Mani septembra mirkļi...

Nu re.. mēnesis paskrējis ir ļooti ātri.. atzīšos, ka dažu dienu bij jāpiedomā, kuru  savu iespaidu, domu vai redzējuma mirkli bildē likt. Teikšu arī, ka tas man paša lika uz savu dienu paskatīties mazliet savādāk, pat brīžiem to pamanīt.  Man jau liekas, ka visiem dažreiz ir tā sajūta, kur paliek laiks?? Un tad saka, ak vai, ceriņi noziedēja, bet es tos nepamanīju, kā tā vasara paskrēja utt.. Pēdējās dienās pamanu, ka pa tv laika ziņās saka: nāk ziema, gatavojamies ziemai, velkam ārā cimdus utt. Bet mīļie, kur mums palika rudens?- vai to neviens negrib pamanīt un kaut nedaudz arī izdzīvot? Nu nevar visa Latvija 2-4 dienās pārcelties uz Siguldu... rudens mums katram ir tepat vien blakus.. nu tikai sagribiet paskatīties un to ieraudzīt...
Bet te, mani septembra raibie sajūtu un dzīves mirkļi... Skatos uz bildēm un atceros katru dienu.. katru.... Pačukstēšu, ka man pašai šis mans "mēneša projekts" jeb apņemšanās ļoti patika. Jā, es nesaliku bildes ik dienas, bet fotoaparātā tas iegūlās pareizajās dienās un datumos. Atlika man tās tik brīvākā brīdī pārlikt datorā.  Kuram gribas teikt- tu šmaucies :))))))))  atbildēšu, nu sāciet rakstīt arī Jūs blogu un tad pamanīsiet, ka tas nav ne 3, ne 5 minūtes. Un vai tas šobrīd ir vairs svarīgi ? :))))

Baudīsim rudeni... 

bridīsim tajā iekšā ar šallēm, gumijas zābakiem 

un reizēm arī ar fotoaparātiem rokā... 

Lai mums viesiem jauks rudens!

Sandra S. 

Septembra mirkļi-30.septembris.

Braukājot garām ik dienas vēroju kokus, kā tie krāsojas. Dažu brīdi gribas visus un katru ielikt kādā rāmītī un saglabāt... tie ir tiiik koši, tiiik krāsaini.. un katru reizi liekas, ka šogad košāk nekā citus gadus.. un tā vienmēr. Esmu ievērojusi šis kļavas... aug viena otrai blakus, abas vienāda lieluma jebšu vecuma.. bet!!- viena ir koši dzeltena, otra sarkana...  NU kā tad tā??? viss viņām ir vienādi, bet kā rudens, tā katra  pēc savas modes... :))) Un tad es kādā dienā aizdomājusies sapratu, pat koki katrs ir savādāks...  ar savu raksturu, unikumu :))) tieši tāpat kā mēs.. cilvēki... 

Sandra S.

Septembra mirkļi-29.septembris.

Piepildīts vakars.. ar maniem krustiņiem un telefonu....

Sandra S.

Septembra mirkļi-28.septembris.

Braucu no laukiem... ir tumšs, līst... un arī man sirdī ir pamatīgs lietus..līst kā pa jāņiem... sirreāla bilde, tāpat kā manas sajūtas

Sandra S.

Septembra mirkļi-27.septembris.

Manos balkona podos pelargoniju un flokšu vietu ieņēma virši...  Zinu ka mežā tie jau sen  noziedējuši, bet ieejot maximā nu nespēju es tiem paiet garām.... Tad nu man aiz loga ir daudz jaunu krāsu kurās lūkoties, aizdomāties un iegrimt....

Sandra S.

Septembra mirkļi-26.septembris.

Pāris dienas atpakaļ sākās rudens... un Jūs jau zinat, ka tas nozīmē, tūlīt būs ziemīši :))))) Vai Jūs tiem gatavojaties???... es jā..pamazām kaut ko knibinu...

Sandra S.

Septembra mirkļi-25.septembris.

Un atkal man ir jāsāk ar to, ko laikam zina visi :))))) ka visgaršīgākais ir vakardienas rosols :))))  Tā kā vakar bija svecīšu vakars un pēc tam mēs mazliet pasēdējām pie rosola un tortes. Tad mums līdzi tika iedots burciņā rosols. Jāņa mamma tā vienmēr dara, tas ir forši un mīļi. Es zinu, ka varēju jau pārlikt bļodiņā utt... bet tad Jūs!! nezinātu ka tas ir vakardienas :)))))  Tad nu svētdienas rīta brokastis ar sarunām par vakardienu. 

p.s. krustiņotājām- uz palodzes stāv  kaste.. tālākajā stūrī... un ziniet kas tur ir iekšā??- jap- kāda darbiņa process....  apsolos kādreiz to parādīt.. nu ceru pirms pats darbiņš būs gatavs :))) jo traki lēnu tas man kustas uz priekšu :) 
Sandra S. 

Septembra mirkļi-24.septembris.

Dzīvojot laukos ir tāda tradīcija, par ko jau zina visi- kapusvētki.. un ir arī svecīšu vakari. Jā, zinu, ka Rīgā arī ir svecīšu vakari, bet tie nu nemaz nelīdzinās tiem, kādi ir laukos. Kā es to zinu?- tāpēc ka man māšuks guļ Rīgā Meža kapos. Šodien bija svecīšu vakars Saikavas kapos. Un tas bija savādāks kā citus gadus. Neviens neko nerunāja, neviens neko neuzskaitīja, nerunāja no galvas jau zināmos dzejoļus utt..Kas tad bija?- vienkārši pa kapiem bija izliktas lielas tumbas, jebkurā kapu  malā varēja dzirdēt mūziku. Tā bij gan Ave marija, gan mūzika no filmas Likteņa līdumnieki un citas līdzīgas melodijas.  Es tiešām meditēju.. es riņķoju pa kapiem, tādā priekā, tādā labpatikā. Līdumnieku mūziku lika pat vairākas reizes, tā skan, es eju pa kapiem, kaut kur tālumā rej suņi... ir tiiik sirreāla sajūta.. Man ļoti patīk kapos vienmēr, bet nu ne tik ļoti lai tur paliktu. No kapiem mūsu mašīnas ir pēdējās. 

Ziniet, žurnālā Ieva ir tāda lappuse, kur sabiedrībā pazīstamām un populārām sievietēm uzdod dažādus jautājumus. Mēs ar Luīzi vienmēr smejam, ka vajag atbildēt mums uz šiem jautājumiem tagad un tad pēc pusgada, salīdzināšanai. Un tur jautājums- Jūsu labākais kultūras baudījums, tad nu es varētu atbildēt liekot roku uz sirds - Svecīšu vakars. 

Smieklīgi??- lai.. tā ir mana bauda un es no tā nekaunos... 

Sandra S.

Septembra mirkļi-23.septembris.

Mēdz teikt, ka ja ir iesnas, tad nekādas smaržas nejūt..... Nu tad ziniet, meli :))))) kā smaržo mans mežmalā saplūktais āboliņš...mmmm..  Starp citu, āboliņš ir mana mīļākā pļavas puķe... Ik pa laikam esot virtuvē ievelku smaržu līdz pašam dziļumam.. ar domu- veselīgi :)))))) (virtuvē tāpēc ka tur tie uz galda stāv :)))) ) 

Sandra S. 

Septembra mirkļi-22.septembris.

Savas pastaigas laikā (pa mežu) noķēru kārtīgas iesnas, kakla sāpes utt. Un to visu vēl pavada tāda kārtīga šķaudīšana. Mans sabiedrotais visas dienas garumā- salvešu kaste. 

Sandra S. 

Septembra mirkļi-21.septembris.

Šī diena man bij saplānota pavisam savādāk... gan ar darbiem, gan sajūtām, bet ir tā kā ir.  Es sekoju kādas vācietes blogam, viņa adīja, ceļoja un reizēm ierakstīja kaut ko no virtuves tēmas, reizēm par savas mājas remontu.  It kā nekā īpaša, bet man patika katru reizi tur ieskatīties. Pirms mazāk kā gada viņa pastāstīja, ka viņai atklāja vēzi. Pēdējais ieraksts bija jūlijā, kur viņa stāsta par sajūtām un nojautu, ka šai cīņā zaudējusi. Pēdējās dienās bieži viņas blogu vēru vaļā ar cerību ieraudzīt jaunu ziņu.  Vakar Luīzei saku, nez kā viņai iet, es daudz par viņu domāju. Nez kapēc šorīt  viņas blogā iegāju pašā pirmajā atverot datoru, un jā..... tur bija skumjā ziņa, ka viņas vairs nav...  Viņa aizgājusi vakar.... Jā, es zinu, pilnīgi svešs cilvēks, bet man ir trakoti skumji... Tāpēc un ne tikai tāpēc, es aizbraucu uz mežu... tāpat vien.. staigāju un domāju.... domāju par to mūsu dzīvi...

Sandra S. 

Septembra mirkļi-20.septembris.

Šodien nopirku labu žurnālu. Šķīru un domāju, te tiiik daudz ko lasīt, no vāka līdz vākam. Atšķiras no visiem žurnāliem arī ar papīru un arī tas man patīk. Zinu, ka manai Luīzei arī šī tēma interesē, tik nez, kura pirmā šovakar to lasīs...

Sandra S. 

Septembra mirkļi-19.septembris.

 Skatījos un domāju, nu skaisti tādi divi balti ziediņi. Vēl jau mazdrusciņ zied.. tā vienkārši...

Sandra S. 

Septembra mirkļi-18.septembris.

Manas draudzenes mani "mīl"... pašas šokenes neēd, bet dāvina man.. un ko lai es daru? :)) Patiesībā jau ir forši tādi brīži pasēdēt ar savām druškām :)) kādā kafejnīcā un pasist klaču par dzīvi :))) Zinu, zinu.. sist to klaču nevajag :)))  bet nu rakstot papļāpāt par dzīvi man liekas par "plānu" pateikts :))) 

Sandra S.

Septembra mirkļi-17.septembris.

Ikvakara meditācija- vērot debesis. Vakarā man tik atliek pasaukt Lū, un viss skaidrs jāsteidz skatīt debesis. Es fočēju debesis reti, bet Luīze to dara gandrīz ik vakaru. Un ne tikai fočē, bet reizēm arī mazliet iefilmē...  Par debesīm un ne tikai var lasīt viņas blogā- ...saulains skatiens... Dažreiz domāju, vai to raksta un tā domā mans bērns?. .. bet nu laikam...  :))

Sandra S. 

Septembra mirkļi-16.septembris.

Otrā lekciju diena, pauze.. es viena baudīju mirkli ar sevi...domāju... ak vaiiiii... vai es tikšu ar to visu galā??  :)) 

Sandra S.

Septembra mirkļi-15.septembris.

Es zinu, ka te vajadzētu būt bildei ar puķēm. Puķes bija, bet kaut kas cits, man likās, šai dienā īpašāks...... - pirmā lekcija... :)))) Zinu, zinu... jā.. manā vecumā :)))) utt....

Sandra S. 

Septembra mirkļi-14.septembris.

Dažreiz ir dienas, kad es daudz vazājos pa Madonu... un ķeru no tā prieku par rudeni. Eju un sevī smaidu...

Sandra S. 

Septembra mirkļi-13.septembris.

Vai man patīk šis seriāls??- es nezinu, laikam jau jā, ja jau skatos :)) Patiesībā mēs ar Luīzi iekrājam  vairākas sērijas un tad taisam  "melojamo" vakaru. Pačukstēšu, ka tituldziesma jau 3 gadus ir mana telefona zvans :)))  Nu jā.. šovakar mums bij dauudz iekrāts... Mums tā patīk, sēdēt skatīties tv   un papļāpāties par dzīvi un seriālu :))) (paskaidrošu, ka skatamies internetā, televīzijas mums nav, bet televizorā tāpēc, ka datora monitoru pieslēdzam pie tv, lai ērtāk skatīties).  

Sandra S. 

Septembra mirkļi-12.septembris.

Kad tu izej no ārsta kabineta ar vairākām aprakstītām veidlapām rokās (piebildei, visas nav man) un tev ir jāiet vēl pie kaut kāda ārsta.... tu sajūties vecs... nu vismaz es. Neesmu pieradusi iet pie ārstiem.... Ai, pat rakstot norīkojumu, es ārstei centos ieskaidrot, ka man jau labāk, un varbūt nemaz nevajag... viņa pasmaidīja un turpināja rakstīt... es ievilku dziļi elpu, un apklusu....

Pēc pusstundas es saņēmu beidzot savu pasi- sarkano... es biju īpaša, jo visu laiku dzīvoju ar zilo :)))  it kā pases saņemšanai varbūt vajadzēja būt īpašākam mirklim, bet nekā nebija...  :))
Sajūtas dara savu...

Sandra S.