Krampes beķereja?

Šodien sacepu brālim banānmaizi, uzmeikoju mazu kastīti un pieliku mazu zīmīti "Krampes beķereja". :) Izskatījās tā neko:) Kā man gribētos tikt pie kāda pavāra kursos..... ak!

BCA foto:)

Jau pirms kāda laika nolēmu aizvest savu meitu uz Baltic Casting Agency uz turbo fotosesiju datu bāzei:) 

Nekad nebija pa ceļam Avotu iela... bet beidzot izdevās sabīdīt lietas un bijām:) Meitu biju brīdinājusi, ka tā nebūs garā fotosesija, bet "piecminūte". :) Droši varu tikt, ka tās nebija pat 3 minūtes, ko pavadīja pozējot:) 

Rezultātā 25 bildes, no kurām es uzskatu par lietojamām kādas 5:) 

Lūk, kas mums sanāca 3 min laikā:

Jaunākais "Dienas Ēdienu" numurs

...un tajā ir arī manas receptītes:)

Rabarberu - ananāsu plātsmaize

Tīrīju ledusskapi un atradu pāris lietas, kurām šodien beidzas termiņš. Nācās ar steigu izmantot!

Pirmā masa:
200g biezpiens
glāze cukeris
2 olu dzeltenumi
magoņu sēkliņas

Otrā masa:
3 olu dzeltenumi,
2 glāzes cukeris
2 glāzes kefīrs
2 glāzes milti
vaniļas esence

Virsai: 
3 rabarberi
3 konservētu ananāsu šķēlītes
Kanēlis

Visus olu baltumus saputo atsevišķi un pēctam iecilā masā nr.2

Masu nr2. lej uz cepešplāts, kura izklāta ar cepamo papīru. Tai pa virsu lej masu nr.1 un tad ārbārsta ar smalki sagrieztiem rabarberiem un ananāsiem. Pārkaisa ar brūno cukeri un kanēli. Cep 160 - 180 grādos 20 - 25 min.
WOIILAAAAA! Gaaaaaarrrrdums!

Zirdzisms!

Nosvinējām Emmas pirmās apaļās jubilejas zirdzismu:) 

Vai ar bērniem runā eņģeļi? :)

Man ir aizdoma, ka mana meita pati ar tiem runā.... vai arī ir dzimusi, lai būtu par eņģeli.... man? Nezinu. :)

Šodien, kad redzēju kā viņas mazie pirkstiņi spēlējas ar sīksīciņiem lillā ziediņiem, uzmanīgi glāstot tos, kad manīju kā iesprauž matos no koka nokritušu baltu ziedu, kad jutu, ka viņa ieelpo dabu un smaida, aizverot acis, es sajutos tā it kā manu acu priekšā atrastos eņģelis, kurš redz un jūt vairāk nekā es.....

Sen, sen atradu neta dzīlēs kādu lielisku sīkstāstiņu, kas man iekrita prātā. Nu ir šitā reize šim stāstiņam:

Reiz kāds no bērniņiem, kuram teju, teju bija jādzimst, jautāja Dievam:

“Dzirdēju, ka Tu grasies sūtīt mani uz zemi, – kā gan, lai es tur dzīvoju tik mazs un nevarīgs?”

Dievs atbildēja:

“Esmu tev sameklējis eņģeli, kurš tevi sagaidīs un aprūpēs.”

“Bet te debesīs esmu tik priecīgs, varu smieties un dziedāt,” nopūtās bērns.

“Tavs eņģelis dziedās un ar tevi smiesies ik dienu. Tu jutīsi viņa mīlestību un būsi tik pat laimīgs kā te,” mazuli mierināja Dievs.

“Un kā gan es sapratīšu, ko ļaudis uz zemes runā?” nerimās bērns.

“Tavs eņģelis teiks tev visskaistākos un vismīļākos vārdus. Ar lielu pacietību un mieru, viņš iemācīs runāt arī tevi.”

Mazais tomēr nerimās:

“Esmu dzirdējis, ka uz zemes dzīvo arī slikti cilvēki, – kas mani pasargās?”

Dievs atbildēja:

“Tavs eņģelis tevi sargās, kaut arī paša dzīvība būtu apdraudēta.”

“Bet es būšu bēdīgs, jo vairs nesatikšu Tevi.”

“Tavs eņģelis tev stāstīs par mani un pasauli, un parādīs tev ceļu pie manis. Tā es vienmēr būšu tavā tuvumā.”

Šajā brīdī debesīs valdīja klusums, iztālēm jau bija dzirdamas balsis no zemes. Mazais vēl satraukti jautāja:

“Dieviņ, pirms es dodos prom, saki, – kā sauks manu eņģeli?”

Dievs pasmaidīja un klusi noteica:

“Tu viņu sauksi par māmiņu."

Saule dārzā

Mēs jau sen, sen, sen bijām pelnījuši sauli! Es ceru, ka ziema nekad, NEKAD, N-E-K-A-D neatgriezīsies! Es nejokoju - nekad, NEKAD!

Kleita ar nākotni

.... jeb "Kleita nākotnei..." :) 

Liels, liels paldies Andai par kleitu, kas viņas meitiņai nu jau esot par mazu:) Mana princese ir sajūsmā un šodien pat uzlaikojām - papriekš kā izskatās, ja stāv uz beņķīša un kleita ir pilnā garumā un tad bez beņķīša, lai redz, cik garai vēl jāizaug, lai varētu kļūt par kāda milzu pasākuma princesi! :) 

Stārķis dārzā

Rīts sākās ar aukstumu.... izlīdu no segas apakšas un sapratu, ka gribu līst atpakaļ, jo istabā bija tikai +15 grādi. Iekūru krāsni un nīgri blenzu uz saules neapspīdēto dārzu, līdz pēkšņi manā dārzā nolaidās STĀRĶIS! Nolaidās un sāka staigāt šurpu, turpu, šuuuurpu, turpu pa dārzu:) Tas pagaidīja līdz šo safočēju, graciozi izpurināja savus garos spārnus, un prom bija!

Tad nu es aizdomājos - k čemu bi eto???? Tā bija jaut kāda zīme?:) Bet visloģiskākais izskaidrojums tam, ka man pa pagalmu stārķis staigāja, ir tāds, ka šim stārķim laikam vienkārši mans dārzs likās gana simpātisks, lai šeit atpūtinātu spārnus:)