Katru dienu ir jādzīvo...

 

24.09.2020. plkst. 19:00:36 saulriets Herfordā (Vācija) 

Katru dienu ir jādzīvo...dēļ sīkumiem.

 Ir jādzīvo dēļ saullēkta, piecos no rīta un saulrieta, piecos vakarā.

 Ir jādzīvo ceļojumu dēļ un dēļ izbraucieniem ar riteni, kad austiņās skan mūzika un matos spēlējas vējš.

Ir jādzīvo dēļ dejām lietū un smiekliem līdz asarām un sāpēm vēderā.

 Ir jādzīvo dēļ labām grāmatām, skaistām gleznām un smaidiem... bez iemesla.

Ir jādzīvo dēļ garām sarunām un saldiem cepumiem ar rūgtu kafiju.

Ir jādzīvo dēļ atpūtas pēc garas darba dienas un dēļ uguntiņām acīs.

Ir jādzīvo skaistu piedzīvojumu dēļ un zvaigžņu dēļ kuras pavada tevi līdz mājām.

 Ir jādzīvo to cilvēku dēļ, kuri atceras, ka tu dzer kafiju bez cukura un ka tev negaršo sīpoli.

Ir jādzīvo dēļ pirmā skūpsta un romantiskām pastaigām divatā, dēļ maigiem apskāvieniem un jauniem draugiem.

Ir jādzīvo dēļ negaidītām dāvanām un ilgi gaidītā...jā.

 Ir jādzīvo to sīkumu dēļ, kuri liek mums justies dzīviem!!!

/Inguna Segliņa/

Dzīvo tā, 

lai tev patīk sava dzīve...

...ir teiciens, ka ratus taisa ziemā, ragavas vasarā...

... tad nu es ar... tai ziemai...

... šis nebūt nav šī gada pirmais pabeigtais darbiņš jeb nieciņš, bet nu šeitan  atrādās pirmais :)) 

Reizēm taču gadās, kad kaut ko ieraugi un liekas... gribētu?... nē... vajag... Tā man ziemā bij ar pāris Oven firmas dizainiem... nedaudz gan padomājot, ņēmu un nopirku... Pirkumā bij divi Oven komplekti:  sarkanas krāsas māja ziemā un šis Ziemassvētku rotājums ar sarkankrūtīti pīlādžos.... šie putni iekš mana pagalma ir bieži viesi...  

Rotājumu paredzēts izšūt uz plastikas, kas bij komplektā, bet  tā bij caurspīdīga... es to nomainīju pret baltu plastiku...  pusīti ar pīlādžiem izšuvu pa vienu vakaru uzreiz kā saņēmu savu pirkumu... otru pusīti iesāku daudz vēlāk un kaut kā atlikās maliņā... tad nu vienu dienu padomāju, ka vajadzētu pabeigt iesākto darbiņu, jo šujas ļoooti viegli un ātri... fons izšujas puskrustiņā, tāpēc process ir ātrs... 

Komplektā ietilpa 10 toņu PNK Kirova mulinē diegi. Neteikšu ka šie diegi pēc kvalitātes man ļoooti patīk, bet neteikšu arī ka tie būtu slikti... manuprāt labāki par aliekspresā pirktajiem shs diegiem( vai kā viņus tur sauc... neesmu rakstību izpētījusi). 

Uzreiz vēlējos rotājumu noformēt, jo  izšūtu un gaidošu uz noformēšanu darbu ir ļoti daudz...  sašuvu kopā ar Gammas monodiegu  ( tāds kā žilka, kuru turu zip maisiņā un lietojot pēc vajadzības tikai pavelku degu... spolīti no maisiņa neizņemot... pievienoju bildi, varbūt varēs labāk saprast un kādam noder šis diega uzglabāšanas un lietošanas veids....

Rotājums ir 8,5 cm diametrā, un es to nedaudz piepildīju ar sinteponu... varbūt arī nevajadzēja, bet nepamēģināsi, nezināsi... :))  Tas ir viens rotājums, kuram katrā pusē citādāks izšuvums.... protams varēja noformēt kā divus, bet  man gribējās šādi... 

Tas ko jūs darāt-ietekmē vairāk,

 kā tas- ko jūs sakāt...

Samplers....

... ja ir izaicinājums numur 1, tad loģiski, ka jābūt arī numur 2... un tāds ir... Spānijas samplers ( nu tā es viņu saucu). Tā ir 1824 gada reāla samplera rekonstrukcija. SAL piedalos caur instagramu un tas ir bezmaksas. Katru mēnesi gada garumā tiek dota kāda daļa no samplera shēmas. Tad nu es atzīšos, ka esmu tāda iesprūdusi krustiņotāja šajā kopšūšanā( tā to latviskoju :))) )  Atskaites jāizliek ir pirmdienā,  pēdējā laikā man to pirmdienu sāk aptrūkties :)) es izšuju, bet pirmdienu vairs nav :))  un es pat  nenofočēju un neiemetu bildi iekš instagram, jo shēmu nākamo jau saņemu... sanāk, ka es izšuju, neatrādu, bet shēmas turpinājumu saņemu... fui... jānokaunas.... jāsaņemas tagad jūlijā un jānofočē laikus... jo  katrs posms ir tik neliels, ka to pa dienu var izšūt...

Darbiņā es izvēlējos audumu Belfast Vintage Sahara, diegi 13 toņu DMC.... kopējais izmērs būs 136х184 krustiņi.  Dizaina atjaunošanas autore Anna Suhareva. 

Šobrīd top jūlija posms....

Cilvēki grib visu mainīt un tajā pašā laikā vēlas, lai viss paliktu pa vecam.

Saulriets- izaicinājums numur 1- 3.daļa

Saulriets- izaicinājums numur 1- 1.daļa

Saulriets- izaicinājums numur 1- 2.daļa 

Tā nu es cenšos atskaitīties ar savu procesu kurš nu nekādi man nevirzās uz priekšu... lai gan pareizāk teikt, virzās gaužām lēni.

Arī jūnijā šim procesam nemaz netika veltīts laiks, un tad nu pēdējā dienā, saprotot, ka nav neviena krustiņa, es ik pa mirklim  pašuvu šo procesu. un tas ik pa mirklim man sanāca kopā trīs ar pus stundas... jā... jā.. jā.. es esmu čammma krustiņojot... šuju ar vienu roku, un pa šo laiku izšuvu  tikai 655 krustiņi... ļoooti maz...  ehh.. maijā divas dienas, jūnijā vienu... aprīlis bij raženāks... nu nekas... Sāgas skrīna bildītē redzami cipariņi, cik X kopumā izšūti, cik tas ir no visa darba procentos.

Vizuāli izskatās ka mazs stūrītis uz auduma...

Katra diena ir jauns sākums... 

Mīlestība pret sevi

Mīlestība pret sevi sākas ar vārdiem – es drīkstu.
Es drīkstu būt kopā ar kādu, vai būt viena.
Es drīkstu būt pa savam skaista. Man nav obligāti jāseko skaistuma standartiem, kurus diktē glamūrīgie žurnāli.
Es pati drīkstu izvēlēties savas dzīves noteikumus.
Es pati drīkstu izvēlēties sava laika plūdumu. Man nekas nav par agru vai par vēlu. Manā dzīvē viss ir laikā.
Es drīkstu būs smieklīga, muļķīga, neprātīga, spoža, skumja, jautra. Un arī tu drīksti. Taču tev blakus es palikšu es pati, lai arī ko tu domātu.
Es drīkstu nepiekrist. Es drīkstu teikt “nē”, kaut arī visi apkārt cer sagaidīt, ka teikšu “jā”.
Es drīkstu raudāt, kad visi smejas un stāvēt, kad visi skrien.
Es drīkstu pati nospraust savas robežas, kurās jūtos komfortabli komunicējot ar citiem. Pat tad, ja šie “citi” ir mani tuvākie radinieki.
Es drīkstu nebūt labākā. Es drīkstu būt pietiekami laba pati sev.
Es drīkstu aiziet un visu sākt no sākuma, pat tad, ja iepriekš darītajā ielikts tik daudz spēka.
Mīlestība pret sevi sākas ar vārdiem – es drīkstu. Es drīkstu klausīties sevī, rūpēties par sevi un būt pati sev jutīgs un pieņemošs draugs.

Autors: Anna Lapina

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepaslinko būt LAIMĪGA!!!!

...krāsas....

 ... šis košums Herfordā (Vācija) ir  uz ielas starp joslām... skaisti vai ne?!!
.... krāaaaaasas.....

Un šīs krāsas ir manā šī brīža procesā... neteiktu ka košas, bet krāsas paliek krāsas...

Es nevaru teikt ka nožēloju, bet nu saprotu, ka  obligātie pasākumi ar datumiem nav priekš manis... Nezinu vai turpināšu šo izaicinājumu kurā piedalos iekš instagramma, bet nu gribas vismaz priekš sevīm noslēgt godam... Procesā sestais sniegavīrs.... 

Ja pats savai ikdienai nepievienosi krāsas, 

bezjēdzīgi gaidīt, kad to izdarīs van Gogs...

Saulriets- izaicinājums numur 1- 2.daļa

...ha-ha-ha... patiesībā jau kauns šo ziņu rakstīt, bet nu  kā tur saka, kas nolemts, tas nolemts :)))
Izaicinājuma pirmā daļa lasāma šeit

.. man jāatzīstas, ka maijā neizpildīju pat ne minimālo plānu...  nafff...   nav pat jēga bildēt.... :(
nav tā ka nav neviena xxx... bet nu trakoti maz....  tikai 345 krustiņi...  vai.. tagad tik pamanīju ka cipars smuks :)) ar to viss arī beidzas :))

Nu kaut kā tā šoreiz..  tādā minimālismā :))) 

Patiesībā jau es ļoti daudz gribu, 

bet tikai Dievs izvēlas, kuru manu vēlēšanos izpildīt....

... laimīgs cilvēks...

Kad gana esam kaut kur skrējuši, un pēc kaut kā dzinušies, mēs beidzot pārstājam kādam kaut ko pierādīt un sākam ar smaidu skatīties uz apkārtējo pasauli, ar visām tās neprātībām. 

Tu vairs nesteidzies iepatikties cilvēkiem un dot padomus.
Tu vairs nesteidzies kādu tiesāt vai glābt.
Tu pārstāj atbildēt uz to cilvēku zvaniem kuriem nav laika tev un kuri tevi vairs neinteresē.
Tu vairāk sāc skatīties debesīs,nevis uz to, ko kurš dara un kā dzīvo.
Tu atceries to kas tevi iedvesmo,neatkarīgi no apstākļiem.
Tu vairāk neatvainojies par katru sīkumu un neko nepaskaidro, nestrīdies un netērē savu laiku uz to, kas tevi neinteresē.
Tu atklāj sevī mieru un daudzas lietas, kuras neievēroji agrāk,dzenoties pēc tā, lai atbilstu kāda priekšstatiem vai attaisnotu kāda cerības.

Iekšējais miers ir svarīgāks, nekā visas pasaules vilinājumi un baudas. Svarīgāks nekā cilvēki un lietas, kuras ir tikai uz laiku. Viss kas tev patīk ir personisks, bet ja tas ir personisks, tātad pieder tikai tam cilvēkam, kuru tu redzi spogulī. Pārējais ir tikai to cilvēku domas un minējumi, kuri mēğinās saskatīt tevī kaut ko citu. Tu esi sev labākais draugs un domubiedrs, jo tu zini, ka pats galvenais ir nepazaudēt sevi būt tādam, kāds esi, būt cilvēkam un būt laimīgam!!!

 /I.Segliņa/

Uz pasauli skaties ar acīm...

bet uz cilvēkiem ar sirdi....

Saulriets- izaicinājums numur 1- 1.daļa

Jau iepriekšējā ziņā minēju, ka uzsāku jaunu lielu krustiņprocesu... Laivu, jeb ezeru saulrietā....60x40 cm... nu priekš manim tas ir liels....

Starts lasāms šeit. 

Plāns man ir izšūt gada laikā un tad nu mēģināšu katru mēnesi atrādīties...
Uzsāku 25. martā. Mans pirmā mēneša plāns bij izšūt vienu 12 daļu no procesa tas ir 7000x (jo visā darbā ir 84000 x) un precīzāk tas būtu, ka plānoju katru dienu izšūt 250x... bet katru dienu... ja nevaru šodien 250, tad rīt 500... mazums kas, ka nav iespēju krustiņot.

Tad nu tiešam krustiņoju katru dienu... un šuvu izmantojot programmu Saga. Šī programma  palīdz uzskaitīt un pārskatīt izšūto x daudzumu... Kā man veicās? .. labi.. perfekti.... savu apņemšanos izpildīju ar uzviju... katru dienu tika izšūta krustiņu norma... otrajā krustiņošanas dienā gan aizmirsās nodzēst visus izšūtos krustiņus un tāpēc līdz  it kā dienas normai programmā skatoties pietrūka pāris xxx bet es zināju, ka tie ir izšūti...

Kā tas izskatās?
~ Te redzams pa datumiem kad uzsāku procesu pa dienām- pirmā diena 25.03.2020. trešdienā....
~ Var redzēt, ka otrajā dienā izšūti tikai 217x ( kā jau minēju, aizmirsās nodzēst...
~ un tā var redzēt skaisti pa dienām cik katrā dienā es esmu izšuvusi xxx

~ nākošā bilde lai tiešām redzētu manus  xxx pa dienām... 

~ šī uzskaite ļoti motivē neatkāpties no plāna lai cik grūti tas brīžiem nebūtu... 

~ un te nu galīgā statistika, kas redzama katrā bildē nemainīga, jo noskrīnoju  jau visus reizē.. ne pa daļām jeb procesa laikā...

~ mēneša plānu pabeidzu 24.04.2020.piektdienā

~ izšūti ir 13,54% no darba 

~ plānoto 7000x vietā esmu labi pakrustiņojusi un izšuvusi kopā 11381x  jo kā redzams, vienmēr jau šie 250x tika izšūti ar uzviju jeb savu uzlikto plānu papildināju ar 4381x

Piebildīšu, ka šo darbiņu nekad nešuvu pa dienu...  tas man bija vakara rituāls mēneša garumā... ap saulrieta laiku  ieņēmu savu krustiņošanas vietu otrajā stāvā pie loga un skatoties saulrietā izšuvu krustiņus savā lielajā procesā... tādu saulrietu es varu vērot tikai tagad, kamēr manām liepām nav lapu... vēlāk vairs nekā.... 

Tā nu es krustiņoju un pa mirkļiem ieliku telefonā skaisto saulrietu..  saulriets bij katru vakaru visa mēneša garumā... pat arī tad ja lija lietus.. tas nepazuda nekur....  

Vienu vakaru saulrietu vēroju pie sava Marinzejas ezera.. un atgriežoties nākamajā dienā pie saulrieta bij ļooti jūtams ka saulīte riet jau krietnu gabaliņu citā vietā.. katru vakaru to tā nevarēju manīt...  sākot saulīte rietēja liepām vienā pusē... pēc mēneša jau otrā pusē liepām... interesanti... šis procesa posms tiešām piekrustiņots pilns ar saulrietu.... 

Un kā tad izsktās krustiņi? ... nu tāds neliels stūrītis ir sakrustiņots... parasti jau tā procesa bildes nelieku, bet nu šoreiz ir cits stāsts..  tā izskatās 11381 krustiņi... no visas bildes tāds mazs, maziņš stūrītis... 

Šis man ir tāds kā izaicinājums pašai sev un es ceru ka man izdosies... kādi ir mani maija mēneša plāni?... 

* pirmkārt plāns mazliet iegrozīt procesu tekošajā mēnesī... nu tā no 1.-31. maijam.... 

* izšūt mēneša xxx normu un tas ir...  vai nu līdz 2 mēnešu sākotnējā plāna normai 14000 ( 7+7 tūkst., jo viena mēneša plāns ir 7000 x) vai sākotnēji plānotos 7000 x ( zinu.. baigā mana matemātika :))))) ) 

  # min plāns 14000-11381=2619 x 

   # max plāns 11381+7000=18381 x

Nezinu vai citi saprot te manu matemātiku :))) galvenais ka es pati saprotu....  šoreiz plāns nav krustiņot ik dienas, bet gan visa mēneša norma kopumā... 

CIK GAN DAUDZ SKAISTUMA

 IR TAJĀ, 

KO MĒS SAUCAM PAR...

SĪKUMIEM....

Sākšu jaunu xx darbiņu....

Ziemas nebija...  bij ļoti garš rudens un tas arī ir labi... kā ir tā labi... bet nu jau kādu laiku ir skaists saulains pavasaris....  ar saviem darbiem, svētkiem utt... Tāpēc dažas manas pavasarīgās bildes arī....

Jā, man dīgst zirņi... ar zirņiem ņemos šādi pirmo reizi, nu cerēsim ka kaut kas sanāks. Sīpolloki jau no janvāra, kreses ar jau tiek ēstas un ēstas, gribas nu ko citu....

Un vel tuvojas lieldienas... es jau gaidu... šorīt pat svētku gaidīšanai krūzīti pieskaņoju. Jūs taču zinat, ka svētku būtība ir gaidīšanas laikā....

Labi... nu pie apsolītās tēmas- krustiņiem. 

Jau ļooti daudzus gadus atpakaļ  savā vēlmju sarakstā ieliku Goblenset dizaina bildi ar Laivu saulrietā. 

Nu tā es viņu saucu... ja godīgi jāsaka oficiālo nosaukumu nemaz neesmu piefiksējusi.  Bet tam nav nozīmes manuprāt.  Tad pirms gadiem pieciem bij doma varbūt nopirkt komplektu, bet likās padārgs... un loģiski.... tad tas pazuda vispār no pārdošanas, un tad es izdomāju, ka man vajag gan komplektu. Piebildīšu, ka shēma man  jau ir tik pat sen kā vēlme izšūt. Pieteicu komplektu kādā Krievijas internetveikalā, bet tikai tagad tas bij divarpus reizes dārgās..... tad nu teicu paldies un kalu jaunus dzīves plānus. Darbam nepieciešamas 59 diegu fices.... nav maz vai ne?!... nu krustiņotājas zina cik tas izmaksā...  tāpēc nolēmu, noriskēšu un nopirkšu diegus iekš slavenā aliekspreša...  protams, ka tas man bij ļoti pa lēto... tagad vairs neatceros, bet kaut kādi 10 eiro ja nekļūdos... varbūt pat mazāk... jo es laikam pirku 100 fices.... tas jau bija 2-3 gadi atpakaļ... tā nu man te viss stāv un gaida labākus laikus.... un cik ta ilgi gaidīs?!... izlēmu, lai top...  

 Darbiņš nebūs nekāds mazais. Orģinālā tas ir gobelēns, un tad tā izmēri ir daudz mazāki, bet man darbiņš taps uz 16. antīki baltās aidas un izmērs būs 40cm x 60cm  (pats izšuvums)
Toņi ir koši, šujami lielos laukumos, tāpēc plānoju viņu šūt lēnām un tad, kad negribas skaitīt krustiņus, bet var vienkārši krustiņot....

Ar šiem diegiem šujot izmantošu 24 numura Pony adatiņas... tā teikt adata nedaudz lielāka, diegs aiz viņas vieglāk skrien cauri un tik ļoti nesapūkojas. Nezinu kā pareizāk pateikt, bet ceru ka sapratāt.

Procesam diegus organizēju visu fici sagriežot pa metram... tā teikt 8 pavedienos(pa 6 diegi) un savēru uz kartona kur sanumurēju.  Bet pa 2 pavedieni  (6 diegi katrā) uzliku uz Dubko firmas diegu organiziera... tā teikt lai ir ērtāk... un tad procesa laikā papildināšu. Šaja darbiņā būs jāizšuj 8 fices 3746  numura diedziņa. Jā... daaauudz....

Šujot izmantošu programmu telefonā Cross Stitch Saga, tāpēc shēmu nemaz neizprintēju. Šis nebūs pirmais darbiņš kas taps izmantojot programmu, tādēļ varu teikt, ka man patīk.

Kā man veiksies?!- noteikti labi... :))) nu kā gan citādi var būt baudot savu hobiju. Kā jau minēju, darbiņš liels, lieli laukumi, priecātos ja izdotos pabeigt pēc gada, tāds mans plāns... un tīri matemātiski tas ir, ka man ik dienas tad jāizšuj tikai 250 X. Centīšos ik pa laikam parādīt  kā man veicas. Nu ar kaut ko taču jāatsāk sarunas par xxx :))) Gan jau varbūt pamazām tad radīsies iedvesma arī citus darbiņus atrādīt.

Saulriets ir pierādījums tam, 

ka lai arī kas notiktu, 

katra diena beidzas skaisti...

Savādais laiks....

Šis ir ļooti savāds laiks... Es ļoti daudz domāju... domāju... un domāju... un izlasot Ingunas Segliņas teikto, varu piekrist pilnīgi katram vārdam..... un labāk nepateikšu :))

Šodien visu dienu man fonā skan šī relax mūzika... ieslēdz paklausies... es zinu, tādu ir daudz, bet šī uzrunāja mani.... 

   Vērojot apkārt notiekošo, es aizvien vairāk pārliecinos, ka cilvēcei bija vajadzīga tāda... sapurināšana. Aizdomājieties, kā mēs dzīvojām visus pēdējos gadus!?! Vīruss licis mums pārdomāt visu mūsu dzīvi. Es ticu, ka pēc uzvaras pār vīrusu mēs dzīvosim pavisam savādāk. Daba ir nogurusi no mūsu vienaldzīgās attieksmes pret savu veselību un ekoloğiju. Mēs esam pārstājuši būt cilvēki. Lepnums bija aptumšojis mūsu prātu un mēs jutāmies kā pasaules saimnieki.

  Bet maziņš vīruss visu ātri salika pa vietām. Vīruss nežēlo ne bagātus cilvēkus, ne politiķus, liekot saprast, ka no tā nevar aizbēgt... ne ar privāto lidmašīnu, ne kuği. Un to, ka veselību nevar nopirkt par naudu. 

   Mēs vairs nepratām dzīvot ğimenēs, tādēļ slimība mūs ieslēdza mūsu mājās, lai mēs atkal iemācītos dzīvot kā ğimene.

   Mēs nemācējām cienīt vecus cilvēkus, tādēļ saņēmām šo slimību, lai saprastu cik viņi ir ievainojami. 

   Mēs nemācējām cienīt mediķus un saņēmām slimību, lai saprastu cik viņi ir neaizvietojami. 

   Mēs bijām pārstājuši cienīt skolotājus un slimība aizvēra skolas, lai vecāki paši saprot, ko nozīmē mācīt.

   Brīvo laiku, mēs pavadījām tirdzniecības centros, slimība tos aizvēra, lai mēs saprastu, ka laimi nevar nopirkt.

Mēs daudz laika veltījām savam izskatam un salīdzinājām sevi ar citiem, tādēļ slimība aizsedza mūsu sejas ar maskām, lai mēs saprastu, ka ne jau sejā ir skaistums, bet sirdī.

Šī slimība daudz ko mums atņem, bet dod iespēju daudz iemācīties un saprast kas ir galvenais mūsu dzīvē. Laikam jau saņemam to, ko bijām pelnījuši un tagad mācāmies... mīlēt, palīdzēt, atbalstīt un sadzirdēt... ne tikai sevi!!!   ❤

Inguna Segliņa

Kā būtu, 

ja katru rītu pamostoties, 

mums piederētu tikai tas, 

par ko bijām pateicīgi iepriekšējā dienā... 

5 likumi...

Es nevienu negribu un necenšos mācīt dzīvot... nu nēee.... bet šos te var viegli iegaumēt trenējot atmiņu un domājot par savu dzīvi...

Nevari?! 

Sāc varēt!...

.. spēja priecāties....

Es zinu, ka samērā naivi un banāli ir lasīt šos te tekstus, atziņas utt... BET!! ja mēs kaut vienu, ņemtu un ielāgotu un izmantotu savā dzīvē ik dienas... pasaule nu dien kļūtu apziņā skaidrāka.... 

Mācīsimies priecāties par vienkāršām lietām.... 

Mana vecmāmiņa jau sen bija aizgājusi viņsaulē, kad es beidzot sapratu viņas dzīves mācību, kas bija ietverta visās viņas vēstulēs: izdzīvošana tā ir apziņas skaidrība, bet apziņas skaidrība ir uzmanība.

Jā, viņa rakstīja arī par to, ka klepus vectētiņam kļūst arvien dziļāks, ka nesen viņi bija zaudējuši savu māju, ka nav ne naudas, ne darba, bet ir uzziedējušas ūdensrozes un ķirzaciņa atradusi vietiņu saulītē, un rozes nevīst, neskatoties uz karstumu.

Vecmāmiņa bija ielāgojusi to, ko viņai iemācīja viņas grūtā dzīve: vienalga, vai tev ir veiksme vai izgāšanās, tās nenosaka tavas dzīves kvalitāti. Šī dzīves kvalitāte vienmēr ir proporcionāla spējai priecāties. Un spēja priecāties ir uzmanības dāvana.

Džūlija Kamerona "Mākslinieka ceļš"
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Krāsim mirkļus, nevis lietas....

Viņš ir pienācis...

.. kas?... cits gads... nākamais...

njā.. kādreiz mums likās ka 2000. gads  ir tāls un nesasniedzams un būs kaut kad... bet nu jau mēs rakstam 2020....

Nu pieklājība prasa atskatīties uz pagājušo un tā teikt uzrakstīt kādu rezumē.. bet!!!?? nebūs...  man vienkārši to negribas darīt... Jūs domāsiet, nu ja.. saplānoji tur lērumu visādu, nekas nesanāca, nu  negribi rakstīt...  Nu ko lai atbild uz tādu jautājuma variantu... kaut kāda daļa taisnības ir...  jā, saplānoju, bet jo vairāk ieplāno, jo vairāk var izdarīt...  patiesībā, ja runā par xxx jomu, un patiesības labad, es tikai par to arī te runāju, :)))  tad  man izdevās samērā daudz kas no ieplānotā...  neesmu rezumējusi, bet puse noteikti, un tas  atskatoties ir ļoti daudz, jo tas gads man pats par sevi bij raibs.... bet, man vienkārši nav vēlmes atskatīties atpakaļ.... negribas rakstīt par seniem darbiem... laikam tāpēc te blogā tāds klusums.. un tad likās, ka jāraksta par sākot no vecākā krustiņdarba, kas  sakrustiņots, bet jaunākie atkal  gaida.. otrs moments, ka man nav foto aparāta.. un lai vai kā, telefons  man nav fotoaparāts...  nu kaut kā tā...  es netaisnojos, tas man nevienam nav jādara, es pieklājības labad  Jums paskaidroju...

Tad nu aidāaa iekšā jaunajā.... ko es jums novēlu?!  novēlu  vienkāršu  banālu  patiesību: ESIET LAIMĪGI!  ... vairāk jau neko nav jāvēl...  nav jārunā garas runas par veselību, naudu, harmoniju, mieru utt.... utt....  padomājat, kāds ir laimīgs cilvēks?? jā, vesels,  ar naudiņu  kabatā tik cik pietiek un vajag... kopā ar saviem mīļajiem...  dara sev tīkamu darbu... atpūšas pēc savām vēlmēm... nodarbojas ar ko pašam sirds gavilē un tā varētu turpināt gan vienkāršiem vārdiem runājot, gan gudrās fāzēs par finansiālo labklājību, harmoniju utt... tas viss ir lieki...  padomājiet par to... ;)

Lai LAIMĪGS 2020! 

Laimīgajiem ne vienmēr pieder pats labākais. 

Viņi vienkārši pieņem ar prieku un pateicību to, kas viņiem tiek dots. 

Šoreiz tas vis...  atā....