Ziema sagaidīta un puiku pirmais darbs arī:))

Aiz loga lidinās baltas sniega bites! Beidzot! :))) Zeme gan vēl joprojām zaļa:D Bet ja šitā snigs, tad iespējams vakarā varēs pikoties!

Ievas acīs izbrīns, veram vaļā durvis un izbaudām sniega krišanu:))) Sniegs sakrīt arī meitas matos un kūstot pārvēršas par maziem, zaigojošiem ūdens briljantiņiem...

Pirms pāris dienām pastaigas laikā abas ar Ievu sastapām zīdastes - arī tas bija tāds mazliet brīnumains mirklis:)) Mazām, sarkanām ogām pilns koks kādas vienkāršas Jūrmalas mājas pagalmā un tajā zīdastes. Daudz, daudz - putnu šķiet pat vairāk kā sarkano ogu. Apstājāmies un skatījāmies. Ilgi, jo Tik skaisti... Tobrīd man šķita, ka šis skats ir skaistākais visā pasaulē :))))

Arī mūsmājas tagad sarkanas ogas, gan no Spices zemnieku bodītes. Garšīgas un tām piemīt tikai viens trūkums- pazūd ļoti ātri:D

Kārbiņa ar dzērveņu sukādēm maksā pāri latam, iespējams ka Rāmkalnu bodītē Depo ir lētākas. Tas būs kādreiz jāpārbauda:)))

Kādu laiku atpakaļ mūsmājās nonāca šī Bodo Šēfera grāmata "Suns, vārdā Money". Grāmata domāta bērniem, uzrakstīta kā aizraujošs romāns, bet stāsts tajā ir par finansēm. Manuprāt tas ir tieši tas, kā pietrūkst mūsu skolu mācību programmās un iespējams, ka arī ģimenēs mēs šiem jautājumiem nepievēršam pienācīgu uzmanību...

Daniels izlasīja šo grāmatu un aizrāvās. Es pat teiktu, ka ļoti aizrāvās. Staigāja apkārt un skaļi prātoja kur atrast darbu. Zinu, ka viņš šo jautājumu pārrunāja arī ar brāli un draugiem. Vasarā abi puikas mēģināja atrast darbu jau nopietnāk un pat pāris reizes izdevās - nopļaut zālienu drauga kaimiņiem un izvest pastaigā dažus suņus par to arī saņemot samaksu. Puiku prieks bija neaprakstāms:)) Protams bija arī spējā atklāsme par to, ka visu ko kārojas tā uzreiz par nopelnīto naudu nenopirkt... Bija saruna arī ar mīļoti vīrieti par kompju lietām. Bet laikam jau ir tā, ka vērtīgāks darbs šķiet tas, par kuru maksā pa visam svešs cilvēks no malas. Mājinieki ir mājinieki, to runas un prasības jau reizēm ir tā apnikušas, ka nemaz netiek vairs dzirdētas:D
Bet runas no puiku puses par pašiem savu darbu ik pa laikam tika atsāktas. Un tad tas arī tika atrasts:))

Reklāmas pastnieks. Jā, man arī dalītas jūtas par šīm reklāmas lapiņām... Galvenokārt jau ekoloģijas jautājumu pēc. No otras puses - tas ir darbiņš, kurš ir pa spēkam pusaudzim (Gan papīrus kārtojām uz mana vārda, jo tik lielus strādātājus 11 un 13 gados darbā neņem). Nav vajadzīgas nekādas izcilas zināšanas, lai šo darbu paveiktu labi. Ir jāspēj saplānot savu laiku, lai paspētu izmācīties, apmeklēt pulciņus un vēl izdarīt darbu laikā. Mūsu, pieaugušo uzstādījums, pirms piekritām, ka puikas strādās, bija, ka mācības nedrīkst ciest un darbs vienmēr jāizdara laikā. Ja pasliktināsies sekmes,vai būs problēmas ar lapiņu izvadāšanu noteiktajā laikā tā par darbu varēs aizmirst. Otrs uzstādījums - visu nopelnīto naudu nedrīkst iztērēt, kāda daļa ir jākrāj un pēc tam jāiegulda. Puikas šiem noteikumiem piekrita.

Godīgi sakot man ir prieks skatīties kā viņi strādājot sadarbojas. Es braukšu tā, tu šitā. Tajā ielas galā nav pasta kastes, tur nevajag braukt... Es vēlos braukt uz to un to ielu, jo tur ir tās amerikāņu pasta kastītes ... šādus un līdzīgus tekstus tagad dzirdu no saviem puikām:))) Un drīz jau jābūt arī pirmajai algai:)) Tad jau manīs kā ies ar tās krāšanu un tērēšanu:D
Pašiem savs darbs - man tas šķiet saprātīgāks risinājums šajā vecumā kā kabatas nauda. Kabatas nauda rada ilūziju - man pienākas. Darbs - nekas no gaisa nekrīt, cik pats izdarīsi, tik arī nopelnīsi.

Protams, līdz ar puiku darbu rodas dažādi smieklīgi atgadījumi. Par vienu no tiem:)))
Reklāmas lapiņas šoferis ved ļoti agri no rīta, lai neteiktu, ka naktī - tā ap diviem, vai trijiem. Kamēr nebija atvesta lielā pasta kaste reklāmas lapiņām šoferis piebraucot pie mūsmājām zvanīja un teica, ka jānāk pakaļ reklāmiņām.
Vienā miegainā rītā zvana modinātājs telefonā - nospiežu to un dodos uz virtuvi vārīt rīta kafiju, smērēt sviestmaizes, nu kā jau katru rītu:)))) Tad ceļu puikas un eju atpakaļ uz virtuvi. Dzerot savu rīta kafiju pie sevis domāju, ka laikam tas tumšais laiks pie vainas kāpēc tik ļoti nāk miegs un nevar vairs naktī paspēt kārtīgi izgulēties. Paskatos virtuves pulkstenī, tas apstājies uz trijiem. Nodomāju - sasodīts baterijas beigušās, vajadzēs atcerēties, ka vajadzīgas jaunas. Mīļotais vīrietis ieslēdz kompi, lai izdrukātu vienu rēķinu un smejas - ejam gulēt! :))) Jautāju - kā gulēt? Viņš saka - ir tikai trīs naktī! Ejam teikt puikām, lai iet gulēt vēlreiz! :)) :)))
Zvans, kuru pusmiegā nospiedu, bija nevis modinātājs, bet reāls zvans no šofera:D

Lai netrūkst gaišu smieklu un jautrības arī Jūsmājās! :)))

Skaisto lapu un grāmatu laiks;)))

Ārā tik jauks laiks, ka grēks sēdēt istabā. Un mēs nesēžam!

Šodienas pastaigas rezultāts - kļavlapu aizkari istabā. Tā kā logs ir uz dārza pusi, tad droši var kārt tik gaisīgus loga rotājumus. Vakarā, iededzot lampu, neviens nelūkosies logos, ja nu vienīgi kaimiņu suns;D Tāda maza lauku sajūta nemaz ne laukos...

Šodien pasta kastē puikiem par lieliem priekiem ielikts jaunais 'Ilustrētā Junioriem' numurs! Bez plūkšanās jau gluži neiztika, bet galu galā lasīja abi reizē - galvas kopā salikuši:)))

Šis ir žurnāls, kuru no sirds iesaku visiem, kuriem ir bērni sākumskolas vecumā un varbūt pat mazliet ātrāk, ja vien vecākiem ir laiks kopīgi palasīt un varbūt vienu otru reizi ko kopīgi uzmeistarot, vai paeksperimentēt:))))) žurnālā ideju netrūkst! Jā, tajā ir arī dažādi interesanti konkursi ar jaukām balvām. Kas gan var būt jaukāk, kā pašam nopelnīt kādu grāmatu, kino biļeti utt. Protams, to visu var nopirkt arī vecāki, bet paša pelnītam tomēr cita garša! :))))


Vakaros aizvien ātrāk paliek tumšs, omulīga lampas gaisma kā neviļus aicina apsēsties šūpuļkrēslā un palasīt kādu grāmatu.

Mūsmājās www.ibook.lv ielūkojas ne tikai lielie, bet nu jau arī puikas. Un šad tad viņiem kārojas kādu no ibook redzamajām grāmatām nopirkt;)))
Kristiāna lasītpriekam nopirkām šo!

Jā, jā - mazliet mistikas, mazliet piedzīvojumu! Kristiāns tā gribēja šo grāmatu, ka nevarēja sagaidīt otras dienas vakaru, kad ar iepriekšējo grāmatas īpašnieku tika norunāts randiņš... Mājās uz karstām pēdām sākās lasīšana un ik pa laiciņam no Kristiāna mutes mums pārējiem tika atstāstīti aprakstītie notikumiem. Un tad - saruniņās iekrita arī mīļotais vīrietis... izrādās, arī viņš bērnībā šo grāmatu lasījis vairākas reizes. Daniels gan piepūtās, jo Kristiāns redziet nedod arī viņam lasīt... nu ja, tā diemžēl ir, ka vienu grāmatu uz reiz diviem lasīt grūti... vismaz vienlaicīgi.

Daniela izvēle! Es nobrīnījos gan par šo! Skolā šobrīd tēma par sinonīmiem, tas visu izskaidro;D

Ievas priekam iepirkām šo! Izdota 1990. gadā. Valoda un bildes ļoti jaukas;)))) Pati grāmatiņa necilos vākos, bet tā vai tā mūsmājās viņa kļuvusi ļoti mīļa. Lasu Ievai priekšā un viņa klausās, brīžiem gan cenšoties atņemt man grāmatu, lai apskatītu bildes.

Mēs, lielie, pamazām lasām šo. Divatā:D Ar divām grāmatu zīmēm... Interesanti paskatīties uz mūsu visu dzīvi. Godīgi sakot - par daudz ko nebiju aizdomājusies...

Daniels septembra sākumā atcilpoja no skolas ar savu jauno līgumu Bērnu žūrijā. Kristiāns to ieraugot arī nebija jāmudina - nākamajā dienā mājās atnesa savu līgumu:)))

Pēc pagājušā gadā Bērnu žūrijā nopelnītās ekskursijas abi atbrauca mājās pārlaimīgi. Un jau tad teica - nākamgad atkal iesim uz Bērnu žūriju. Gribam atkal tādu ekskursiju!
Ekskursija visiem 'Taurenīša' čaklajiem lasītājiem bija uz Tērveti. Tur gāja rotaļās, ēda pusdienas, vizinājās pa parku ar vilcieniņu, gan visādi citādi delverējās:))) Tas tā mazliet ieskatam, ja arī Jūsmājās ir bērni, kuri gribētu piedzīvot ko līdzīgu visu skolas mācību gadu čakli lasot jaunākās grāmatas.

www.bernuzurija.lv var iegūt plašāku informāciju par šo lasīšanas pasākumu. Tur arī rodamas bibliotēkas, kuras piedalās Bērnu žūrijā! ;))) Skatieties sev tuvāko! :))))
Grāmatas, kuras jālasa, patiešām ir jaukas! Un, lai lielās balvas gaidīšanas laikā bērnu pacietība nenoplaktu - par katru izlasīto grāmatu tiek maza balviņa. Pagājušajā gadā tās bija košļenes:D


Blogā http://bibucreations.blogspot.com/ ieraudzīju jauku 'kurmīti':)))) Domājot par ziemu, es tādu uzadīju arī Ievai. Paldies, Bibu, par "kurmīša" aprakstiņu!:)))

Bet, kamēr vēl nav ziema - baudām rudeni! Dienu pa dienai! ;))))))

JAUKAS, SAULAINAS BRĪVDIENAS VISĀM!

Tukuma sekond hand atradumi:))

Reibinoši smaržo liepziedi istabā uz galda. Pagalmā bites san:)) Jūlijs kā nekā...

Dažas dienas atpakaļ tikām pie divām gotiņām:))) Vainīgs mazais Tukuma sekond hand veikaliņš...

Te pirmā mīlule no Tedy:)))

Jauki, viegli ripojoši koka riteņi, viegli atklipsējami no gotiņas, izmantojami arī kā atsevišķa rotaļlieta:D Vismaz Ievai tie šķiet tik pat interesanti kā gotiņa:))) Tie tiek ripināti gan kopā, gan pa vienam un pēc tam tiek atrasti gan zem gultas, gan zem skapja, gan vēl visādās citādās istabas vietās. Un reizēm - riteņi kļūst par skaņu radītājiem...

Velkamais striķītis nepieciešamības gadījumā saīsināms, vai pagarināms - pēc saimnieces vēlmēm.

Otra - spilvengotiņa atceļojusi no Norvēģijas.
Izteiksmīgas acis,mīlīgs purniņš, kājas, kuras inčīgi kūļājas, ja Daniels atdarina kā govs iet pa pļavu, vai skrien mājās no ganībām...:)) Kad raibaļa atpūšas, tad guļ manā plauktā un vēro apkārt notiekošo:))

Kamēr gotiņām fotosesija, tikmēr kaimiņš ienesa ķiršus:)))) Labi daudz ķiršu!:))) Tāda lauku sajūta uzreiz. Laukos parasti tā labi ar kaimiņiem sadzīvo, bet izrādās arī pilsētā tā notiek. Nu jau zinu to gadus divus:)))

Ieva gana savas mīlules. Un mani nepamet sajūta ka rotaļlietas ir ĪSTAS...

Šoreiz mazajā veikaliņā palutināju arī sevi.:)) Šī soma man iepatikās no pirmā acu skata - nevarēju viņu tā vienkārši atstāt veikala plauktā! Tāda ziedošās vasaras soma:))) Jau pāris reizes iemēģināju - tajā ērti salikt visu nepieciešamāko un vēl pēc tam vienmēr atrodas vieta arī kādai grāmatai...:)))

Šobrīd somā visbiežāk nonāk šī grāmata. Lauku avīzes izdevniecībā iemantojama par sešiem latiem un divdesmit santīmiem. Grāmatnīcās šķiet krietni dārgāk... Tagad - šur tur braucot, pa ceļam varēs iepētīt Latvijas interesantākos dižkokus:))) Dižkoku nosaukumi jau paši par sevi interesanti - Raganu kalna priede, Ozolu ozols,Velnozols,Krokodilegle...

Kamēr es te rakstu, tikmēr kaijas ķircina kaķi:))) Stāv abas uz kaimiņu mājas jumta un savā starpā sakliedzas:)))

Kaķis tik spicē ausis un žēli skatās. Pārāk augstu tās kaijas... tad jau labāk peles:)))

Grāmatā līdz ausīm:D

Manis šodien nav. Man šodien brīvdiena:D Tā šodien smejot saku savējiem, ja vien tas tiešām nav nekas ļoti svarīgs, nu piemēram pusdienu gatavošana, vai mazās Ievas vajadzības...

Visa izskaidrojums ir grāmata:) Te viņa ir.

 Kā sāku no rīta lasīt, tā aizrāvos. Nevaru nolikt malā - gribas ātrāk uzzināt kāds būs grāmatā notiekošo notikumu atrisinājums. Sen tā nav bijis, ja nu vienīgi bērnībā Dimā Trīs musketierus tā lasīju;)

Cimdu uzziedināšana.

Vakar sapriecājos par tuvo pavasari - šodien putenis un šķiet, ka ziema vēl kādu laiku turpināsies. Tā iet, ja ziņas nelasa:D sniegs atnāk kā pārsteigums. Nu nekas, nekur jau viņš (pavasaris) nespruks! :))

Lai pavasari būtu vieglāk sagaidīt  iedvesmojos no Aijas  http://aijaslietas.blogspot.com/2011/02/pusmetelis-uzziedejis.html. Man gan ne mētelis, bet cimdi kļuva pavasarīgāki.

Šos cimdiņus ziemas sākumā saņēmu kā ciemkukuli no Oslo ar domu -  ja radīti troļļu zemē, tad būs pietiekoši silti arī mūsu reizēm ne visai siltajām ziemām...

Šeit man krūzītē krājas tamborētie ziediņi, jo sadomāju, ka ne tikai cimdiņus uzziedināšu:)

Ziedus tamborēju no šīs grāmatas.

Šobrīd, starp visādiem citādiem darbiem, palēnām skanēju šo grāmatu, jo apsolīju meitenēm no Blogolandijas ka to izdarīšu. Drīz, paldies Dievam, tas būs izdarīts! :))

Un te - cimdiņi ir jau uzziedējuši! :)

Lai mīļas un siltas brīvdienas Jūsmājās :))

 

Grāmata Danielam:)

Daniels uz Ziemassvētkiem saņēma Māra Oltes grāmatu "Matīsa piedzīvojumi mežā".

  Zvaigznes interneta grāmatnīcā to vispirms ieraudzīju pie grāmatu jaunumiem un zināju, ka noteikti nopirkšu. Man patīk Māra neviltotā dabas mīlestība, tāpēc biju droša, ka grāmata būs interesanta un Danielam patiks. 

Un varbūt vēl viens sīkums, kāpēc uz šo grāmatu skatos ar tādu īpašāku skatu - Māris, tā pat kā es, nāk no Vidzemes, no Ērgļiem. Lai gan šobrīd savos Ziemeļos (Ziemeļi tāpēc, ka ziemas parasti Ērgļos aukstākas kā pāris km tālāk) vairs tikai ciemojos, cilvēki, kuri nāk no Ērgļiem vēl jo projām šķiet savējie.

Māri atceros no skolas laikiem, mēs mazās meitenes toreiz uz viņu un viņa klases biedriem "metām acis", bet viņi protams uz tādām mazām knīpām neskatījās:D

Kad grāmata nonāca manās mājās -  es nenocietos un pa kluso to izšķirstīju jau pirms Ziemassvētkiem. Man ļoti patika:)

Šobrīd Daniels " Matīsa piedzīvojumus mežā" lasa vakaros pirms gulētiešanas. Grāmata nestāv plauktā, bet gan glabājas blakus spilvenam:D

Grāmatā ir ļoti jaukas Agijas Stakas ilustrācijas un Andra Eglīša fotogrāfijas. Te dažas no tām - ieskatam.

 Māris vienkāršā, bērniem saprotamā valodā stāsta par zvēru dzīvi. Piemēram par vāveri viņš raksta - vāvere ziemai koku celmos, dobumos vai starp saknēm paslēpj riekstus, zīles, bet zaros sasprauž sēnes.

Danielam jau nu ļoti patika tā sēņu saspraušana:D

 Danielu sajūsmināja arī Māra teksts par ūdru  - ziemā ūdram patīk šļūkt no kalniņa gluži kā skeletonistam. Šis teikums Danielu "paņēma"! Viņš noskrēja lejā uz pirmo stāvu un sajūsmā nolasīja to mums. Tad gari un plaši apcerēja kā tas varētu izskatīties. Kad, mans mīļotais vīrietis teica, ka ir redzējis šīs ūdra izdarības,Daniels gandrīz vairs nebija apturams. Viņš bija gatavs tūlīt pat aut zābakus, vilkt siltās drēbes un doties kaut vai simtiem kilometru tālu, lai tikai redzētu ūdra skeletonista prasmes. Tas nekas, ka jau deviņi vakarā, tas nekas, ka rīt uz skolu:D Galu galā kaut kā jau puiku nomierinājām un tad viņš atkal devās lasīt par Matīsa piedzīvojumiem.:))

Matīsa piedzīvojumi zvēru alās, putnu ligzdās u.c. ir iespējami pateicoties interesantai ierīcei - toskelmoskelam ar kuras palīdzību zēns spēj kļūt tik mazs, cik vien mazs vēlas būt un nokļūt tur, kur sirds kāro. Jā, gandrīz piemirsu - Matīsam ir suns! Danielam tas šķiet ļoti svarīgi, jo mums mājās ir tikai kaķis, bet, ai kā vajadzētu arī suni:D

Ne visu te aprakstīt, tik piebildīšu, ka šī nav vienīgā grāmata par Matīsu. Matīss ir pētījis arī Latvijas vēsturi, interesējies par hokeju un teātri:) 

Šajās grāmatās ieskatās arī Kristiāns, viņam jau 12, bet tā vai citādi kaut ko interesantu tajās atrod arī viņš. Ievai, nu Ievai viss vēl priekšā:)

Lasītprieks:))

Pirms svētkiem  lauzīju galvu, kā palīdzēt piepildīt Ziemassvētku vecītim dāvanu maisu. Tā kā Ieva vēl ir maza un viņai nepatīk veikali kā tādi, tad nācās izdomāt ko citu, lai dāvanas tiešām būtu pārsteigums visiem maniem mīļajiem, ar uzsvaru uz  - visiem :)

Galu galā reģistrējos izdevniecības "Zvaigzne" grāmatu klubā  un pasūtīju grāmatas internetā http://www.gramatuklubs.lv/lv/. Iespējams, ka daudzi to dara jau gadiem ilgi, bet priekš manis tas bija atklājums:D  Jo parasti grāmatas izvēlos veikalā, kur varu tās ar acīm apmīļot, izšķirstīt, izsmaržot un visādi citādi novērtēt, pirms paņemu rokās un eju pie kases.

Pēc pasūtījuma izdarīšanas pāris dienas dīdījos ap pasta kasti, līdz saņēmu uzaicinājumu no pasta. Tad tikai vajadzēja kopā ar Ievu aiziet līdz pastam brīdī, kad abi puikas skolā, bet mīļotais vīrietis darbā un labi noglabāt, lai līdz Ziemassvētku vakaram tās ne viens tīši vai netīši neatrod...

Šodien par vienu no tām. Valda Rūmnieka un Andreja Miglas grāmata  "Čaks" - mana dāvana mīļotajam vīrietim.

Jāsaka gan, ka šo grāmatu lasām divatā:D Viņš vakaros, es dienā, kad Ieva iesnaudusies. 

Grāmata aizrauj, ir grūti to nolikt malā. Mazā Aleksandra bērnības ainiņas liek gan smieties, gan arī nobirdināt kādu asaru.Tālāk -  pirmie Šašas dzejošanas mēģinājumi. Grāmata ir bieza, kā nekā rakstīta deviņus gadus!

Kādu laiku man vēl lasāmā pietiks:)

Ik pa brīdim paralēli pašķirstu arī Čaka dzejas un vienu otru dzejoli jau tagad izjūtu savādāk. Interesanti, kā es tos lasīšu tad, kad būšu aizvērusi Rūmnieka un Miglas grāmatas pēdējās lapas? Var tikai piekrist Prāgas profesora Radegasta Paroleka vārdiem, ka Čaks ir liela latviešu literatūras velte visas pasaules literatūrai....