Keksiņi- šoreiz ar rozīnēm ...

Šobrīd keksmašīna :))) ir laukos( maizes mašīna, kurā regulāri tiek cepti keksi)  un ak vai kā tās pietrūkst... it sevišķi tad, kad maz laika un Jānis dodas reisā... tad atkal jāatceras citi laiki un jāvelta cepšanas pasākumam vairāk laika. tā pagājuša reizē cepu keksu- parastu un mīklas priekš veidnes bij par daudz :( ko nu.. ne šis, ne tas... Atcerējos, ka Elīna tak ziemassvētkos uzdāvināja keksa papīra formiņas.  Ju-hū... darīts... izcepās arī 7 keksiņi :)) Hmm.. Jānis nosaka, ka šitā laba lieta braucot- nekas nav jāgriež.. pa ceļam ērti apēdami....  nu ko!?- šoreiz cepu keksiņus...

un tā- no tā kas ir  piena mājās nav, izlīdzos ar krējumu un to kas ir... 

 recepte nekāda dižā un ne sarežģīta.. kaut kas uz aci

glāze krējuma,

2 olas,

nepilna glāze cukura,

1,5 glāzes miltu,

tējkarote cepamā pulvera,

 rozīnes

visu sajaucu pamazām kopā un papīra formiņās iekšā.... nekā sarežģīta, piebildīšu, ka rozīnes pēc izmērcēšanas vienmēr nosusinu papīra dvielī ;)

cepu 200grādos aptuveni 20min.



 Vienu pagaršoju- ai kā labprāt vel otru :)))

Tā nu Jānim līdzi reisā lielā , tik ierastā keksa vietā būs kārbā mazi keksiņi :))

 Es zinu, ka daudzi šos mazos keksiņus dēvē par mafiniem.. lielu jēgu tam neredzu.. ja nu mode tāda... tā kā man labāk patīk ierastāki vārdi, tad man ir keksiņi :))) 

 bet nu labi... te mazliet no interneta plašumiem pārkopēts (espati.lv)

 Daži padomi, lai mafini izdotos garšīgāki

• Pildot mafinus veidnītēs, vienu no divpadsmit, ko liksi krāsnī, atstāj brīvu un tajā ielej ūdeni. Tad mafini cepot nesakaltīs.

• Ja mafinu pildīšanai izmanto veselus svaigu augļu gabaliņus, pirms pievienošanas mīklai apviļā tos miltos. Tad augļu gabaliņi mīklā iejauksies vienmērīgāk un nenogrims apakšā, kā arī cepoties nesalipinās to.

• Vislabāk mafini garšo tūlīt pēc cepšanas. Ja vēlies tos ēst mazliet vēlāk, izmanto treknākas (taukiem bagātākas) mafinu receptes.

• Ja vien nav citu norādījumu, mafini parasti jācep aptuveni 180 līdz 200 grādu karstā krāsnī.

• Centies cepot nevirināt krāsi, jo tā zūd siltums un mafini var sakristies, zaudējot savu gaisīgumu un garšu.

• Pārbaudi mafinus vien kādas piecas minūtes pirms paredzētā cepšanas laika beigām. Dažkārt mafinu virsiņas var pārāk strauji sabrūnēt un ir nepieciešama cepšanas temperatūras maiņa.

• Mafini ir gatavi, kad, iedurot tajos ar koka irbulīti, izvelkot tam nav pielipušas kēksa daļiņas.

• Ja vēlies mafinus padarīt par svētku ēdienu, izrotā tos. Mazajiem kēksiņiem lieliski piestāv cukura glazūra, uz kuras vari izkārtot speciālus kūku dekorus.

• Izmēģini pie mafiniem pasniegt aromatizētu sviestu vai ievārījumu. Tā var iegūt patiesas garšas simfonijas.

• Mafini, kurus vēlies sagriezt, pirms tam pilnībā jāatdzesē, tāpat kā tikko cepta maizīte, ar mafins, ja to griež karstu, saķep.

• Izmantojot lipīgu un ķepīgu pildījumu, piemēram, karameles vai gotiņas, ja cep mafinus metāla formiņās, tajās jāieklāj mafinu papīra groziņi. Tas ļaus lipīgo mafinu izvilkt no formas, neriskējot to neglābjami sadrupināt.
----------------------------------------------------------------------------------------------------

Gribētos jau teikt- ja tu vel neesi uzdrošinājusies šim pasākumam ķerties klāt, tad zini, nekā sarežģīta... pusstunda un keksi uz galda..
 Izmēgini;) un tev izdosies...
jā es esmu, esmu pamanījusi, ka mafini ir katrā otrajā blogā, bet tomēr, mēs jau nerīkojam sacensības kura pirmā, kura pēdējā... kad izcep un kad ieleik ziņu... ;)  mēs tak dalamies ar sajūtām, priekiem.. pastāstam kā mums katrai izdevies... tā ka stāsti arī tu, kā tev izdevās tavi keksiņi, jeb mafini.. ar dzērvenēm, ķiršiem, vai riekstiem... dažādībai lieeelas iespējas..
 Uii.. jāskrien.. jāpārķer Jānis un jānodod kārba ar keksiem.. ( dodas no Rīgas uz Grebņevu jeb no muitas uz robežu)

Lai jums jauks vakars!

...svētdiena un vasarai vārti vaļā ...

Jā.. jā.. tā ,man gribas teikt- vasarai vārti vaļā... kāpēc tā?!- tāpēc ka ar pirmo rabarberu ķīseli man sākas vasara :)) Nu tādas sajūtas man no bērnības... Nu jā, kādreiz , manā bērnībā, rabarberu ziemā nebij... tikai tad kad dārzā....  Savukārt ziemā no saldētavā noslēptajiem rabarberiem  parasti vāru biezo ķīseli... ar cieti, stērķeli, jebšu kartupeļu miltiem... (re cik daudzejādi var pateikt vienu vārdu) un to ēdam ar pienu ;)  bet tagad pirmo- tādu padzeramo... mmm ...  rabarberu ķīselis- mana vājība, jo ļooti garšo viss kur rabarberi, jebšu beriberi :))) tā kaut kā ir kāda no meitām kādreiz pateikusi un tad nu šad un tad tā tos saucam :)) oiii.. kad gaidīju Elīnu, tad tai pavasarī nabaga rabarberiem no zemes neļāvu lāga izlīst, kad jau grauzu nost :))) ļoti, ļooti tad man viņus kārojās....

 un tā šodien tika izvārīts rabarberu ķīselis.. vieglais padzēriens, jā, jā... ko kādreiz ēdnīcās par kompotu sauca :))

Un vel- no paša rītiņa, kamēr Luīze gulēja, tika maizes mašīnītē ielikts cepties keksiņš. Nu tie gan mums ir kļuvuši ģimenē ļooti iecienīti- gan mājās, gan ciemos braucot, gan Jānim reisā līdzi :)) Maizes krāsniņu lietoju jau kādu pusgadu.. maizi īpaši bieži necepam, jo nav to ēdaju tik daudz :)) bet keksus gan...

Un tā-

200gr margarīns vai sviests,

 3olas,

200gr cukurs,

 2,5 glāzes miltu,

 2,5tējkarotes cepamā pulvera

+ citrona miziņa vai citrona sula,

izmērcētas nosusinātas rozīnes,

dažreiz magones...

 Dažreiz cepšanās vidū pārkaisu ar krāsainajiem cukura graudiņiem. Dažreiz pielieku arī izmērcētas aprikozes, dažreiz riekstus, saulespuķu sēklas.. brīva vaļa improvizācijai :))

 Visu maizes krāsniņās traukā, uzslēdzam keksa programmu un viss notiek. Atzīšos, ka es neesmu daudz to recepšu izmēģinājusi, bet ģimenē šis tika atzīts par labāku, kā visi pirktie keksu maisījumi. Esmu mēģinājusi sviesta vietā likt eļļu( kā tas gatavajiem, nopērkamajiem keksu maisījumiem) , nav tas.. esmu palikusi pie cepšanai paredzētajiem margarīniem ;)

Ja tev ir tāda iespēja- maizes mašīna- izmēģini arī tu ;)

Tāda bija mums ar Luīzi pēcpusdiena dārzā- ar rabarberu dzērienu un keksiņu.

Izmēģini un lai labi garšo!