Rāda ziņas ar etiķeti Jauka grāmata. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Jauka grāmata. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2012. gada 14. marts

Pavasaris:))

Pavasaris galvā, pavasaris sajūtās. Un aiz loga! Tā pa visam pārliecinoši:)) Pastaigas nemanot kļūst aiz vien garākas un garākas un  pēc pāris stundu staigāšanas mājās pārnākot pārņem tāds patīkams nogurums. Tad negribas vairs neko trakulīgu, vien piesēst un kopā ar Ievu nodoties grāmatu pasaulei. Šobrīd mūsmājās izdevniecības "Zvaigzne" http://www.zvaigzne.lv/lv/ izdotā Andrusa Kivirehksa "Lote no izgudrotāju ciema" lasīšana.


Grāmata ir burvīga! Manuprāt piemērota dažāda vecuma bērniem un ne tikai tiem... :)))




Aizraujoša bilžu pasaule! ( Un tā nemaz nevar būt savādāka, ja pie grāmatas ilustrācijām strādājuši trīs igauņu mākslinieki un arī mūsu Laima Puntule!:))))  ) Šobrīd  grāmatas bildes meitu vairāk vilina, ne manis priekšā lasītais teksts.(Vismaz pagaidām, mierinu sevi ar domu, ka pienāks arī mans laiks:D ) Turklāt  Ieva visu pati, pati:D Gan grāmatu no plaukta paņems pati, tas nekas, ka liela un smaga, gan lapas pati šķirs, gan arī pati " lasīs" skaņā balstiņā... vien man jābūt pelēkzilo acu skata attālumā...
 Tāpēc kamēr Ievai "Lote", man Anitas Nairas "Dāmu kupeja".


Vai var iepazīt Indiju, Indijas sievietes tās nesastopot? Šķiet lasot šo grāmatu var gan.Vismaz mazliet! Smalka, nopietna un ļoti krāsaina grāmata. Tā uzrakstīt par sešu, vienā vilciena kupejā braucošu, sieviešu dzīvēm! Reizēm asaras bija grūti valdīt, reizēm tik ļoti gribējās cerēt, ka sliktais tai, vai citai grāmatas varonei ies ar līkumu. Biežāk gan negāja viss...
Un tomēr grāmatas sajūta nav bēdīga, vai smaga, drīzāk gan gaiša un cerīga.
No grāmatas lappusēm ik pa brīdim novējo dažādu, man nezināmu Indijas ēdienu aromāts:)) Grāmatas nobeigumā ir arī dažas tradicionālās receptes, kuras ja ir vēlēšanās var izmēģināt. Te viena no tām! Domāju, ka šo spētu pagatavot pat es, tik jāsameklē kur var atrast kokosriekstu pienu...:))

Apams (rīsu pankūkas)
450 g nevārītu gargraudu rīsu
4 tasītes kokosriekstu piena
šķipsniņa cukura
šķipsniņa sāls
1 tējkarote rauga, kas iejaukts 3/4 tasītes remdena ūdens

Vāriet rīsus, kamēr tie iegūst patīkamu, miltainu tekstūru, pēc tam labi samaisiet ar kokosriekstu pienu, kamēr izveidojas gluda mīkla. Pievienojiet sāli, cukuru, raugu un ūdeni. Atstājiet visu uz divām stundām nostāvēties. Ieeļļojiet mazu voka pannu vai apmēram 18  cm platu cepamo pannu ar nepiedegošu virsmu. Lieciet pannu uz vidējas uguns. Ielejiet pannā mīklu un veikli groziet, lai mīkla izplūst līdz pannas malām. jāizveidojas pankūkai, kas ir malās plāna un vidū mazliet biezāka.Pārsedziet un cepiet kamēr apams ir zeltaini brūns. Apams jāpasniedz karsts.

 Grāmata tagad jau izlasīta, bet domas vēl kavējas pie tās... Priekš sevis secinu (jau kuru reizi? ), ka sievietes visā pasaulē ir sievietes, lai kādi būtu dzīves apstākļi un tradīcijas...  Visas skumstam un priecājamies par vienu un to pašu...:)))



Pūpoli gan laikam Indijā neaug:D Tie mūsu pašu:)) Mīksti un pūkaini! Un tik skaisti! :))




 Ieva pētniekojas -  nespēj pretoties pūpolu šarmam:))






Dažas dienas atpakaļ uzšuvu Ievai  šos svārkus  - domājot jau par vasaru. Bet meitēns tos valkā jau tagad.  Svārki elementāri -  taisnstūris un platā gumija. Tieši tādi, kādus reiz lellēm šuvu:D Tikai meitēnam šujot prieks daudz reiz lielāks:)))


Bez mežģīnītes jau nu nekādi! :))) Jā, nu ne gluži šādas, bet līdzīgas ledus mežģīnes vēl mazliet gar jūras krastu ejot ieraugāmas:)))


trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Mana pirmā volānšalle:))

Mana pirmā volānšalle tapa svētdien no Adelē pirktās dzijas.
Valdziņi uz adatas septiņi, adīju ar adatām Nr. 8. Adījās ātri, tāpēc vēl jo vairāk prieks:))) Rezultāts man ļoti patīk! Viegla, gaisīga, nedaudz liderīga un rozā! Laikam tāda pati kā mans noskaņojums šobrīd! :)))))







Laukā vējš un šalle nekādi neklausa! Grūtāk nobildēt kā kaķi:DD nu ja, kaķis tomēr nav divi metri... vieglāk noķerams kadrā:DD





Rudens tumšie vakari vilināt vilina paņemt rokās grāmatu, ieritināties šūpuļkrēslā un palasīt:)))


Šī pēdējām no izlasītajām grāmatām. Mazliet skumjas raisoša - par ģimeni, kurā izšķiras vecāki un traģiski iet bojā meita. Grāmatai cauri vijas arī dabas aizsardzības tēma, bet tā jau nav nekas neparasts Evansam. Tāpat, viņa grāmatas lasot, šad tad acīs sakāpj asaras. Arī tas nav nekas neparasts viņa tekstiem. Mazliet skarbiem, bet tieši sirdī...
Nākamā laikam jāņem kāda no bērnu grāmatām:)))

Smaidīgu dienu Jums visām! :))

piektdiena, 2011. gada 14. oktobris

Esmu iemīlējusies! Oktobrī! ;)))

Esmu iemīlējusies! Oktobrī;))))
Kā man patīk šis laiks! Krāsainas lapas, saule un lietus, vēji, kuri sakuļ putās jūru un tā pikti šņāc aiz kāpas, jo nevar vējiem neko padarīt... Miķelīši dārzā un košas mārtiņrozes, kā kautrīga meitene nosarcis mežvītenis ap priedi. Ātri tumstoši vakari - līdz ar tumsu visi mīļie pārrodas mājās. Sveču rotaļīgās ēnas pret sienu kaut ko klusi, klusītēm stāsta... Kaķa dzirnaviņu rāma rūkoņa un kanēļa smarža virtuvē. Oktobris šogad kļuvis par = omulību.


Lai omulīgāk mājās - uzšuvu spilvenu no mīļotā vīrieša vecā krekla. Četras vīles un viss! Aizdarei izmantoju krekla aizdari;))) Jā, vēl aplikāciju sirsniņa - bērnu priekam;))








Un te - tas, kas palika pāri no krekla... gan jau radīsies pielietojums;)))


Oktobris arī grāmatu laiks;)))
Ar neatslābstošu interesi izlasīju šīs divas atlikušās Lārsona grāmatas. Žēl, ka ceturtās grāmatas nebūs... Tiešām sen ar tādu kāri nebiju "apēdusi" grāmatu - lapu pa lapai nežēlojot arī miegam atvēlētās stundas.
Bija brīži, kad lasot centos piedomāt,saprast, kas tad īsti ir tas, ko rakstnieks ir izmantojis savos darbos, lai turētu lasītāju savā varā līdz pašai pēdējai grāmatas lapai. Ja godīgi, tad tā arī nesapratu. Vienu brīdi šķita - teju, teju sapratīšu, bet tad aizlasījos tā, ka attapos vien grāmatas beigās... Lasot bija tāda klātbūšanas sajūta. Varbūt tā arī ir atbilde;)))



No bērnu grāmatām šobrīd lasām šo;)) Jura Kronberga "Mākoņu grāmatu" - izdota izdevniecībā Liels un mazs" ar Anetes Meleces jaukajām ilustrācijām.










Viens otra no dzejoļu rindiņām pielipusi un dienas gaitā šad tad dungojas līdzi...

Dažreiz mākoņu karogi plīvo,
jo mākoņiem var būt sanāksmes tieši tur, kur tu dzīvo.

Dažreiz ļoti klusa no mākoņiem birst balta krusa.

Mākoņi nemirst,
tik izklīst ar vēju...

Un bez tam - tu pats lielā mērā nosaki, ko redzēt...


Oktobra mēnesī, kad mākoņi zied...

Mākoņus debesīs viegli atrast. Vai mākoņus vispār var saprast?

Tā vien šķiet, ka jāsagaida vasara un tad ar bērniem jāatguļas zālē un vēlreiz jālasa Mākoņu grāmata;))))



Mīļu nedēļas nogali Jūsmājās! ;)))