pannas!! Nu nevaru es iedomāties ne vienā no savām bijušajām virtuvēm ka man būtu ērti uzglabāt pannas kurpju kastē.. nu nevaru... lai arī man virtuves ir bijušas dažādas, gan dzīvoklī, gan pilnīgi vecā lauku mājā. Arī datoru es neuzglabāšu vertikāli grāmatu plauktā....
Manu izbrīnu izraisīja lasītais "Reiz kāda kliente man lūdza palīdzēt viņas meitai kļūt kārtīgai.Meitenītei bija 3 gadi. " (141.lpp.) Man pirmkārt liekas, ka trīsgadīga meitene jāmāca mammai un mazā skatās uz mammu, un šai vecumā istabā mantu jeb lietu izkārtojumu nosaka mamma jeb vecāki, nevis tagad trīsgadīgs bērns bīdīs plauktus un pārorganizēs lietu uzglabāšanu. Otrām kārtām, ja jau kliente, tad jau bija pie viņas mācījusies un neko nebija iemācījusies.
Nepiekritīšu, ka amuleti jāpatur ir tikai vienu gadu. Pēc tam tie bez maz vai jānoliek atpakaļ kur paņēmi jeb nopirki, nu es te ar ironiju, bet doma ka jāaiznes kaut kur nolikt- svētnīcu, templi vai kur citur. (161.-162.lpp)
Tā es te vēl varētu mazliet paturpināt, bet pastāstīšu kam piekritu, kas uzrunāja un ko es daru tāpat kā viņa.
Es sveicinu savu māju- VIENMĒR!! ienākot un izejot es vienkārši sasveicinos ar savu māju... izejot nostāstu lai nedara blēņas, lai mani vai mūs gaida, lai sargā un izstāstu pēc cik ilga laika vai kad būšu atpakaļ. Atnākot apvaicājos, kā gāja, kas jauns.... Bet!?-nē, man nav rituālu uz ceļiem 2 minūšu garumā (187.lpp)
Man ļoti patika doma- Izsakiet pateicību visām mantām, kuras jūs atbalstījušas dienas laikā.(170.lpp) Šo es varētu ieviest.. man patīk...
Uzrunāja teikums par to ka svarīgi ir mantas atlaist, nevis papildināt to skaitu. Man nav problēma varbūt izmest to mantu, bet problēma to atlaist.. es mēdzu atcerēties un domāt. Nu tas gan nav par visām lietām, bet dažas man traucē, ka joprojām es par tām atceros. Varbūt vaina ir tajos notikumos ap to lietu, mantu. Nu te man vēl darbības lauciņš ar sevi, savām sajūtām. :))))))) Jā, es zinu, ka nespējai kaut ko atlaist ir tikai divi iemesli: pieķeršanās pagātnei vai bailes par nākotni. (180.lp) Šis citāds vārds vārdā ir vairākās grāmatās. Es piekrītu, bet man lieta saistas ar notikumu, kas nu nekādi neietekmē ne pagātni, ne nākotni.
Patiesībā pie nevajadzīgu lietu uzglabāšanas slavas dziesmas varam dziedāt Pinterestam. Jo tas balstās uz: no kaut kā uztaisīt -kaut ko un no veca- kaut ko jaunu. Jā... šis nu ir mans klupšanas akmens :))))) atceros ka vēl pirms pinteresta laikiem redzēju, ka toletes papīra rullīšus var ērti izmantot agrai sēšanai un pēc tam izstādīšanai dārzā. Jā, krāju šos rullīšus. Kā jūs domājat, vai es tos kaut reizi izmantoju??- nē.. jo manai acij tomēr tīkamāks variants bija skaistas dēstu kastītes nopērkamas par pāris eiro. Un tad nu pa manu palodzi gozējās skaistas mini siltumnīciņas, nevis toletes papīru ruļļu pārpalikumi. :))))) Jā, vienreiz vadus kārtojot izdomāju, ka man vajag rullīti, bet tad arī sagaidīju kad izlietosies papīra rullis un nekas nebija jāuzglabā.
Ja jau iesāku, tad pastāstīšu, ka es kādus 2-3 gadus krāju maizes maisiņus. Uz kādām 2 nedēļām parasti manā virtuves pieliekamajā tie radīja mazu bardaciņu, bet kad iekrājās vismaz 8-10 maisiņi es tos smuki sarullēju un glabāju lielā grozā. Mājinieki par mani smēja, beidz taču, bet es varonīgi atbildēju vienmēr.. mana draudzene audīs paklājiņu -būs maisiņiem otrā elpa. Maisiņus aizvedu.. tagad tie dzīvo pie īpašnieces, bet paklājiņa nav... un diezi vai būs... Vēl man stāv vesela bundža ar alus korķiem.. gatavojos pēc pinteresta idejām uztaisīt vēja zvanu laukos... pagaidām nav tapis.. gribēju, nesanāk, jo izrādās,ka tur jāpiestrādā ar urbi... 2 gadus jau gaidu..hmmm.. nezinu kad pienāks tā diena, bet nu šopavasar lielajā revīzijā viņi vēl tika ar lielu cerību paturēti. Piebildīšu, ka daudzas pinterestā noskatītās idejas un plāni tika atmesti un iekrātās lietas likvidētas.
Ak jā.. nepatika ka visas mantas pēc autores domām ir jāizmet. Tas tā baigi nezaļi sanāk. Un tiek visu laiku minēti atkritumu maisu skaitļi.. kuram vairāk.. sanāk tāda mērīšanās. Ir jau tomēr citi varianti daudzām lietām, protam ar loģisku domāšanu. Es piemēram nevaru iedomāties izmest grāmatas miskastē... nu nevaru... bet autorei pastāv tikai miskastes, alternatīvu nav. Ja konkrētā lieta nav šobrīd vajadzīga metam ārā... ja vajadzēs, nopirksiet jaunu. Tāpēc man gribas teikt, ka jebkurš ieteikums ir jāuzklausa, bet ne jāpieņem kā obligāts. Man nešķiet pareiza grāmatas doma, ka TKAI!! tā ir pareizi. Tiek uzsvērts ka ir izmēģināti daudzi varianti, bet šis pie kā nonākusi ir vienīgais pareizais. Tāpēc, ja lasīsiet grāmatu, lasiet vēsu prātu un savu galvu :)))))
Vēl no grāmatas- par rēķinu un tamlīdzīgu papīru , dokumentu izmešanu. Citēšu- "Ja nu viņiem, piemēram, pēkšņi nepieciešama informācija, kas bija dokumentā, ko viņi iepriekš izmetuši? Pirmām kārām jau ir samazinājies dokumentu daudzums, tāpēc viņi var ātri noskaidrot, ka šī dokumenta nav- un tādēļ nenākas pārmeklēt visu māju. Apziņa, ka kaut kas nav jāmeklē patiesībā ļoti samazina stresu. (185.lpp) Nu mīlīši man stress būtu kur tagad to info iegūt :)))) Man tas viennozīmīgi nemazinātu stresu:))))
Grāmatā tiek apspriests par visādām lietām, to izmešanu, tai skaitā arī par fotogrāfijām. es jau sen saku saviem bērniem, ka manas bildes ir man svarīgas ( piemēram-skolas laiku) un tikai man.. viņiem tās neko neizsaka... es to zinu, un ārā nemetīšu.. kas ar tām būs pēc tam.. tas jau ir citu ziņā. Piebildīšu, ka man pašai ļoti patīk vecas, senas fotogrāfijas... Nu nespēšu es dzīvot tikai ar šodienas bildēm. :)) tas arī nav man.
Viens no kārtošanas principiem ir visu... VISU!!! uzglabāt vertikāli.. zeķes salocīts, arī tā sauktos T kreklus atvilknēs, utt... nu es atkal nevaru iedomāties piemēram divus gultas veļas komplektus skapja plauktā vertikāli.... un ja vēl nekā lieka, tad varbūt tikai vienu...
Šeit nu es atkal pastāstīšu nedaudz savu pieredzi. Man skapja plaukti ir gandrīz tukši... ( nu labi, izšuvumi stāv kaudzītē) Kur manas drēbes?- visas uz pakaramajiem. Nu es te nedomāju veļu, tā man tusē :)) pa kumodi. Bet citādi visādas blūzītes, krekliņi, jakas, džemperi.... viss uz pakaramajiem. Kaut kad sen, sen ciemojoties pie Elīnas Rīgā prasu,kāpēc tev uz lodžijas drēbes uz pakaramajiem?- atbildēja- ai, žāvējot tā... Atgriežoties mājās.. arī es iemēģināju metodi izmazgātos T kreklus un visas apģērbu "augšiņas" žāvēt uz pakaramajiem. Man tādai žāvēšanai ir ērta vieta mājās, izžūst, pārkarinu skapī. Un nu jau gadus 4-5 daru tikai tā.. arī citos skapjos pastāv tieši šāda kārtība un sistēma ;))) Es nevaru iedomāties tagad tos džemperīšus locīt un glabāt plauktos, kastēs, atvilknēs.. nē. man šādi ir visērtāk...
Es nezinu vai Jūs te vēl esat.. vai lasāt:)) trakoti gari runājos te :))))
Vēl jau varētu es runāt un runāt par un ap grāmatu, par savu mantu uzglabāšanas, kārtošanas pieredzi... par to, ko tad es daru un kur lieku savas nevajadzīgās mantas... bet laikam šoreiz pietiks.
Piekritīšu grāmatas autorei, ka šo grāmatu rokās paņems tikai tie, kam interesē kārtīga māja.. Pasaulē ir daudz cilvēku kuriem ir gluži vienalga, vai viņu māja ir sakopta. Autore saka, ka dzīve pa īstam sākas tad, kad esat ieviesuši kārtību mājās.
Izlasot grāmatu vēl neesmu metusies kārtot māju vai ko metusi ārā. tad nu par tās ietekmi uz mani nojaust:))) Vai iesaku grāmatu lasīt- vēsu prātu un uzzināt kā to dara citi, jā.. var palasīt. Vai grāmatu kādreiz lasīšu vēlreiz- nedomāju gan.
Iešu uzvārīt sev kafiju... un Jums!?-
Lai jauka diena!
