Speķa pīrādziņi

Tikko kā atgriezos no burvīga pirmsziemassvētku pasākuma, kas sevī ietvēra ārdīšanos pa kalnu, bagātīgas svētku vakariņas apsnigušā guļbaļķu mājiņā, pirtī iešanu, svētku vecīša gaidīšanu, pantiņu skaitīšanu un citas pirmssvētku atrakcijas.

Pasākumā visa pārtika tika sagatavota uz vietas. Papildus citām ziemassvētku ēdmaņām bija (protams, ka) paredzēts cept arī speķa pīrādziņus.

Frikadeļu zupa

Frikadeļu zupa ir viena no tehniski vienkāršajām zupām (kaut gan, ja tā padomā, lielākā daļa tādas ir). Tik vien kā process var šķist mazliet ilgāks un ķēpīgāks.

Šī ir arī viena no zupām, kuru var izdoties iemānīt tādiem maziem bērniem, kuri ne vienmēr ir sajūsmā par šo pārtikas produktu grupu.

Chow mein. Kinda.

Man traki patīk asi ēdieni. Man traki patīk austrumu ēdieni. Man traki patīk asi austrumu kulinārijas stila ēdieni!

Chow mein būtībā ir nūdeļu nosaukums. Tādēļ šis ir cho mein kinda (kinda = slenga saīsinājums no angļu valodas "kind of"). Jo es izmantoju recepti gandrīz tradicionālo un spageti parastos. 

Cepelīni

Savulaik, kad visai bieži gadījās braukt uz un cauri Lietuvai, pēc iespējas katrā apmeklējuma reizē centos uzēst cepelīnus. Tā pat, kā ar gaļu pildītajās kartupeļu pankūkās, šajā maltās gaļas un kartupeļu savienībā ir sagaršojams kaut kas burvīgs un vienkāršs vienlaicīgi.

Cepelīni ir arī viens no manas vecmāmiņas bieži (parasti pēc bērnu un mazbērnu pieprasījuma) gatavotiem ēdieniem. Viņa tos mēdz gatavot ne tikai ar gaļas, bet arī ar biezpiena pildījumu.

Meža sēņu un gaļas zupa

Rudens ir sēņu laiks. Es katru gadu cenšos aizdoties pasēņot. Vismaz vienu reizi. Vairāk pat sajūtas, ne pašu sēņu dēļ. Protams, arī sēnes ir ļoti labi. Sevišķi dažādu paveidu bekas. Man jāatzīstas, ka vārāmās un sālāmās sēnes es vispār nelasu. Tikai bekas un gailenes.

Ja sēņu nav īpaši daudz, var uztapināt vienu vakariņu mērcīti. Vai arī uzvārīt meža sēņu un gaļas zupu. Tādu biezu, garšā spēcīgu un drēgnā rudenī sildošu.

Sautēta vista baltajā mērcē

Līdzīgā veidā vistu sautēja mana mamma, kad es biju maza. Viens no vienkāršākajiem un tajā pašā laikā, manuprāt, garšīgākajiem vistas pagatavošanas veidiem.

Šeit esmu nedaudz papildnājusi oriģinālo pamatrecepti.

Cūkgaļa alus un sīpolu mērcē

Savulaik Konventa Sētā, Vecrīgā, varēja atrast burvīgu, mazu krodziņu, zem nosaukuma "Jautrās māsas". Papildus citām labām lietām, iekš šī iestādījuma varēja pasūtīt "Cūkgaļu alus mērcē".

Laiki mainās. Pat labie krogi nav tik pastāvīgi, kā to gribētos. Nu jau pat burvīgo "māsu" ne mazāk burvīgais pēctecis "Klosteris" (lai arī tieši tādu cūkgaļu tur vairs nevarēja dabūt, bija citas labas lietas) ir beidzis savu eksistenci. Skumji..

Bet, pat ja mēs nevaram atgriezt vecos labos laikus un vecos labos krogus, varu vismaz mēģināt uzburt ko līdzīgu vecajai labajai cūkgaļai alus mērcē.
Kā jau man tas parasti gadās, recepte ir brīva improvizācija par tēmu cūkgaļa, alus un sīpoli.

Gandrīz vai gulašs no meža gaļas

Es negribētu pretendēt uz šī gaļas sautējuma lepnu nosaukšanu par gulašu, īsto un pareizo.

Tomēr, tā pagatavošanas veids ir balstīts uz vairākām gulaša receptēm, kuras atrastas interneta plašumos, saliktas kopā, izdalītas ar pašu skaitu, šis tas pielikts, šis tas atņemts, šis tas pamainīts produktu (ne)pieejamības dēļ, un pārējais ir gluži vienkārši improvizēts, tajā pašā laikā cenšoties pieturēties pie galvenās tēmas.

Oriģināli gulašu gatavo no liellopa gaļas, bet par cik bija tāda iespēja, es izmantoju meža gaļu.
Šo pašu, vai tam līdzīgu virumu var pagatavot arī no cūkas vai vistas gaļas.