RAW FOOD jeb svaigēšana

Dzīvais ēdiens

Pamatīgi smaga un skaista grāmata! Grāmatas autore Sarma Melngailis esot Mārtiņa Rītiņa "guru un piecu zvaigžņu meistare svaigēšanā", šim es varētu piekrist, jo Sarma tiešām iedvesmo ar savām fantastiskajām receptēm un idejām. Pirms grāmatas atvēršanas, biju Sarmai jau kādu laiku sekojusi sociālajos tīklos un zināju, ka viņa spēj pacelt spārnos ne tikai gurmānus, bet arī tos, kuriem vienkārši patīk izmēģināt inovatīvas recepšu idejas, zināju, ka viņas restorāna klientu, kā arī sekotāju atsauksmes ir ļoti pozitīvas un uzmundrinošas. Tā nu arī man pašai sagribējās izmēģināt svaigēšanu. 

Nedēļu pirms 2013. gada Ziemassvētkiem, Sarmas grāmatas iedvesmota, uzsāku mazu eksperimentu - doma bija pārtikt divas nedēļas tikai no "raw" produktiem. Veselu nedēļu izturēju un pat zaudēju četrus kilogramus svara. Diemžēl nāca Ziemassvētki, pēctam daudz darba un atlika maz laika domāt par svaigēšanu. Divas eksperimenta nedēļas noīsinājās līdz vienai, un no janvāra sākuma biju kādu laiku testa režīmā - 50% svaigēdājs, 50% normāls ēdājs. Mana eksperimenta 5 dienas varat lasīt te - http://laurakrampe.blogspot.com/2013/12/raw-food-eksperimenta-pirmas-5-dienas.html

Sarmas grāmatā ir fantastiskas receptes un, ja patīk zaļā domāšana, tad šī noteikti nebūs tā grāmata, kuru pašķirsti, tad noliec plauktā un aizmirsti par to. Es to regulāri šķirstu jau nepilnus divus mēnesešus, katru reizi, atrodot arvien jaunas idejas gardām maltītēm. 

Pa šo laiku esmu "apgāzusi" pati savu izvirzīto teoriju, ka Latvijā iespējams būt par svaigēdāju. Baidos atrauties no kāda 100% svaigēdāja pa seju ar diļļu bunti, ja es mēģināšu iestāstīt, ka mūsu klimatā un platuma grādos "raw" ir pilnīgi nenormāls dzīvesveids. Var jau būt, ka kļūdos, bet uzskatu, ka svaigēdājs Latvijā būs ar izģindušu augumu, pelēku sejas ādu un blāvām un neizteiksmīgām acīm, jo - vasara pie mums ilgst 3 mēnešus, bet visu pārējo laiku ir ziema. Kā gan lai organisms iegūst visus tam nepieciešamos vitamīnus, ja nav vietējo augļu un dārzeņu? Vērojot sociālajos tīklos ārzemju meiteņu blogus, sekojot to galerijām, kurās ik dienu parādās fantastiski košas bildes ar svaigām ogām, salātu lapām un sulīgiem dārzeņiem, mani pārņem zaļa skaudība un tai pat laikā apziņa, ka Latvijas svaigēdāja acis un seja nekad tā nestaros, jo sulīgas zemenes, mellenes, kazenes, ābolus, ķiršus, plūmes un daudz, daudz citus augļus mēs nevaram svaigā un veselīgā veidā iegūt 365 dienas gadā. 

Neskatoties uz to, ka es esmu visēdāja (Ouuuuu, nespēju es atraut savus zobus no labi pagatavotas meža gaļas!), es noteikti esmu guvusi daudz vērtīgu ideju no Sarmas grāmatas, jo, lai gan daudziem šķiet, ka svaigēšana aprobežojas tikai ar dažādu svaigu salātu ēšanu un augļu graušanu, autore pārliecina par pretējo - īstens un dižens svaigēdājs pat pankūkas un maizīti prot pagatavot, to necepot. Jā, pirmo reizi mūžā es pagatavoju maizīti/krekerus bez cepšanas. Un man izdevās supergardi! Īstens un dižens svaigēdājs velta diezgan lielu laiku plānojot savas maltītes. Un man kā cilvēkam parastajam, ir samērā sarežģīti (neticiet? pamēģiniet paši..... no āboliem un banāniem neizdzīvosi) saplānot raw pusdienas, ja praktiski katru dienu pavadu darbā. 

Vērtējums: 9/10

Izdevniecība: ZvaigzneABC 

Raw Food eksperimenta pirmās 5 dienas!

Svaigēšanas eksperiments (2 ned. garumā)

 

 Pirmās 5 dienas!

(dzīvojot pēc Sarmas Melngailis "Raw Food" grāmatas motīviem)

Par svaigēšanu neko daudz nezināju un joprojām nezinu. Tik vien, ka svaigēdāji ir izģinduši cilvēciņi, kuri pārtiek no burkāniem, āboliem un dažādām nezālēm, ko ēd pa taisno no mauriņa un, ja kurkst vēders, iet uz pļavu kā aitas zāli noēsties.  Nu labi, labi, tik traki ar mani nav, šo to biju lasījusi, šo to zināju un pat biju mēģinājusi pagatavot. :) Papētot, sapratu, ka nav tādas vienas teorijas vārdam "svaigēdājs", jo cik cilvēku, tik teoriju - viens lieto medu, cits to nelieto, jo ir vegāns, ir svaigēdāji, kuri neaizraujas ar kaltēšanu un žāvēšanu, un ēd tikai zaļbarību un pēc iespējas svaigāku, bet citi rada brīnumainas receptes, kaltējot un žāvējot temperatūrā, kas nav augstāka par 40 grādiem, pievienojot dažādas sastāvdaļas, kas ēdiena izskatu brīžam padara tik daiļu, ka nezinātājs teiks, ka "tā smukā šokokūka gan smuki uzcepta", lai gan no "cepts un vārīts" nav ne smakas. 

Tākā uz svaigēšanas eksperimentu mani pamudināja Sarmas Melngailes grāmata "Raw food" (Izdevniecība: ZvaigzneABC), tad es pieturos šajās divās nedēļās pie autores teorijām un noteikumiem. Ja runa par manu fišku šāda veida ēšanā, tad man svarīgākais  - lai ēdiens, ko ēdu, ir skaists! Un krāsainu salātu šķīvis ir brīnumskaists, augļu kokteiļi ir brīnumskaisti un arī smaržīgi! Savukārt, ja svaigēšanu uztveru kā diētu, tad varu teikt, ka daudz patīkamāka (psiholoģiski ietekmējošāka) ir diēta, kadtev uz šķīvja ir milzu čupa ar ēdienu (salāti ar graudaugiem), nekā mazs kusaciņš vistas filejas un 3 tomātu šķēles. Raw food iedvesmo!

Visu daru kā nākās un kā ir pieņemts, izņemot to, ka lietoju kafiju.... nu nevaru es no viņas atteikties. :)
Ja par izmaksām šajās 5 dienās - tās nav augušas, salīdzinot ar to, ko ēdu pirms tam. Nemaz. Drīzāk - samazinājušās, lai gan ledusskapis plīst. Mainījies ir tas, ka es plānoju ēdienreizes, jo visu gatavoju pati, nevis pērku veikalā gatavu. 

Te nu būs par manām pirmajām 5 dienām:

 
Pirmā diena bija nevājš murgs, jo es nebiju lāga visam sagatavojusies, pietam man bija jābūt darbā. Rīts sākās ar mandeļu piena sagatavošanu, kuru pēctam blenderī sablenderēju gardā kokteilī kopā ar mango, ananāsu, meloni un apelsīnu + kļavu sīrupu. Pusdienām uz darbu nu uz fikso paņēmu līdzi kastītē salātus un augļus. Ar to bija par "īsu" un jau pēcpusdienā man gribējās nokost sev pirkstu, lai tikai varētu aizsist apetīti. Pirmā diena bija īstas mocības, jo es esmu gaļēdāja un zivju ēdāja, mīlu olas, biezpienu, krējumu, jogurtus, maizi, ceptus kartupeļus. Es dievinu cept un šmorēt, un pirmajā raw food dienā es biju ar mieru atdot jebko, lai tikai dabūtu pusdienās salātiem klāt gaļu! Bet es izturēju, daudz dzerot ūdeni un nepārtraukti ēdot augļus. Dienas moto: Nošaujiet mani!

Otrajā dienā brokastis bija tādas pašas kā pirmajā dienā un pusdienām biju nodrošinājusies ar olbaltumvielām. Papildus zaļbarībai biju sagatavojusi burciņu ar izmērcētiem un sablenderētiem turku zirņiem ar ķiploka daiviņu, auksti spiestu olīveļļu un spinātu lapām. Pa vidu grauzu mandarīnus, ābolu, riekstus. Dienu izturēju godam, lai gan bija brīži, kad velniņš bakstīja, lai metu mieru visam un aizeju uz kafejnīcu normāli paēst. Dienas moto: Var iztikt!

Trešā diena. Pamodos super izgulējusies un ar baigo viegluma sajūtu. Tākā darbā nebija jābūt, nolēmu pašeptēt pa virtuvi ar recepšu grāmatu. Tā tapa manas pirmās riekstu "maizītes" un banānu saldējums! Ēdu un kunkstēju, kunkstēju un atkal ēdu. Tā vien šķita, ka es visu dienu ēdu (BET TIKAI RAW, TIKAI svaigu!). Dienas moto: Bļin, raw ir garšīgs!(Bet varbūt es esmu izsalkusi līdz līmenim, kad viss ir garšīgs????)

Ceturtā diena sākās viegli pri viegli, nespēju sagaidīt augļu kokteili brokastīs un nemaz (Jā, it nemaz!) nekārojās meitas desmaizi un mammas gatavoto gaļas ruleti pusdienās. Aš nobrīnījos pati par sevi! Pagatavoju kārtējo riekstu maizīti, šoreiz pievienoju rīvētu burkānu. Gardas pusdienas ar milzu čupu svaigiem salātiem un izdiedzētām melnajām Beluga lēcām. Lieliska diena! Dienas moto: Raw - yes yes yes!

Piektā diena. No rīta es 5x kāpu uz svariem, jo neticēju tam, ko šie man rādīja. Pilnīgs kosmoss! Svarus es šobrīd varētu cīši, cīši sabučot, jo tie rādīja gandrīz -4kg. Un es nemānos - es nebadojos, es stūķēju un ēdu daudz, daudz, daudz. Tikko kā gribās, ēdu.
Šobrīd, piektās dienas pēcpusdienā, kad pusdienās sev pagatavoju gardus raw suši (pagatavošana vien 10 min), kurus apēdu aiz laimes kunkstēdama, varu teikt vien to, ka šo eksperimentu man vēl jāizveic 7 dienas, bet, es pilnīgi pieļauju, ka pagarināšu visu vēl uz kādu laiciņu, kaut vai tamdēļ, ka svars man nav krities pēdējos gadus praktiski nemaz + es katru dienu atklāju arvien jaunas un jaunas receptes, kas mani nebeidz pārsteigt ar savu vienkāršību un gardumu! Dienas moto: Es ēdu forši!

Kopsavilkumam: Turpinājumā vēl 7 svaigēšanas dienas un domāju, ka izturēšu īzī. Vārds "izturēt" pat šeit neiederās, jo jau ir idejas jaunu ēdamlietu apgūšanā. Nākamā atskaite Vecgada dātumos:) 

p.s. Par svaigēšanu joprojām neko daudz nezinu, tāpēc viss šeit rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis:) 

Receptes:

 
Riekstu piens

Sauja mandeles
3 saujas ūdens
Ha. Drīzāk: 1:3 liku riekstus un ūdeni blenderī un lai šie blenderējas. Pēc minūtes izkāsu balto šķidrumu un ar biezumiem aizgāju uz vannas istabu  - lielisks skrubis:)
Pēctam pie izkāstā piena metu augļus, kas kārojas, pielēju kļavu sīrupu mazliet un blenderēju atkal.  Gards:) 

Turku zirņu mērcīte

 
Sauja turku zirņu (izmērcēti uz nakti) Papildinājums: Dita Lase sadeva man pa aci, ka turku zirņi jādiedzē 7-10 dienas! Lūk! Vienreiz nedadiedzētu apēst ir ok, bet regulāri nedrīkst:)
Ķiploka daiva
Sauja spinātu lapiņu
Auksti spiesta olīveļļa pēc vajadzības
Visu iekš blendera un taisam mīkstu. Ja par cietu, lejam klāt mazliet olīveļļu. Ēdu pie salātiem. 

Riekstu maizītes

 

Izmērcēti: indijas rieksti (2-3h), mandeles (nakts), zemesrieksti (2-3h)
Burkāns 1 gab
1 ēd.k. linsēklas
2 dateles žāvētas
2 vīģes žāvētas
2 apelsīna daiviņas
Visu iekš blendera un taisa mīkstu. Tad izklāju uz cepamā papīra uz pannas un liku uz tikko izkūrušās, remdenas krāsns kaltēties:) No rīta bija gatavas:) Īstam rawistam ir dehidrators ar vienmērīgu temperatūriņu.

Raw saldējums

 
1 gab banāns,
1/2 tk. kanēlis,
2 daivas apelsīna
2 žāvētas vīģes
Visu metu iekš blendera un tad kastītē, ko ievietoju saldētavā. Ja gribās uzreiz, tad jāpaseko līdzi, lai nesasalst kramā. Bet es pagatavoju iepriekš un pirms vēlmes apēst, izņēmu un pakausēju vaļā:) Garšo debešķīgi un kā īsts salčiks!!!!!!!!!!!!!! 

Raw suši

 
Sarmas grāmatā pieminēts mistiskais jicama dārzenis/auglis, kas pie mums neaug. Tā vietā izmantoju puķkāpostu sablenderētu + sarīvētu (un nosusinātu mazliet) ķirbi. Abus samaisa kopā, pievieno sāli, klāj uz nori lapas, liek virsū savus superiemīļotos dārzeņus, mērcē iekš laba balzamico un noēdas gardu muti, kunkstēdami:)