Daudzi
uzskata, ka tās pūles nav to vērtas. Lai gan pastāv priekšstats,
ka ābolu strūdele ir strūdele arī no kārtainās mīklas, tad
Austrijā drīzāk teiktu, ka tas tāds ābolu pīrāgs vien ir.
Lasot
nesen iegādātu recepšu grāmatu*, manu uzmanību piesaistīja
tieši strūdele. Pirms tam arī zināju īsti tikai variantu ar
kārtaino mīklu, un pati biju arī tādu mēģinājusi gatavot, bet
tad sanāca tikai taukaina un izplūdusi masa. Protams, ka neko
nedarīju pareizi, un neko pēc grāmatas. Manas mēra izjūtas mani
laikam pievīla, un tā nu nozvērējusies sev, ka kaut kam tādam
vairs neķeršos klāt, uzdūros īstai strūdeles receptei.
Neticīgi gan pāris reizes pārlasīju rindas, ka īsta strūdeles
mīkla ir tikai tad, ja tā ir izrullēta tik plāni, lai cauri
varētu lasīt avīzi. Nu, ja.... tikai ne ar mani, mīklas
rullēšana, nav mana labākā puse, kaut gan cenšos visiem spēkiem
to uzlabot. Ar lielu skepsi gan, bet visu vārds vārdā, arī
salasījusies daudz informācijas un
pieredzi Austrijas
namamāšu blogos un forumos, ķēros klāt, un te nu ir rezultāts.
Sanāca(!)
mana pirmā īstā Vīnerapfelštrūdel´
Mīklai
300g
smalka maluma kviešu milti
150ml
silts ūdens
50ml
augu eļļa
5g
sāls
Pildījumam
1kg
āboli (ne pārāk saldi, bet sulīgi, man šķirne Boskop)
60g
sviests
120g
cepumu drupačas(vai arī sausiņu, der arī rīvmaize)
100g
cukurs
sula
un norīvēta miziņa no 1 citrona
norīvēta
miziņa no 1 apelsīna
80g
valrieksti, smalki sakapāti(var likt arī citus riekstus pēc
izvēles, piem. lazdu)
60g
rozīnes
30ml
tumšais rums (es aizstāju ar 30ml apelsīnu sulas)
1
tējkarote malts kanēlis
100g skābs krējums(pēc izvēles)
80g
kausēts sviests mīklas pārsmērēšanai
Bļodā
izsijā miltus, pievieno silto ūdeni un eļļu. Mīca līdz vairāk
nelīp pie rokām un mīkla ir vijīga. Apsmērē ar eļļu un ietin
pārtikas plēvē. Atstāj istabas
temperatūrā vismaz
vienu stundu.
Priekš
pildījuma nomizo ābolus, sadala ceturtdaļās, izgriež serdītes
un sagriež šķēlītēs, bet tikai ne pārāk plānās.
Katliņā
izkausē sviestu un pievieno drupačas(tās var būt saberztas no garšīgiem
cepumiem,vai vienkāršajā variantā
rīvmaize, tad būtu vēlams pievienot šķipsnu vaniļas cukura).
Nedaudz apbrūnina, vienu trešdaļu pārliek atsevišķā traukā(tās
noderēs vēlāk), un pievieno trešdaļu no sagrieztajiem āboliem,
maisot nedaudz uzsilda. Tad pievieno cukuru, apelsīna un citrona
miziņas, citrona sulu, valriekstus, rozīnes, kanēli un rumu. Visu
labi samaisa, ņem nost no plīts un samaisa kopā ar pāri
palikušajiem zaļajiem āboliem.
Tagad
pats atbildīgākais un “sarežģītākais” posms. Uz galda
uzklāj dvieli (pietiekoši lielu), pārsijā pāri dvielim miltus
ļoti plānā kārtā.
Dvieļa
vidū liek mīklu un ar rulli taisnstūra formā izrullē, cik
plāni vien var, var ļoti lēnām un uzmanīgi arī stiept ar rokām.
Diemžēl rullēju uz dvieļa kreisās puses, raksts ir
blāvāks, bet ar to visu kaut kādus rakstus saskatīt varēja.
Pildījumu
klāj nevis uz platākās, bet šaurākās malas(jo sanāks daudz pa garu, un tinot mīklas kārtas būs mazāk).
Izkausē
sviestu, krāsni uzsilda uz 220°C. Apsmērē ar kausēto sviestu
visu mīklas virsmu.
Tajā malā uz kuras klās pildījumu uzber malā atliktās
drupačas un nedaudz izlīdzina, atstājot pāris centimetrus brīvus no katras
malas. Tad virsū klāj sagatavoto pildījumu
un nedaudz izlīdzina. Āboliem pārlej pāri skābu krējumu (biju tik pārsteigta, ka viss izdevās, ka no prieka aizmirsu un par krējumu atcerējos, kad strūdele jau smuki cepās cepeškrāsnī, tas nav arī nekas traģisks, ja krējumu neliek, pildījums tāpat ir pietiekoši sulīgs). Rullē ar dvieļa palīdzību, paceļot
nedaudz uz augšu un turot aiz abiem dvieļa galiem ritina uz
priekšu. Maliņas ieloka uz iekšu (bet tikai pašā sākumā, tik
daudz cik izklāts pildījums, lai cepoties netek ārā). Ar dvieļa palīdzību rullē tālāk.
Kad sarullēta, strūdeles galus, pastiepj un paliek apakšā, tur
kur “šuvīte”, uz leju.
Liek
ar cepamo papīru izklātā cepešpannā, kurš iepriekš sasmērēts
ar kausēto sviestu. Ar dvieļa palīdzību strūdeli pārliek uz
plāts.
Apsmērē
ar atlikušo kausēto sviestu, ja paliek pāri tad cepšanas vidū
var vēlreiz pārsmērēt pāri strūdelei.
Cep
20-30 minūtes, līdz zeltaini brūna. Es pēc 10 minūtēm samazināju
temperatūru uz 200°C,jo strūdeles virspuse sāka par ātru
“sabrūnēt”, un cepu pāris minūtes ilgāk, viss atkarīgs no
katras cepeškrāsns īpatnībām un niķiem.
Es
ieteiktu recepti dalīt uz pusi, jo ja nav paredzēti daudz ēdāji,
tad strūdele sanāk milzīga. Tā ka man uz cepešpannas bija jāliek
pa diognāli, lai ietilptu.
Pasniegšanu
atstāju katra paša ziņā, vai siltu ar bumbuli vaniļas saldējuma,
vai ar vaniļas mērci. Vai aukstu, pārkaisītu ar pūdercukuru un
pie svētdienas kafijas.
Vēl 10 “zelta likumi”, ko atradu, lai mīkla izdotos.
Ūdens
nedrīkst būt par vēsu, labāk, tad pāris grādus siltāks.(Ja
ļoti precīzi tad starp 30-35°C)
Mīklai
vajag dot pietiekoši ilgu laiku “atpūtai”, istabas
temperatūrā(!!!), stunda ir minimums.
Ja
tomēr mīkla ir sagatavota un to nesanāk izmantot un ir jāieliek
ledusskapī, tad pēc izņemšanas no ledusskapja ļauj sasilt līdz
istabas temperatūrai.
Mīkla
ir jāietin pārtikas plēvē, ja nav, tad vismaz jāapklāj ar kādu
šķīvi vai bļodu.
Ļoti
svarīgi ir mīklu apsmērēt pirms “atpūtas” ar eļļu, tas
padara to vijīgāku un staipīgāku.
Dvielis
uz kura tiks rullēta mīkla nedrīkst būt auksts, to labāk pirms
tam ir sasildīt.
Mīkla
ar rulli ir jārullē pēc iespējas līdzeni, tā lai nerodas
biezas vietas un malas.
Pirms
rullēšanas būtu vēlams noņemt gredzenus un rotaslietas, tā
izvairoties, ka mīkla tiks “savainota”, un izveidosies caurums.
Galdu
vai virsmu ieteicams pirms tam atbrīvot un sagatavot, jo mīklai
vajag daudz vietas. Dvielīti labāk ņemt ar rakstiņu, lai
tik tiešām zem mīklas nebūtu jābāž avīze.
Pats
galvenais strūdeles mīklai nepatīk stress un steiga. Viss ir
jādara lēnām un mierīgi ar labām domām. Mīkla ir ļoti
elastīga un no tās nevajag baidīties!
*Eckart
Witzigmann “Süße
Verführungen”