Krustiņziņa nr 19.

Maijrozītes...

Pagājušā vasarā man nācās mazliet, tā teikt, pavārtīties pa gultu, jo  veselības aptrūkās. Mocījos ar sāpēm, dusmojos un dzīvoju to vasaru. Sāka plaukt un smaržot maijrozītes un man gribējās viņas izšūt... Diemžēl neatradu nevienu procesa bildi, kaut kur paklīdušas...
Tad nu es šuvu pa 20-30 X dienā.. jā tik vien.. šuvās ļoti lēni, jo šuvu pārsvarā guļus.

Šuvu un reizē dusmojos uz sevi... pat ļoti...  Kādā reizē esot Madonā iegāju grāmatnīcā un nopirku šo grāmatu.. tā nu es  šuvu pārdesmit  krustiņus dienā, lasīju  pa vienai dienai jeb dienas stāstam, dzēru desmit tabletes ik dienu un gulšņāju.  

Tad es izlasīju dienas citātu : "Lai patiesi smietos, jums jāspēj pieņemt savas sāpes un rotaļāties ar tām. To teicis Čārlijs Čaplins. Man gribējās kliegt, ko viņš saprot no fiziskām sāpēm ķēms tāds....  Es patiešām biju dusmīga uz visu pasauli un sevi... sadusmojos un nedzēru tabletes, kas tomēr nebij labi...  bet nu ko tu trakam padarīsi :))  Un ziniet, es grāmatu izlasījusi tiešām piecēlos no gultas.... Uzzvanīju draudzenei un teicu, ka braukšu uz Cēsīm, ja gribi pievienojies... iedomājaties vairāk kā mēnesi nogulējusi gultā ar savām sāpēm, nu stūrēs mašīnu....  Mēs aizbraucām, izklaidējāmies... nu  tabletes es dzēru ik pa brīdim, bet viss bij labi...  

Pēc ticējumiem mežrozītes izšuj uz veselību... Maijrozītes, manuprāt kaut kas jau tāpat ir no tām mežrozītēm....  Tā nu man viņas atmiņā ir ar neveselību un grāmatu...

Dizains Riolis 1351, 17 toņu vilnas diegi. Šūts no jaunās komplektācijas komplekta, kad diegi ir uztīti uz kartoniem. Jā, biju dzirdējusi, ka komplektos šajā variantā ir daudz mazāk diegu un pietrūkstot. Jā, es par to pārliecinājos. Trīs toņi bija mini-minimāli... viens pietrūka vispār, diviem palika līdz 10 cm gabaliņi. 

Ja mēs visi samestu savas problēmas kaudzē un redzētu,

 kuras ir citiem, mēs savējās pagrābtu atpakaļ.

Krustiņziņa nr 18.

Rokas...

Pagājušā gada pavasarī man ļoti sagribējās iemēģināt  procesus ar jau uzprintētu zīmējumu jeb shēmu. Domāts, darīts. Nopirku 3 komplektus, bet nelielus, vienkāršus. Tad nu šis ir pirmais. Vervako dizaina kopija- rokas.  Uzreiz arī ķēros klāt pie iemēģināšānas. 

Darbā bija 10 toņu diegi. Ļoti labs palīgs man bij šis Clover diegu organizieris. Šuvu pa krāsām. Sagatavoju 5-6 adatas ar diegiem, ieliku organizierī un uz priekšu. Diegus ņem vienu pēc otra un šuvās ļoti raiti. 

Tā nu manā  darbiņā parādījās tonis pa tonim. 

Teikšu godīgi, šis bij ļoti kvalitatīvs prints, visas rūtiņas sakrita perfekti. Diegi?- nu mēģināju pielāgoties. Nevaru teikt, ka ļoti slikti un nevaru teikt, ka man ļoti patika. 

Šis process aizrāva un krāsas izšuvās viena pēc otras. Esot Rīgā, biju paņēmusi līdzi un rādīju Elīnai, sakot, ka reku būs jums bilde spilvenam. Viņa grozīja, skatījās un tā arī īsti nesaprata kas tur būs. Noteica, izšūsi, tad rādi :)) 

Pēc nedēļas viņa atsūta bildi...  Valters viņu bildinājis... Piebildīšu, ka šis dizains jau patiesībā ir tāds kā kāzu datne, bet nu man galīgi nebij plānos un domās to  izšūt ar kaut kādiem cipariem vai datiem. 

Kad darbiņš vēl īsti nebij  gatavs Elīna saka, nu piešuj tur gredzentiņu :))  Bet man nu nemaz negribējās neko tur papildināt. 

Piebildei, jā es zinu, ka daudz kas tiek tematiski šūts ar domām, ticējumiem, lai piepildītos. Es pirku un šuvu vienkārši tāpat vien, bez  nekāda plāna vai nodoma. Vienkārši patika bilde- motīvs. 

Zem brūno toņu krustiņiem redzamas košās krāsas. Neteiktu ka man nu bij uztraukums vai izmazgāsies utt, vai nenokrāsosies... nē... man vienkārši bij interesants tas maģiskais pārvērtību mirklis. 

Un tad nu ķēros pie mazgāšanas, jeb mērcēšanas.  

Ūdeni mainīju vairākkārt, bet baiļu, ka kaut kas neizmazgāsies pilnīgi nebija. Mērcēju minūtes 20. 

Heisā- hopsā... ir 

Noformēju kā biju plānojusi pavisam vienkāršā spilvenā. Izmērs 40x40cm

 Šogad pavisam nesen skaistā un saulainā rudens dienā Elīna un Valters mija gredzenus. 

Šis mirklis ir viss kas mums pieder, 

un tajā ir viss kā mums trūkst. 

.

Ziediem ir jābūt bez iemesla.

Laimei - patiesai. 

Mājai ir jābūt siltai. 

Mīlestībai - abpusējai. 

Laikapstākļiem  ... kuru tad vairs satrauc laikapstākļi...

E.M.Remarks

Jūnija kolāža...

Jebkurš mēnesis gadā mēdz būt piepildīts  pilns jo pilns ar notikumiem un pašu dzīvi... bet vienmēr liekas, ka vasarā, tad tik nu būs... un ir jau arī...  Man tas sākās ar skolas salidojumu  pirmajā datumā, un beidzās ar pirmo darba dienu. Bet pa vidu?!!... pa vidu  pats jūnijs.... 

Man ļoti gribētos atkārtot foto stāstus, bet hmm... kāds saka: super, cits nosmej, ta tu būsi kā Kiviča Liene... tā lūk... tik krasi dažādi tie viedokļi. Un kur ta es pati?!... cik bieži saka, ka nevajag domāt, ko par to domās citi :))) bet nu re, laikam mani tas joprojām uztrauc... jebšu liek aizdomāties.

Kolāžā dažas bildes kas tad nu bij tai jūnijā. 

Jūlij!!!!... es jau nāku... 

Man nevienam nav jāpatīk,  

es gribu patikt pati sev....

Saruna....

Sveikas.... man jau liekas, ka lasa te tikai viņas.... bet nu ja lasa kāds viņš, tad piedod ;)

Sagribējās parunāties...par ko?, par dzīvi... nu to pašu, jā.... es gan nezinu vai šādas sarunas ir interesantas un kāds tās lasa, bet nu man pašai ļoti patīk šādi ieraksti un patīk vēlāk tos pārlasīt. Bija un ir doma šādus ierakstus par un iz dzīves rakstīt biežāk, bet laikam tad vēlme šo blogu slēgt publiskai pieejai.  Es jau smeju, ka laikam krustiņotāju vidū esmu palicis kaut kāds pēdējais mohikānis, kurš vēl raksta par mūsu hobiju. Jā, es zinu, ka ir instagrams un man tur ar ir tā teikt lapa jeb konts, bet nu es esmu ļoooti interesanta tiem hakeriem, ka ar noteiktu regularitāti mans konts tiek uzlauzts :(

Šodien līst viegls lietutiņš, ārā ir patīkami slapš, bet es sēžu istabā, priecājos par skatu aiz loga: par savām atraitnītēm, par vakardien nopirkto orhideju, kuru nokrustīju par Stasīti (Staņislava man likās par garu, gribējās mīļāk) Parasti savas orhidejas nokrustu kādā no vārdiem, kas ir tās dienas kalendārā... bet šoreiz nu neviens mani neuzrunāja... Uz priekšu ir Maija un Paija, bet tādas jau man ir, tāpēc paskatot dienu atpakaļ ir labi....
Par ko tad es šodien gribu parunāties?  par to mūsu hobiju krustiņiem... par to ko es krustiņoju šobrīd... cik man procesu nu kaut kā tā... Patiesībā pēdējā laikā es izšuju maz.. sanāk pat vairākas diena nepašūt, bet tas nekas... nešuju tad kad negribas neomu iekrustiņot, nu tā taču gadās visiem, kad kaut kāds dumš  notikums vai kaut kas no tās tēmas tev nobojā garastāvokli... nu tā ka nav ka staigāju dusmīga, nē, bet zinu, ka paņemot šuvekli rokās tā atkal atgriezīšos pie šīs tēmas un domāšu... bet es tā negribu.... reizēm gan ir kad gribas paņemt  šuveklīti un tā lēnām domas sakārtojas un izdodas pat rast risinājumu, jeb salikt visu pa plauktiņiem.

Jūs jau esat pamanījušas,ka es galīgi esmu iebraukusi auzās ar savām iknedēļas krustiņziņām... jap... dažreiz tās parādās un ir bloga ziņas jāpaskrullē tur uz leju, jo es tā mīļi sakot "šmaucos"  uzlieku datumu atpakaļ un katru reizi nodomāju tūliņ es panākšu šo nedēļu un viss būs kā es esmu apņēmusies... bet nekā... še tev... :((
Es zinu, zinu ka es gari pļāpāju..   tad nu mazuliet pie tādiem kaut kādiem cipariņiem... uz gada sākumu man blogā nebij atrādīti 36 izšūti darbiņi... visādi.. gan lielāki, gan mazāki, gan noformēti, gan nenoformēti...   šobrīd jeb šogad 8 no tiem jau atrādīti...  tātad atliek saņemties,  un atrādīt atlikušos 28, bet es negalvoju, ka esmu par visiem neatrādītajiem atcerējusies.  Kapēc tā sanāk? tapēc ka laikam man nepatīk rādīties, liekas, nu kas tad tur tāds īpašs, citreiz darbiņš ir maziņš.. un tādu ir vairākums....  Vel man nav fotoaparāta, jā... tā nav liela problēma, ja ir labs telefons, jā... telefons ir, bet tas jau bij piebildēts pilns līdz malām ar visu kaut ko :))) pārlikt bildes datorā un būs vieta telefonā?... neiet krastā... dators man ar pilns līdz malām...  bet es nu esmu tikusi vel pie brīvas vietas telefonā, tad nu heijā!... 
Tālākais cipars būs jums šokējošs.. es zinu... bet nekas... mieru, tikai mieru... jūs jau patiesībā neredzēsiet kas un kā... cik daudz, cik lieli, kapēc  utt. bet man uz gada sākumu bij 38 iesākti krustiņprocesi, no kuriem šogad esmu izstrīpojusi, tas ir pabeigusi tikai 4... bet ļoti daudzus es varētu pabeigt viena vakara laikā.... un gan jau tā arī būs....  un arī te varu piebilst, ka es nezinu vai es esmu atcerējusies un pierakstījusi visus. Tur ir tādi procesi pieskaitīti, kas iesākti ir visus 10 gadus atpakaļ... bet mieru, tikai mieru :)  šis ir MANS hobijs... ne sacensības, ne maratons....   tieši jūsu sirdsmieram es nerādu un neuzskaitīšu te savus pirkumiņus.... tā teikt, guliet mierīgi :)))

Nākošais cipariņš būs gaužām niecīgs un pat necils, jo es zinu kādi darbiņi zem tā slēpjas, tie ir maziņi, bet nu nekas.... Šogad ir pabeigti  8 krustiņdarbi.... jā, tik vien, salīdzinot ar citiem cipariem, un es zinu, ka mana apņemšanās draud izgāzties ar skaļu blīkšķi...  bet!!?? tas viss ir mans..
Es noteikti būtu priecīga saskaitīt savas statistikas pēc, nu tāpat vien, cik vispār man ir bijuši krustiņdarbi... hmm... es zinu, ka cits ir liels,cits mazs... citu es skaitu kā vienu darbu, bet tas sastāvēja no 5 komplektiņiem.. kā piemēram Mill hil sniegavīri.... bet piemēram Žarpticas putnus, jeb zsvētku rotājumus es skaitu katru par sevi... nu tā vienkārši sanāk...  lai gan pareizāk būtu arī sniegavīrus skaitīt katru kā atsevišķu procesu. Nu es nez... lielas nozīmes jau tam nav :)) Tā īsti es par to galvu nelauzu....

Nu re, runāju par krustiņiem, bet bildēs tik puķes vien :))) Gribēju vel parunāt, bet nevaru, tapēc šoreiz vis... ja neuzrakstīšu tik, tad nebūs nemaz :( (piebildei, paskaidrojot, ne taisnojoties... man grūti rakstīt, atvainojos par kļūdām, joprojām esmu uz zāļu, jeb tablešu kaudzes, kam ir savas blaknes un tās dara savu)

Dari to, ko tu mīli... mīli to, kas tev patīk...

...

Šis mazais pastāstiņši ir kopēts no interneta, bet tiiik patiess....

Pienāks diena
..un Tu pamodīsies šajā pasaulē pēdējo reizi. Darīsi visu to pašu, ko parasti. Rīta tualete, kafija... Tu nezināsi, kāda diena Tevi sagaida. Liksies, ka tāda pati, kā visas iepriekšējās. Tikai šoreiz visam būs pēdējā reize...
Paskaties, cik patīkami saule silda Tevi. Pat ja līst lietus, tas vairs nelīs Tev. Štrunts ar tām drēbēm! Zaļās koku lapas, cilvēku straumes un pilsētas drūzma vairs nešķiet tik kaitinoša. Pēdējo reizi skatot, visam šķiet košākas krāsas. Lai ko Tu darītu, Tu palīdzi ar to citiem, tāpēc dari darbu ar tīrāko sirdsapziņu, kā darītu sev vai saviem mīļajiem. Paskaties cilvēkiem acīs, uzklausi, ko viņi Tev grib teikt, nepārtrauc. Nenosodi citus, mēģini saprast, kāpēc viņi dara tieši tā. Saki sev labus vārdus un nežēlo tos citiem. Domā labas domas. Neapvainojies un nedusmojies, tas nav tā vērts. Dari to, kas Tev patīk. Apķer savus mīļos par sekundi ilgāk. Dāvā mīlestību. Izbaudi to, ko dari. Samīļo savus bērnus, spēlējies ar viņiem. Nemeklē spogulī nepilnības, paskaties uz sevi mīlošām acīm. Tavs ķermenis bija vienīgais ar Tevi vienmēr un visur, tas ir pelnījis Tavu mīlestību ar tīrām domām, vārdiem, veselīgu ēdienu, fiziskām aktivitātēm. Lutini sevi. Lasi vērtīgas grāmatas, pavadi laiku ar saviem tuvajiem. Ejot gulēt, prasi piedošanu un piedod visiem. Aizmiedz ar tīru sirdi.
Tev bija iedota vēl viena diena, lai izbaudītu, mīlētu, saprastu un palīdzētu. Kādreiz Tev pietrūkst visa tā, kas notiek tagad. Tad, kad vairs neko nevarēs izmainīt, un Tu būsi starp tiem, kuri no augšas nolūkosies palicējos un gribēs tikai vienu pieskārienu, tikai vēl vienu brīdi kopā. Nezaudē šos brīžus, kamēr tie vēl ir. Jo kādreiz neizbēgami pienāks pēdējā diena.

Krustiņziņa nr 17.

Narcises zied...

Ir pagājis gads, kopš tapa šī grāmatzīme, tā vienkārši kā pateicība. 

Kad ieplānoju, laika bija pavisam maz,  tad nu ķēros pie lietas... Šad un tad meitenēm vacapā metu bildes ar procesiem, tad nu kāda atradās. Darba procesa bildē ir redzams, ka esmu ieplānojusi izšūt 5 dienās, bet izšuvu 3 dienās, jeb vakaros. 

 Gandrīz var teikt urā!... tik tas beks, kas mazliet visu pārvērtīs.... Orģinālajā variantā teksta vietā ir mēnesis: marts, man vienkāršs - paldies.

 Un gatavs.... Jāatzīstas, ka fotografēju saulē, un krāsas ir galīgi greizas. Fons nu ne maz nebij zilgans, bet mierīgi pelēks. bildes melo :))  Bet nu nekas...

Saņēmēja bij pārsteigta un dāvana patika. Piebildei, grāmatzīme bij pielikums grāmatai.

Justies pateicīgam, bet neizrādīt to – tas ir tas pats, kas iesaiņot dāvanu,

bet nekad to nepasniegt.

Viljams Artūrs Vords 

Krustiņziņa nr 16.

Uz Parīzi... drīzi, drīzi.... 

Tā varēja dziedāt mana Elīna, kad izšuva šo skaisto Dimensions dizaina motīvu. Janvārī izšuva, jūlijā aizlidoja uz Parīzi svinēt savus 25. 

Un ko tad es?! es šoreiz palīgoju noformēt izšuvumu atmiņu kastītē. 

Izdomāju iekšpusē arī ielikt kādu taureni. Tad nu no pavisam cita Dimensions dizaina aizņēmos taureni...

 Piemeklēju piemērotu audumu... likās ka būs ok...

Tāda nu kastīte izskatās no iekšpuses. Mazs piekariņš Eifelīša izskatā un mans mazais taurenis...  Man ļoti patīk... nu kā jau viss, ko es daru :)))) 

Tev nevar piederēt viss uz pasaules! 
Jo, ...kur Tu to liksi?! 

Krustiņziņa nr 15.

Meitene zeltene...

Šodien ir pūpolsvētdiena. Man ir izšuvusies šī skaistā meitene-matrjoška... tāda skaista, izlaistiem matiem, zilām puķītēm rokā un es biju pilnā pārliecībā, ka esmu izšuvusi pavasara meiteni, bet nekā!.. šī ir vasaras meitene.... 

Ziemas meitene jau ir ... 

 Man būs visas četras gadalaiku meitenītes... man tās ļoti patīk...

 Katrai dienai ir savs aromāts.

 Lai šodiena smaržo pēc Laimes...