Izskatās, ka ziema drīz beigsies, aiz loga pelēka migla, viss lēnām kūst. Putni - zīlītes, zvirbuļi, divi nekaunīgi sīļi un dzilnītis barotavā brokasto. Vārnas, nu tās tā īsti neskaitās, tās jau vienmēr te apgrozās un ievērtē, vai, kaut kas viņām noderīgs nav atrodams:D
Brīvdienās pabeidzu adīt savu šalli. Šodien ejot pastaigā ar Ievu varēšu iemēģināt:)
Viss sākās ar dziju - ieraudzīju to netā un sapratu, ka gribu sev garu, krāsainu šalli, tādu, kuru vismaz divreiz var aptīt ap kaklu, vai nevērīgi pārmest pār plecu, tā, lai ejot šalles gali šūpojas līdz soļu taktī...
Te viņa ir! :)
Adīta no Vācijā ražotas "SCHOPPEL WOLLE " vilnas dzijas. Izmantoju četrus 50 g kamoliņus, šalle sanāca 180 cm gara un 13 cm plata. Adīta visvienkāršākajā adījumā - divi valdziņi labiski, divi kreiliski. Ļoti silta un ādai patīkama.
Nedēļas nogalē atcerējos par mammas iedāvināto kokvilnas audumu ar tīģerēniem. Mamma dāvināja sakot, ka audums Ievai paladziņam. Audums vēl no PSRS laikiem, pirkts priekš manis un māsām, bet neliels gabals kaut kādu iemeslu dēļ aizķēries mammas skapī.
Krāsas gan ne gluži tādas kā fotogrāfijā, bet saprast var. Domāju, ka Ievai pirms aizmigšanas būs ko pētīt.:)
Audumu pirms šūšanas biju izmazgājusi un gribēju izgludināt, taču pamodās meitiņa. Gludināšanu uz kādu brīdi vajadzēja atlikt, kad atgriezos pie gludināmā dēļa bija vērojama šāda aina....
Izskatās, ka Pince saka - man arī noderētu :D
