Piena karamele- Dulce de leche

Tā mūžīga dilemma, tad kad nevajag, veikalos pilni plaukti, tad, kad vajag- pat ar uguni nevar atrast. Tālāk jau man nevajag stāstīt, tā noteikti notiek laiku pa laikam ar katru no mums.

Kādu laiku atpakaļ biju meklējumos pēc karameļu mērces, zināju, ka biju redzējusi, bet nekā, varbūt vajadzēja braukt uz kādu lielāku veikalu, bet dēļ vienas karameļu mērces negribēju apbraukāt vai visu pilsētu. Drīzāk devos meklējumos pēc karameļu mērces receptes, bet ne jau tās, kur kausē cukuru un tad lēnam pievieno saldo krējumu, nē to nē, tā tāpat kā kārtainā mīkla man nekad vēl nav sanākusi.

Manās rokās nonāca brīnišķīga piena karameles recepte, tagad zinu, ka veikalā to vairs nemeklēšu, bet gatavošu pati. Dulce de leche-spāniski, kas salds no piena vai piena ievārījums, saukts arī par manjar blanco ir izplatīts visā Latīņamerikā, kā krēms ko smērē uz maizes. Vismaz tā runā tante Wiki (angļu valodā).

Šī piena karamele garšo labi, ne tikai uz maizes, bet arī kūkās, kopā ar cepumiem, pie saldējuma un, un, un.....

250g cukurs

200ml kondensētais piens (10%)

250ml piens

50g sviests

1 šķipsna sāls

1 paciņa (8g) vaniļas cukurs (man ar vaniļas pāksti)

Karameles pagatavošanai vislabāk izvēlēties biezu katlu vai pannu, lai nekas nepiedeg.

Katlā/pannā izkausēs sviestu, pievieno cukuru, vaniļas cukuru un sāli, maisot ļauj visam kopā sakust.

Ļoti lēnām un uzmanīgi pielej pienu(jo viss ir karsts var sprakšķēt pa gaisu). Vāra un maisa līdz viss ir izkusis, tikai tad pievieno kondensēto pienu un visu labi izmaisa. Vāra uz ļoti mazas uguns 45-60 minūtes, ik pa 5 minūtēm apmaisot. No 40 minūtes var jau sākt skatīties konsistenci, ar karoti uzliekot nedaudz uz šķīvīša, ja karamele nav šķidra un sāk biezēt, tad tā ir gatava. Karamles biezību var regulēt katrs pats, attiecīgi ilgāk pavārot.

Tagad var pārliet kādā bļodiņā līdz atdziest, un tad sapildīt glāzēs. Sanāk aptuveni 400ml, un ledusskapī var uzglabāt pat līdz 2 mēnešiem.