Kādu dienu vazājoties pa netu un skatot albūmus pamanīju kādā žurnālā šo bildi... vienkārši sēdēju un skatīju... bet Luīze turpat skatījās televizoru, palaikam uzmezdama skatienu uz datoru... ieraudzījusi šo bildi viņa uzreiz pateica...
..... es gribu.... es pat nebiju domājusi shēmu ņemt, jo likās ...parasta bilde... ha princese... paskatīju shēmas kvalitāti, nu tā... varēja būt labāka, bet šūt var... nu labi... ievilku datorā shēmiņu un sāku domāt...ja jau Luīze grib tāda veida bildi, sāku apsvērt variantus viņai piedāvāt izvēlēties arī citas ļoooti līdzīgas motīva bildes... pārsvarā Tralala dizaina meitenītes .... kas tev deva... ni pa kam... tikai šito... pamatojums īss -patīk un meitenei ir garas bizes... nopūtos- nu labi... paliekam pie šīs... protams, Luīze jau paspēja arī secināt, kā nu beigu beigās diezvai es viņai izšūšot, jo atkal teikšot, ka trūkst kāda diedziņa... sapratu... laikam tā vairs nevajadzētu atrunāties un abas paskatījām krājumos, ka visi diedziņi ir... urā!! un tā... tika meklēts audumiņš un viss sākās... tā kā bilde tiek uzreiz paredzēta pie istabas durvīm, secinājām ,ka jāšuj uz aidas-18... hmmm... nākošais ar vienu vai ar diviem diedziņiem šūt... atkal domājām un izsecinājām, tā kā bilde būs koridorā, kur nav tik gaišs, lai būtu košāk, šūšu ar diviem diedziņiem... un tad arī sāku... neiedziļinoties kas un kā sāku šūt krustiņu pa krustiņam iekš rozā kleitas ... jau diezgan pašuvusi un domas pieslēdzot pie bildes manī nāca pēkšņa apjausma- pirmās domas bij jā- šausmas un ārprāc... kā tas iespējams??? tā ir mana bērnības dienu princese... pilnīgi viss saskan- kleita- tieši tāda, rozā un tikai, nekad ne zila, ne zaļa... pie maliņas lejā tādas pusapļu cakas... kleitas piedurknes tādas apaļas... manai princesei arī vienmēr bij dzelteni mati un vienmēr bizēs... man princese vienmēr bij ar kroni galvā... jā, tādu ar trim asumiņiem un bumbuļiem galā... arī manai princesei rokas bij uz kleitas un rokā bij puķe... nu tāda vienkāršā... un jā... blakus vienmēr bij lapas labajā pusē tulpes, jā, tieši tādas pašas... ar trim asām lapiņām... blakus kāda pa vienkāršo puķīte... un arī man lidoja tāds vienkāršais taurenis... un jā- arī pils man bija... tā gan precīzi neatceros cik smalka man tapa... bet tieši tai pašā vietā... un jā- arī varde man bija... tikai viņa tupēja blakus princesei labajā lapas pusē.... jāaaa... kā tas iespējams- es nezinu... bet šo zīmējumu izšujot esmu bērnībā... es atkal zīmēju...visbiežāk līniju burtnīcā ar pildspalvu... retājā reizē,kad atļāva ar zīmuļiem un uz baltas lapas... tad mana princese bij tieši šāda... ( kāpēc tādu zīmēju itin bieži- tāpēc ka manā bērnībā bij svētdienās pasaku filmu raidījums- ciemos pie pasakas- krievu valodā... bet vispār es neesmu zīmētāja... bet šis ir tas, ko tiešām zīmēju) ... es dzīvoju bērnībā... savā Ķengaraga dzīvoklītī... es esmu it kā tur.... bet patiesībā... krustiņu pie krustiņa ar diedziņiem top mans zīmējums... šobrīd esmu tik tālu tikusi... iet lēni, jo shēmiņa kaut likās viegla, ir pilna ar tiem puskrustiņiem un šujot uz aidas 18 ir ko pabakstīties.....