Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!
Rāda ziņas ar etiķeti dāvanas- man. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dāvanas- man. Rādīt visas ziņas

svētdiena, janvāris 07, 2018

.. cepu, cepu kukulīti?-nē!- kūku ...

Kādreiz.. sen senos laikos... nu tiešām ļoti sen.. es bloga loterijā pie Elīnas  laimēju šo mazo komplektiņu un šķērītes. Stāvēja mana kūka un gaidīja savu laiku. Tad nu  pulkstenis notikšķēja... un klāt bija  kūkas laiks... Vēru vaļā un skatījos kas nu tur būs.... apmēram kā kūka no kastītes ... :)


Padomājusi, ko nu ar to iesākt, nolēmu nomainīt audumiņu, jo tas man likās tik maziņš, ka būtu jāšuj bez rāmīša... atzīšos, ka noformējumu jeb kas no tā taps biju izdomājusi...
Audums: Murano Antique white 32 count.


Tad nu cepu kūku... putoju un zieķēju krēmu biezā kārtā.... un kūka  gatava... nu liekas kā no žurnāla vāka- līdzīga :))


Tad ķēros pie garnēšanas, nu ok, labāk izklausīsies- pie rotāšanas... :)


Ju-hū! ir... per-fek-ta!!!


... rotājumi smalki, jo smalki...


... tādi izcili izmeklēti....


... par noformēšanu...
 pēdējā laikā ja man patīk motīvs, vai kāds dizains, es vairs to nešuju uzreiz... es ļaujos domām... man gribas izdomāt kas būs un kas nebūs.... kā ierāmēšu, kur likšu...
tā nu par kūku ar daudz domāju:
....rāmītī?
- nē...
.... magnētiņš ledusskapim?
- nē....
... apsveikuma kartiņu kādam?
- nē....
recepšu klades vākam?
- nē....
... tējas kastītei?
- nē....
... tā es te vel varētu turpināt ... ja nu kas... ideju kaudzēm.....

Pagājušajā gadā es aizrāvos ar adatu spilventiņiem.... nu patīk man viņi... man to ir vairāki, bet brīžiem nav neviena, un tad adata tiek iebakstīta vai nu galdautā, vai dīvānā... un tad atkal liekas, man vajag adatu ķusīti :)))) .. jā..vēl vienu... :)

  un tad nu šī kūka tika nolemta...
...un tapa adatu ķusītim otra pusīte... motīviņš no kūkas dekorācijas sadaļas :))


... viens un divi... gatavs.... jap.. pa pāris dienām...


.... un nu tā tiek  saservēta pēc nodoma un jums atrādās... tā manuprāt ir tiiiik skaista, ka var gozēties no visām pusēm un sāniem....


... no šitās puses un no otras....


... ticiet man, garšu tas nemaina... priekš manīm, kā jau teicu, tā ir perfekta...


... no augšas un no apakšas... :)


Paldies Elīnai par jauko dāvaniņu... arī šķērītes godam kalpo.. patiesībā ļoooti asas... ir jāuzmanās.... nevar diegu galus pus aizmigusi griezt.. būs arī cits diegs šņiks un nost :( ... no pieredzes :))


Parasti janvārī es citiem  kaut ko dāvinu, saorganizēju kādu komplektiņu, bet šoreiz atrādos,kas man ir bijis dāvaniņā no komplektu pasaules...


Dzīvē nekas nav nedz liels, nedz mazs. 
Viss ir vienlīdz liels un vienlīdz svarīgs.
Lai jums jauka diena!

Sandra

otrdiena, februāris 28, 2017

Pārsteigums.....

Kad nevar runāt, tad var rakstīt.... tad nu veru blogus un rakstu.... tā nu sēžu, drukāju par savām izlasītajām grāmatām, kad manu skatu pa logu piesaista kāds apstājies džipiņš... nu mazums kas te un kur stāv....  tad pamanu, kad uz to tipina mūsu Gundega :))) ... interesanti... tad nu es izmetu līkumu no rakstāmgalda... lejā uz kačigarku :))))) un tad jāpaskata pastkaste, jo viss taču ir tik aizdomīgi dīvaini.... jā.. pastkastē gozējās koša aploksne... izņemu, domāju, bieza.... hmmm.. varbūt kāda šokene??... kāds iemesls??? hmm... varbūt Gundega aicina uz kādu tusiņu?? - ar ielūgumiem...hmm...nu nespēju izdomāt...  bet es domāju un darbojos... nofočēju aploksni...


tad knibinu vaļā...


un tad man izbirst  skaistumi- mazi rotājumi no Mill Hill...aaa.. jā.. es mazliet paspiedzu.. jo es to varu atļauties.. nu tik daudz jau var....


Sēžu, skatos, knibinu un priecājos.... ak jā.. skaidrībai :)))) šīs mazās jaukās dāvaniņas ir paldies par piedalīšanos Gundegas mazdēliņa Everta zaķu robinā. Mēs visas trīs - es, Luīze un Elīna šuvām pa zaķim.... atgādināšu, es šuvu šo Tedi un Fredi... Vispār jau esmu parādā pastāstīt par tiem citiem ar.... Bet atpakaļ pie šiem mazajiem skaistumiem... es vēl saprastu, uzdāvinātu katrai pa komplektiņam.. bet nē!!- pat jau izšūti... nu super....
Prieks bija piedalīties un paldies par dāvaniņām.... Gundega, ja nu kas... dod ziņu... krustiņosim taviem nākamajiem mazbērniem ar.... :))))))

Lai jauka diena!
Sandra S. 

ceturtdiena, janvāris 28, 2016

Šodien biju pastā.

Noteikti katra ir dzirdējusi par filmu "Noslēpums" („The Secret”) un tādu tēmu kā domu spēks utt.  Es zinu, ka viedokļi par šo tēmu dalās... bet neskatoties uz to, es gribu pastāstīt mazliet par domām iz savas dzīves. Es kādreiz šiem viedokļiem biju pa vidu, ne jā, ne nē... bet tad sāku novērot savas domas :))) jā... jā.. es tās vēroju :))))  Njā... sāka notikt dīvainības, es sāku piefiksēt, ka hei.. ir! Šobrīd esmu sapratusi, ka jāiemācās šīs lietas saskatīt un pamanīt.  

Tad nu šoreiz par vienu tādu nesenu notikumu.

Sākšu no paša sākuma, varbūt būs gari,bet nekas :))
Laiks bija pirms ziemassvētkiem. Es zinu, ka šai laikā manā iecienītajā internet veikalā Casacenina ir atlaides,kuras mainās pa dienām. Man ir niķis, sakrāmēt pirkuma grozā savas vēlmes un tad dīdīties, ko atstāt,ko izmest... un kad liekas, hei, jāpērk tagad - iepērkos. Tā es nedēļu izklaidējos pa veikalu un sava iepirkuma groza saturu pamainīju ik dienas, jo atlaide darbojās tikai uz veikalā esošajām precēm. Manā grozā bija preces  kuras bija zem nodoma- šito noteikti gribu. Atlaides.. vienu dienu 10%, vienu 18% utt.. es joprojām gaidu kaut ko vairāk. :)  ik pa laikam kāda prece redzu ka pazūd.. nopūšos  nu neko.. ka nav, nav... pati vainīga. Kādu dienu zvana Ilze ( Madonas kustiņmāsa, ko citi zina kā Vētrasputni) .. tā nu mēs pļāpājamies un viņa saka, zini, es atkal naktī biju ielīdusi tavā Casas bodē un iepirkos.. Kā jūs domājat?- kas notika manā galvā??!...un es saku, hei!!- tātad tu no mana groza pagājušo nakti izķeksēji  man Dimensiona komplektiņu? Viņa man sāk stāstīt, ka nopirkusi.. tādu ar mājiņu, patumšs un laiva... ha!- skaidrs ka es zinu par ko viņa tur runā...  Skumt jau neskumu,jo, zinu ka var tak nopirkt citā bodē utt.. bet nu tas man bija ar numuru 2 kā noskatītais pirkums. Un vai man jāstāsta,ka ir taču patīkami iepirkties uz atlaidēm... BET!!- komplektiņu gribu,jo tur mana tēma.... nu jā, aizmirsu laikam piebilst atbildēs uz jautājumiem, ka mājas pie ezera un laivas ir mana tēma šobrīd pat numur viens. Nodomāju, nekas,kaut kad nopirkšu amerikas bodē. Tā nu dzīvojos tālāk. Skatos savu jūtūbi,bakstu krustiņus. Uzpeld vēstule, ka es esmu laimējusi dāvaniņu. Nodomāju, nu neatceros neko.. kas, kur un kā. Piebildīšu, ka jūtūbē arī  tiek izspēlētas tā sauktās končas jeb vienkārši dāvaniņas. Es pa retam piesakos, tad ja tiešām kaut kas man patīk un ir tā vērts.  Te bija,pieteicos un aizmirsu. Bet!- es dāvaniņā saņēmu tieši to Dimensions komplektiņu- mazo mājiņu pie ezera ar laipu un laivu :) ju-hū! protams prieks.... nu tāds līdz pusei :)) jo man ir bijusi pieredze,ka ja tu esi laimējis, tas nenozīmē ka kāds tu tiešām kaut ko dāvina un nu tik sūtīs.  Adresi aizrakstīju, un gaidīju...  izloze notika pirms ziemassvētkiem,bet brīdināja,ka izsūtī tikai pēc 15 janvāra. Nu neko- gaidīju... jo man atrakstīja, ka izsūtīja..
UN!!!- šodien biju pastā.... saņēmu savu komplektiņu. Es gan biju sacerējusies uz kādu krievijas šokenīti ar :)) bet nebija..  Kā man tikko Luīze teica- nu tas ka tu liec šokeni, nenozīmē ka visi tā dara. :))) Redziet kā mani bērns nomierināja.

Un nu bildes......


 Es esmu no tiem, kas nopērkot komplektiņu uzreiz izķidā. Es atveru, visu apskatu, izpētu. Zinu, ka ir kas tā nedara. Šis komplektiņš ir sena izlaiduma :))) gada tā teikt, jo jau daudzus gadus Dimensions ražo Ķīnā un tad diedziņi ir uz tām skaistajām diegu planšetītēm.(Ilzei noteikti diedziņi ir pa smuko uz kartoniņa :)   )  Man tā ķīniešu metode ļoooti patīk. Par diegu kvalitāti ar nesūdzos. Laikam esmu palikusi slinka un patīk, kad viss jau ir pa smuko... man nepatīk šķirot diegus. Ja gadās  kādu komplektu nopirkt vecajā komplektācijā, dodu lai Luīze man sašķiro diegus.


Vēl varu parādīt,kā es glabāju savus komplektiņus pēc izķidāšanas. Dažām firmām vienreiz atverot komplektiņu vaļā iepakojums vairs nav izmantojams. Dimensions protams var glabāt orģinālajā iepakojumā, bet man patīk visu pārlikt tādā zip mapītē.  Es shēmas svītroju, tāpēc parasti taisu kopijas, tad nu tās arī laicīgi nonāk šajā mapītē. Ja ir kāds darbiņš padomā kas nav no komplekta,es arī visu pamazām savācu tādā mapītē- shēmu, diedziņus, audumiņu... viss pamazām tiek salasīts kopā un nokomplektēts tā teikt.

Tad nu man te viss vienā... pastāstīju, ka piepildījās mana vēlme... palielījos, un vēl pieredzē padalījos. :)) Hmm... trīs vienā :)

p.s. Es zinu, ka pieklājība prasītu ielikt linku uz video jūtūbē ar dāvinātājas profilu. Bet!- šobrīd tur viss mainās pa stundām, vienas izdzēšas, citas visu izdzēš un sāk no baltas lapas.. citas savus video slēdz.. nu tur sava veida raganu medības, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Ja arī Jūs gribat ierakstāt jūtūbē, tad ierakstiet tās meklētājā - вышивка крестом vai  вышивка крестиком. Tiešām iesaku,interesanta pasaule. Es šos video skatos un iedvesmojos jau nepilnus 2 gadus. Skatos kas jauns, sekoju izšuvējām gan Krievijā, gan Ukrainā, Austrālijā, Kanādā, Lietuvā, Vācijā utt.... visas pat nenosaukt. Ir man savi favorīti, kur ik dienas gaidu kad būs kas jauns. Mani iecienītākie video ir par pirkumiem un gatavajiem darbiem.Protams procesi arī... jo ir kas filmē krustiņus tuvumā un tad var redzēt to bildes garšu :))))))
Ja interesē, es varu uzrakstīt kādu bloga ierakstu ar saviem favorītiem, bet  nesolu, ka viņi vēl tur būs... tur periods šobrīd tāds, ka daudzus video zog, pārliek citur, piesavinas un tāpēc slēdzas ciet.. ai, ne par to šoreiz..

Man jautājums jums- kā jūs uzglabājat savus komplektus- iegādātos dārgumus?- vai atverat iepakojumu, vai verat to vaļā tikai pirms darbiņa uzsākšanas?


piektdiena, novembris 27, 2015

Tuk-tuk...kto tamm??- Pačatljon Pečkin....

Tā mēs mājās šad un tad jokojam... bet vakar mani tiešām pārsteidza  pastniece, nesagaidījusi pat manu ašo skrējienu līdz durvīm brāzās iekšā... nu tas man likās dīvaini..hmm.. nez viņiem pieklājību nekādu nemāca??? :)))))))  Bet nu ne par pastnieci būs stāsts, bet par paciņu.

Jā, es saņēmu savu ziemassvētku pārsteigumu- rotājumu.
Paciņu drudžaini taisīju vaļā un atverot pirmais kas bija, tā bij ziemassvētku smarža.. tāda īsteni īsta.. jo paciņā bija aromātiska svecīte ar kanēli.... tad tikai sapratu kas tā par paku.... un tad atskrēja nākošā doma-hei,nu kur tā paka tik liela???  vajadzēja būt mazai aploksnei ar rotājumu... nu tā es biju izfilozofējusi, ka es tādas saņemšu...  Turpināšu tālāk... pirmā lieta ko es izņēmu bij kamols... sākumā domāju, ka tā ir adītā egļu bumba... pati pērn tādas pāris saadīju, man viņas tādas palielas, domāju, ka te ar, bet tak nē.. skaists košs dzijas kamols... nodomāju- super.. un vilku nākamo ārā... tur bija svecīte, kas  patiesībā bij neliela, bet piepildīja pilnu kasti ar savu smaržu... un tad šokolāde... tāda grezna...mmm.... baltā.. ar avenēm...mmm... tad izņēmu rotājumu.. uuu.. kaķis iekš zeķes... nolemju, ka to izpētīšu vēlāk... skatos turpinājumu..Tālāk grāmata.. un man ir maziņš šoks.... JO! grāmata bij īpaša-Latvju sargājošās un spēka zīmes. Un pašas gatavota kartiņa... interesantā  tehnikā izšūta.. cilāju i pret gaismu i čamdīju, bet tāi neizdomāju, kā tas diegs nebēg ārā.. jo mezgliņus nejūtu ja arī viņi tur ir.  Kartiņā ierakstīts:

Lai silti,
Lai saldi, 
Lai gaiši 
Lai priecīgi,
 Lai  svētīgi 
Ziemassvētki Tev un Taviem mīļajiem! 

Ko lai saka, kā lielu paldies par tiešām tik jauku dāvaniņu. 

Kā jau minēju, tad vislielākais pārsteigums man bij grāmata. Kapēc??- tāpēc ka es izšuvu tādu mazu Latvijas kontūru karoga krāsās. Man plānots izšūt vēl divas... un es visu laiku saku, ka man vajag izdomāt izšūt kādu Latvju zīmi.. vai nu auseklīti vai kādu citu... nu nezinu kādu.... internetā protams ka gan jau visu var atrast, bet es nebiju tam vēl ķērusies klāt. Mans, kā smejas, projekts bija tikai domu līmenī ko man vajag tālāk.  Un te pēkšņi man kā no gaisa iekrīt rokās perfekta grāmata. Atzīšos ka es bieži pamanu šis te sakritības starp domu vēlmi un to piepildīšanos. Jā.. vēlēšanās aizlido, kā un kad tā tiks piepildīta nav zināms... Patiesībā man ir daudz stāstu par šādām sakritībām. Bet nu es atkal aizbraucu no tēmas.... :))) 

Iepazīstieties, tas ir mans Muris... nu nezinu kapēc, bet man viņš būs vienkārši Muris jebšu mans svētku naudas kaķis. Kaut kur, kaut kad, esmu lasījusi, ka mājās rudi kaķi nes veiksmi finansiālā ziņā.  Nu un pasakiet ka viņš man nav tumši ruds???Nu pamēģiniet tik pateikt :)))))  Tas nozīmē ka man uz ziemīšiem vienmēr būs naudiņa :p Forši... tas būs man kā talismans...  nu jā.. man taču katrai lietai vajag stāstu :)))) Tā lūk....

Tad nu varu skaļi un droši teikt: mīļu un lielu Paldies Gintai par jauko dāvaniņu. 
-----------------------------------------------------------------------
Un nu varu taisnoties saviem apdāvināmajiem, ka vēl uz pastu neesmu aizskrējusi... varbūt sestdien,bet drīzāk jau ka pirmdien.  Nekreņķējieties, ja kāda nav paspējusi izšūt vai izsūtīt... Centīsimies līdz trešajai adventei gan uzspēt.... Patiesībā tas ir tik forši tapināt dāvaniņu tagad,kad aiz loga sniegs un maziņš aukstumiņš. 


ceturtdiena, novembris 26, 2015

Pateicības diena.

Lai arī šie svētki nav mūsējie, man tie šodien lika aizdomāties. Mēs esam pieņēmusi tik dažādus svētkus un svinamās dienas no citām valstīm, ka šī nu nebūtu tā ļaunākā :))  Jo kādam  pateikties vienmēr var. Jap, es izlasīju wikipēdijā ko tad īsti nozīmē šie svētki un kad un kas tos svin.

Un šogad izdomāju, ka mēģināšu katru gadu kādam pateikties novembra ceturtajā ceturdienā.

Es zinu, ka var pateikties ik dienas un patiesībā katrs cilvēks ko esam savā ceļā satikuši ir pateicības vērts. Bet šoreiz es glābšu savu šī rudens neizdarību.... Es tiešām negribu te rakstīt visas likstas un nebūšanas kas mums ir gājušas pāri šoruden, bet brīžiem man tiešām tik daudzas lietas aizmirsās. Šoreiz gribu pateikt Paldies divām meitenēm.  Patiesībā jau kam pateikties man ir daaaaaaudz, bet nu   negribas man taisnoties...

Un tā... šoreiz  saku paldies Dacei un Ilgai

Kādu dienu man uzzvanīja viena no krustiņmāsām Dace. Vai man neinteresē šādas tādas grāmatas par adīšanu??, bet esot zviedru valodā. Teicu ka protams jā..  tad nu kaut kad un kaut kā tās pie manis atceļoja ar starpnieces Gundegas palīdzību. Kas tās ir par skaistām grāmatām.. es iru mēms... man tiešām patīk visas. Lai arī tās ir man nezināmā valodā, Elīna gan mazliet zina zviedru valodu, bet viņa grāmatas vēl nav redzējusi. Man jau ar bildēm pietiek. aaa.. un iiiiii.. tik jaukas... pirmais ko man sagribējās ir uzcept maizi un uzadīt kādu cimdu pāri. Zinu ka taps i viens i otrs.




Ticiet man, grāmatas ir jaukas....

Otru paldies es gribētu pateikt Ilgai.  Ja lasat pa retam manu blogu, tad atceraties, ka piedalījos tādā pasākumā kā musturdeķis.  Ar to projektu man iet kā pa celmiem, jo es laikam īsti nevaru komunicēt ar pilnīgi svešiem cilvēkiem- kaut ko adīt, kaut ko saņemt.... un ja kas ne tā, ašāka un mutīgāka sieva  nekautrēsies tevi publiski nolīdzināt līdz ar zemi :)))) Oi,raibi man tur gāja.  Savu deķi nolēma darināt Ilga no Madonas puses. Atrakstīja ar jautājumu vai man deķis vēl top, uz ko atbildēju- jā.. top. Norunājām apmainīties ar šiem mazajiem musturkucīšiem. Gāja laiks, uzadīju es zaļus, Ilga man pelēkus. Bet es Ilgai nenosūtīju laikus... jā, vainīga. Es pat neatceros kapēc, kas un kā..  Ilga savu deķi uztapināja bez maniem kvadrātiņiem. Tie ir pie manis- saldi guļ kastē. Un tad te oktobrī Ilga atraksta, ka viņa man grib nogādāt manus pelēkos kvadrātiņus. Protams, kā jau iepriekš rakstīju, ka nemāku neko pieņemt tāpat vien... es ņēmos taisnojos utt.. Man liekas ka tas sakrita ar manu trako nedēļu, Luīzes operāciju, bērēm utt... kaut kad pamanīju ka viņa atrakstīja, ka paciņu atstās vienā veikalā, lai es, kad ir laiks, ieskrienu un paņemu, ka viņa man uzdāvinās tāpat vien. Arī to es aizmirsu... :( atcerējos pēc pāris nedēļām.... Iegāju veikalā.. uzjautāju. uz manīm sakliedza, ka sen tie musturdeķi te stāv..pameta man viņu tā ka pat tie izbira no tās mapītes kurā ielikti...  es biju mazliet šokā.. pateicu paldies, pagriezos un gāju prom... Gribējās tak pateikt,ka jūs nemaz nezinat kāpēc es neatnācu jau nedēļu, divas  atpakaļ.. bet ir cilvēki, kuriem skaidrot ir bezjēdzīgi.
Nu re ku garš pastāsts man sanāca.
Paldies Ilga, ka uzdāvināji mazos musturgabaliņus manam deķim tāpat vien... Paldies...

un ziniet, tie pat man šobrīd liekas ka būs īpašāki, jo būs manā deķī tāpat vien- bez aprēķina un no sirds.

Tas man šoreiz viss. Varbūt arī tev ir kāds kam vari pateikties.... nekautrējies to darīt. Mēs taču zinām, ka saņemt paldies vienmēr ir patīkami.

UN!!!??Paldies Jums visiem, ka ienākat šeit un lasāt, ka kādreiz kaut ko iekomentējat, ka kaut vai ieķeksējat vai ziņa patika... paldies. Bet pačukstēšu, ka jau sen esmu sapratusi, ka visvairāk es rakstu blogu pati sev, jo tā ir sava veida hronika.. bet tas atkal ir cits stāsts :)))
Atā ;)


trešdiena, janvāris 23, 2013

Paldies Dacei

Labāk vēlāk, kā nekad :)))  Nu traki vēlāk jau nu ir, bet nu.. kam negadas :))) Ir tā kā ir.. Šo dāvanu- skaisti izšūto galdautu, kā dāvanu ziemas svētkos no Daces saņēmu jau uz pērnajiem (laikam) ziemassvētkiem. Nu jau pēkšņi vairs neatceros, bet katrā ziņā ļoooti sen. Iepriekš man bij tikai viens ziemassvēcīgs galdautiņš un traki nolietojies, bet tajos ziemīšos es tiku pie brīnišķa galdautiņa. Jā, galdautiņš lietojas labi, ir jau mazgāts. Tam neskādēja ne milti, ne piparkūku mīkla, kas tika nez kāpēc rullēta tieši uz galda, nevis kā parasti :))) ( bet to jājautā Elīnai un Amēlijai). Nu jā, šaos ziemīšos galdautiņš iekārtojās virtuvē uz galda, jo likās, ka tā vajag.  Ziemīšos pie mums ciemojās arī  Elīnas draudzenīte no francijas Amēlija. Un viņa pirmo reizi mūžā cepa piparkūkas. Hmm... izrādās viņi tādas necep,  un saucas tās ar savādāk: par ingvēra maizi- burtiskā tulkojumā, jeb gingerbread. 
Labi....  tas bij tikai mazai atkāpei.. ja nu ... :))

Nu vai nav cmuks galdautiņš???  Ļooti bieži ar roku pārvelku pār krustiņiem un domās nosūtu Dacei paldies.... 




Paldies Dace! 

T T T T T T

ceturtdiena, decembris 27, 2012

Āaaaaaaaaaa....

Tā man gribējās kliegt kad atvēru šodien pasta paku...

Kā jau laukos, pasts strādā ar mazākiem darba laikiem un mazāk dienu, kā arī ir svētku laiks..... un vēl, ja pastniece uzaicinājumu uz pastu, iemet kad viņai ir ērtāk, tad uz pakas izņemšanu ir jāgaida ilgi. Atzīšos, ka tā īsti to lapu nepaskatīju, no kurienes paka, jo šobrīd gaidu kādas trīs no ebaja aizkavējušās paciņas...  Uz pastu aizbrauca vīrs...  pa logu redzu, ka tā paka nu galīgi neizskatas pēc kādas no gaidītajām ebaja paciņām.. pat paņemot rokā, nodomāju, hmm.. laikam pa šo laiku orģinālais iepakojums sabojājies un pasts šai laikā paciņu pārlicis skaistā svētku aploksnē :)) - jā... jā.. kāda es naiva :)))))  jā, pašai tagad ar nāk smiekli :))  bet tad pamanu ka uz aploksnes tik skaists rokraksts, ka sapratu, kas šī man ir par paciņu... un nu jau ar lieeelu ziņkāri taisīju aploksni vaļā...  jā.. kliegt nevarēju.. (jo pēc slimnīcas Robčiku ņēmusi savā aprūpē) Un!!!!??- es saņēmu  Dievišķi skaistu dāvanu... rotājumu- sirsniņu ar putniņu... aaaa.. tas ir perfekts... Cik maz vajag priekam un laimei... Nu jā.. mēs jau zinām, ka tādas lielas laimes jau nemaz nav.. ir tikai tās mazum, maziņās.. un tās es visas lasu un krāju... un šī  ir viena no daudzajām šai gada nogalē... 

 Un.......... ja tās bildes varētu redzēt tikai tad,
kad izlasa tekstu,
 tad tagad es skaļi sauktu-
 ta-dāaaam!!


Šī ir dāvaniņa ko es saņemu no Olgas Apdāvināšanas – Pay it forward! ietvaros.
Olga- Dāvaniņa ir perfekta.. tik smalki filigrāni nostrādāta, par izvēlēto motīvu nemaz nerunājot... tas ir trāpīts  precīzi, ka trāpīgak vairs nevar :))) Lieeeels, un mīļš paldies...
Tev tiešām izdevās šai man savādajā laikā mani gan pārsteigt, gan iepriecināt....


Jā, jā.. kā Tu kartiņā raksti- Prieks sirdī gavilē...
Paldies!

Lai arī Jums,
 prieka brīži nāk ar lielu pārsteigumu un negaidīti.. 
 priecājaties par tiem no sirds...

sestdiena, jūlijs 30, 2011

-ļooooooooti patīk-

Es nu lielos, ko šodien saņēmu dzimšanas dienas dāvanā no Ilutas.
 Ak vai- man patīk, patīk, ļooti patīk :))
 šodien Iluta uzzvana, ka pēc stundas būs Madonā, ak vai..  a man laika ir tā kā ir... palaidu Luīzi paciemoties uz Ranku :))  bet nu tikko palaidusi bērnu, 5 minūtes ielelpai un Iluta bij klāt.. es pašķielēju jau uzreiz maisiņā, un sapratu- nespiedzu, bet ai kā būtu varējusi... nokaunējos jau arī no Iltas vīra- padomātu, nu galīgi nenopietna sieviete :D
Atbraukusi mājās, neizkāpusi no mašīnas, ka ziņķarīgs bērns ielūkojos atkal dāvanas maisiņā... ak vai, tik daudz pārsteigumu .. pamanīju vēstulīti- izlasīju.. man bira asaras kā pupas.. vēstulīte bij tik vienkārša, bet mīļa, tik jauka un sirsnīga... pasēdēju, ievilku elpu.. un sapratu, jāatliek ieplānotais uz kādu laiku, jāfocē un jāpastāsta Jums...
UN ko tad es saņēmu dāvanā?!- jau pamanījāt, protams.. skaistu tašiņu ar pū-cī-tēm!!!!!  un vel klāt atstarotājs-broša pūcīte :))  grāmata par eņģeļiem, un Inese Ziņģites disks ar viņas dzīves pieredzi ;) kartiņa un klāt vel vēstulīte...



 Jūs taču man piekritīsiet, ka dāvana ir vienkārši bur-vī-ga!!!
Katra lieta ir īpaša un ar stāstu kāpēc pievienota dāvanai.. un tas ir nu TIK!! īpaši, ka mīļāk nevar nemaz būt....
 Paldies Iluta.. tev izdevās mani pārsteigt un iepriecināt līdz saknēm :))
PALDIES!!!!

svētdiena, janvāris 16, 2011

Luīzei no Ingas..

Jau iepriekš rakstīju par ziemassvētku robinu krustiņjomā.. un jau rādīju ko izšuva Luīze.. šodien atrādu ko viņa saņēma šai robinā .. tā nu sanāca ka Luīze šuva Ingai- Inga Luīzei.. - viena otrai...  tēma kopīgā- ziemassvētki virtuvē... mūsmāju virtuvē šis dēlis ieņēma godpilnu vietu pie skabūzīša :D durvīm.. .. ir līvānietēs tāds kabūzītis pie virtuves..  durvis tur tiek reti virinātas.. bet nu tas vienalga netraucē :))  oiii.. šitā manta mums ļooti noderēs- receptes pa rokai.. nē.. nu šobrīd mums ar ir tāda vieta :D:D skapīšiem visas durtiņas iekšpusē aplīmētas ar lapiņām- karpa jācep tik un tik grādos, tik un tik ilgi... tad receptes tradicionālajiem mūsmāju pīrāgiem.. jā.. kaut i ļooti bieži cepam, bet cepējas mainas.. recepte kopīgā.. jebkura paveram durtiņas un pārskatam, vai viss salikts.. tā šorīt Luīze cep keksu maizes mašīnā.. viena pati.. es tik noteicu lai pārlasa recepti... mmmm.. man tagad smaržot sāk māja.. jo vēl jau cepas...



ja vēl par šo skaisto dāvaniņu runāju, tad te nu mēs pēc ziemas to dēli nemaz nost neņemsim :))) nē, nē.. tas tiks apdzīvots visa gada garumā :D nu labi... ziemas motīviņu noņemsim.. pieliksim varbūt ko citu
un šito uzparikti lietosim cauru :))) gadu...
nu re.. arī es tak priecājos par šo dāvanu ;)

Paldies Inga par dāvanu..
ceru ka tevi Luīzes dāvana
ar priecē tāpat ;)

sestdiena, decembris 11, 2010

-dāvaniņa-

Vakar gāju uz pastu pēc savas Ziemassvētku robina dāvaniņas, un par lielu pārsteigumu, saņēmu divas pakas :)) Nu labi... ar vienu viss bij skaidrs.. to rādīšu un lielīšos mazliet vēlāk ;) jo šobrīd vel jāsaglabā intriga- kurš kuram ko sūta...  bet šī... bij no Gundegas.. tepat vien no Madonas apkārtnes :)) labākais ka kartiņā Gundega uzrakstījusi -Paldies par visu, bet tu neesi mans upuris...... :))))))  par upuriem sauc izlozētos kam jāsūta dāvaniņa :))) nu forši..  smējos te viena pati, intriga ne pa jokam ... nodomāju, ka tad jau dāvana Luīzei :)) bet nekā.. .. dāvaniņa man.. ju-hū.... pateicībā par ievilināšanu vel dziļākos krustiņos :)) Nu ko- dāvaniņa ļooti patīk.. skaista.. ziemīga un vel praktiska :)) noteikti manā virtuvē tai atradīsies vieta :))
Paldies Gundega, tev izdevās mani pārsteigt ne pa jokam :))

 piebildīšu, ka mūsmāju dāvaniņas krustiņu jomā vel nav līdz galam noformētas.. mazliet kavēsies.. bet noteikti nosūtīsies un līdz svētkiem paspēsim :))


piektdiena, septembris 10, 2010

...medus un asteres....

Kādā augusta pēcpusdienā kopā sanāca krustiņsones no Madonas puses- nu tās kuras vēlējās.... ( pēc kāda maza rakstiņa novada avīzē par manu hobiju- atsaucās un es atradu šīs puses krustiņsones) nu labi.. mēs neesam daudz, bet nu tomēr.. kopā jautrāk.... un vel pievienojās jauks mazpuisis ar māmiņu no Cēsīm, kā arī viena jauka rīdziniece.... nu Dace jau tāpat skaitas pusvietējā :)).. jo tak tomēr no Cesvaines puses :)) ......un mums bij tik daudz ko runāt, pļāpāt.. ak jē, kā laiks paskrēja.. ne-ma-not!!!!... bet.. es gribēju palielīties ka tai dienā tiku pie ļooooti garšīga medus- paldies Ilzei...mmm.. parasti medu tā neēdu, bet nu šoreiz es nespēju noturēties... es pat nezinu kas ar mani :)))
un vel- mani virtuvē uz galda joprojām priecē skaists asteru pušķis... -paldies Gundegai :))

tā bij brīnišķīga diena... paldies meitenes :)) būs jāatkārto ... ne tā???




LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-