Atzīšos, ka šis ziņas ieraksts top ļooti savtīgos nolūkos :))) Man patīk lasīt savus vecos ierakstus un tāpēc gribas atmiņās ielikt bildes, nu tā viegli atrodamas.
Otrām kārtām atzīšos,ka tās skaistās bildes nočiepu no meitucēm, jo kam gan negadās izbraukt uz divām dienām un fotoaparāta karti atstāt datorā.
Es jau nedēļas viducī saņēmu savas ikgadējās apsveikuma kartiņas. :)) Nu jau tradīcija un kolekcija veidojas :))
Vēl es saņēmu ļoooti lielu un skaistu tulpju pušķi...mmm... tik košu, tiiiik krāsainu...mm...
... un ieliku īpaši skaistā vāzē.. ar putnu... Piebildei, dāvana arī bija... nu ir... bet es nezinu kad es uz to saņemšos, jo tā ir......teikšu kā ir- pabriesmīga un kutelīga vārda vistiešākajā nozīmē- tā zivju procedūra ;( šausmas... Man ir sajūta, ka viņām manis nav žēl.. es vairs neskatīšos ceļojumu jūtūbi kopā ar Luīzi :)))))))
Es gan pagājušā gada dāvaniņu neesmu atrādījusi.. bet gan jau... visam savs laiks....
Un vēl mēs aizbraucām uz Teiču purva skatu torni... Jau sen ar Luīzi plānojām, bet iepriekš tas nebija tik viegli izdarāms (Luīzes kājas dēļ), bet nu beidzot aizbraucām līdz tornim saulrietu lūkoties. Tas ir tikai kādus 15 km no manas Marinzejas. Es gan neuzkāpu pašā augšā.. nu nepatīk man augstums... es līdz pusītei :)) bildes nočiepu meitucēm. Bija skaisti.
Un tad nu saulrieta aplaimoti devāmies atpakaļ, piebraucām pie sava ezera. Saule jau norietējusi, bet klusums un burvība neaprakstāma, kā Luīzes bildē- harmonija.
Nu protams ezera revizors gulbis ar bija klāt. Te bija tik labi, pat odu nebija.. nu neviena paša... kas pie mājas ir kaudzēm un čupām. :)))) Negribējās nemaz iet uz māju... te šovasar noteikti ne vienu vien vakaru nosēdēšu vērojot saulrietu.
Lai arī jums ir sava īstā vieta saulrieta vērošanai!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru