Dienas teikums-

Nekad nešaubies par savu pievilcību ! Atceries-svari melo,cilvēki apskauž,bet spogulis vispār maita-šķībs.

Izlasīju iekš draugiem.lv

...Es tev piedodu

Nu jau grāmata izlasīta. Tās turpinājumā bij tēmas par to kā atbrīvoties no krāmiem gan fiziski, gan garīgi. Tā teikt, abejādi, arī sevi iekšēji iztīrīt. Lasot par atbrīvošanos no emocionālajām drazam, atcerējos, kādu stāstu. Man tas atmiņā ir ļoti, ļoti iesēdies. Tā sanācis, ka pat Elīnai. Kaut kad ieminoties par ideju- aptamborētie akmeņi- viņa man atbildēja, ka viņai akmeņi saistas vienīgi un tikai ar šo citātu. Autoru nezinu, lapa ar citātu ir dalītā sen, sen kādā lekcijā. 

Reiz dzīvoja cilvēks, kas baidījās aizmirst pārestības.

Līdzko kāds uz viņu greizi paskatījās, aizvainoja, vai nodarīja pāri, viņš sacīja pats sev : "Šis cilvēks meta uz mani akmeni."

Un, pacēlis no zemes akmentiņu, ielika to savā maisā, lai neaizmirstu pārestību.

Tā viņš ceļoja pa pasauli. Citi cilvēki meklēja draugus, darīja labus darbus, kaut ko atklāja, vai vienkārši priecājās par dzīvi, bet Cilvēks-Kas-Baidījās-Aizmirst-Pārestības, lasīja akmeņus. Tā kā viņš neko neaizmirsa un neko neizmeta, viņa maiss kļuva arvien lielāks un smagāks.

Reiz viņa ceļā pagadījās liels kalns. Ķeroties ar visām četrām, cilkvēks stiepa  kalnā savu nastu, bet viņa spēki arvien vairāk izsīka. Šā tā sasniedzis virsotni, sakņupa, juzdams pēdējās stundiņas tuvošanos. Gribēja vēl atsveicināties no tā, kas viņam bija visdārgākais- no saviem Pārestību akmeņiem.

Atsēja maisu, izņēma no tā pelēku ceļmalas akmentiņu.

 - Ardievu, pisēn no lauku mājas pie ceļa, kas pasmējās par mani, -teica cilvēks.  -Es tev piedodu.

Un nosvieda akmeni no kalna.

Viņš noglāstīja iesarkanu granīta akmeni.

-Ardievu, meitene, kas nevēlējas mani mīlēt, -es tev piedodu.

Un maigi pagrūda to lejup.

Viņš izņēma melnu vizlas akmeni

-Ardievu, izlepušais bērnības draugs, kas izaudzis noniecināji manu draudzību,-es tev piedodu.

Viņš izņēma mīkstu smilšakmeni.

-Ardievu, ceļabiedr, kas rodoties briesmām, nobijies un atstāji mani vienu,- es tev piedodu.

Akmeņi- pelēki, balti, sārti, dzeltenīgi un melni- viens pēc otra palēkdamies ripoja no kalna un pazuda zālē, krūmos un meža pavēnī. Kad pēdējais pazuda lejā, cilvēks gulēja un domāja, vai tiešām no visiem atsveicinājies un visiem ir piedevis. Pēkšņi viņš  sajuta, ka viņu nekas nenospiež. Pamēģināja piecelties un iztasnoties- tas nebija grūti... Tad viņš saprata, kas noticis.

-Es esmu brīvs! - kliedza cilvēks.

-Es atkal esmu brīvs un stiprs!

 Dziedādams un smiedamies cilvēks kāpa lejā no kalna- atpakaļ pie cilvēkiem. Maisu atstāja tur, kur bija sēdējis. Ja kādreiz atradīsi, - neņem to, lai arī tu nekristu kārdinājumā vākt akmeņus...

Meklēsim draugus, darīsim labus darbus, kaut ko atklāsim, vai vienkārši priecāsimies par dzīvi!

Par krāmiem- otrā daļa...

Man ļooloti patika grāmatā nodaļa par mentālajiem sārņiem, par atbrīvošanos no tiem. ( šī tēma mani uzrunāja, jo nesen kādā majaslapā, par šo bij plašas diskusijas- par ķengātājiem, negatīvajiem komentāriem). Šobrīd, kad katrs mēs ļoti daudz esam arī virtuālajā vidē, mums katram var noderēt domas par šo tēmu, jo mēs katrs lasam, vai komentējam.

 Citāti no grāmatas:

"Pārstājiet kritizēt un nosodīt citus

Viss, par ko jūs kritizējat un nosodāt citus, kaut kādā mērā jums nepatīk pašam sevī... Vislielākie kritiķi ir tie, kuri sirds dziļumos zina, ka paši nav pietiekami labi. Mainiet savu iekšējo nedrošibu, un vēlme pazemot citus, maģiskā veidā izplēnēs pati no sevis.

Nepiesārņojiet nevajadzīgi savu prātu ar šim bezjēdzīgām indes bultām, tā vietā labāk klusi sūtiet svētību ikvienam, ko satiekat ikdienas ceļos, un jūs noteikti būsiet pārsteigts, kā viņi jums atbildēs, parādot sevi no vislabākās puses.

Neaprunājiet citus.

Klačas piesārņo jūsu psihi un parāda vienīgi to, cik maz nozīmīgu notikumu ir jūsu dzīvē. Dzīvojiet paši un laujiet dzīvot citiem! Neļaujiet sevi ievilkt aprunāšanā, jebkura veida strīdos, neklausieties tenkās vai skandālos. Pieņemiet to par savas dzīves aksiomu, ka nekad neteiksiet par cilvēku ko tādu, ko jūs nevarētu pateikt viņam personiski. "

 Protams tā ir maza daļa no teksta.. bet ļoooti precīzi pateikts...

 Lai laba diena!

krāmi-

Jap... beidzot ir klāt arī pie manis... Kas?!- pavasaris.. klāt ar visām četrām :)) 

Tieši pavasara atnākšana manī pamodina veikt mājas ģenerālo tīrīšanu. Jā, tieši tagad, kad var no A līdz Ž var mesties tai procesā iekšā... var atvērt logus un feini nomazgāt no abām pusēm. Nevis ar mājas kārtošanu ziemā tā aizrauties, ka apjēdzu, kad biju jau uzpūtusi līdzekli logam ārpusē. Oiii.. bij jautri.. nu tā aizrāvos, aizdomājos ka nepamanīju ko daru :)) nu kam negadās.

Pavisam nejauši (bet dzīvē, tak nekas nenotiek nejauši) draugos lv kādā dienasgrāmatā pamanīju ierakstu par krāmiem. Izlasīju, likās interesantas domas, izrādījās, ka tie ir citāti no  Kārenas Kingstonas grāmatas- Kā atbrīvoties no krāmiem. Hmm.. tik interesanti, nolēmu paguglēt- skatu, ka grāmata ir 270lpp, bet visur vieni un tie paši citāti. Nu man jau  gari nav jādomā, kad veru valā vien iemīļoto ibook.lv  un meklēju rokā. Un heisā-hopsā, vakar man pastniecīte pienes grāmatu klāt mājās. Nopirku it kā lietotu,bet izskatās nelasīta un par puscenu lētāk.

Grāmata ir ļooti interesanta- nu vismaz man. Jo, es neslēpšu un netaisnošos, jā.. esmu apaugusi ar krāmiem. Un kā vel. Arvien biežāk par šo tēmu sāku aizdomāties, kad internetā pamanu kādu ideju-  kaut kas jauns no vecām lietām. Un tā man nu tās sāk krāties...  tukšas šampūna pudeles, saplīsis puķupods .. un tas ir bez tā , ko es jau ikdienā nolieku, a ja nu noderēs. Nu labi.. daļa tiešām noder un izmantoju, bet nu jau sāku aizdomāties, ka daļa noteikti ne un tā i paliks ja nu kādreiz.  Un es te nemaz nerunāju par tām lietām, kas arī tomēr ir krāmi, apavi, apģērbs, žurnāli, kolekcijas utt... utt...

Atkāpei, pastāstīšu, ka esmu vienreiz dzīvē iztīrījusi māju tā pa nopietno. No kā??!!- no puķēm.. man tās sāka traucēt.. vienkārši likās ka man trūkst elpas, man pašai vairs nav vietas.. jā.. es izmetu telpaugus, precīzi 69... daudz?- ļooti daudz, daļa bij slimnieciņi. Labi.. var mani nosodīt, un teikt.. varēji nest uz skolu, bērnudārzu, slimnīcu utt.. ha-ha-ha.. nu nemaz jau to visu tā atplestām rokām negaida gan. Es nezinu kāpēc joprojām par to tik dedzīgi stāsta, ja tā nemaz nav, tāpat kā par grāmatām. Nu nestiepšu es tās grāmatas uz bibliotēkām vai slimnīcu. Bibliotēkas pašas met tās ārā, dedzina... (tas pat ziņās rādīts, par mūsu novada bibliotēkām) un arī iepriekšējais šis mājas saimnieks- skolotājs, skumji noteica-nevienai bibliotēkai vecās grāmatas nevajag. Bij nesis un piedāvājis.  Cik sapratu-beigās , arī viņš tās nesa pāri ceļam uz pļavas un dedzināja.. 
Nu jā, pēc tās lielās puķu likvidēšanas, es jutos fantastiski labi.. man bij ko elpot...

 Es jau vienmēr skaitu, ka daudzas, ļooti daudzas lietas ir svarīgas tikai man, ne manējiem.. tā ir gan ar fotogrāfijām, gan grāmatām, gan citām lietām. Ja kāds saka, ka nu tas ir man tik dārgs, tik svarīgs, vai arī kad strīdas par mantu, es nosmeju, ka esmu bijusi uz ļooti daudz bērēm, un neviens neko tādu kapā līdzi tāpat nav paņēmis.

Bet atpakaļ pie grāmatas- es to vēl lasu. Vietām izlasītais apstiprina manas domas, vietām aizdomājos, vai tiešām tā var būt, bet lasot tālāk- piekrītu. Vietām gūstu izskaidrojumu, kāpēc, kādēļ.

Par ko ir grāmatā?!- kas tad ir krāmi, kā tie mūs ietekmē, kāpēc tos uzglabājam, kā no tiem atbrīvoties.

Viena no manuprāt svarīgākajām tēmām ir  saprast- kā krāmi mūs ietekmē-  mazliet uzskaitīšu tās-

• liekie krāmi izraisa nogurumu
• krāmi velk atpakaļ pagātnē
• krāmi var piesārņot jūsu ķermeni
• krāmi var ietekmēt ķermeņa svaru
• krāmu klātbūtne var ietekmēt cilvēku attieksmi pret jums
• krāmi kavē darboties
• krāmu dēļ nākas kaunēties
•  krāmi var "iesaldēt" jūsu dzīvi
• krāmi var izraiusīt pat depresiju
• krāmi rada lieku bagāžu
• krāmi notrulina jūtīgumu un dzīvesprieku
• krāmu dēļ nepieciešama papildus tīrīšāna
• krāmi dezorganizē
• krāmi var būt risks veselībai
• krāmi var veidot nevēlamiu simbolismu
• krāmu uzglabāšana prasa finansiālus līdzekļus
• krāmi novērš uzmanību no svarīgām lietām.

tie protams ir tikai uzskaitījumi, bez paskaidrojuma.. bet tie grāmatā ir un patiešām mani pārliecina ik viens no tiem.

  Nerakstīšu no grāmatas citātus, kas ir daudzviet izguglējami vieni un tie paši.
Bet vienu gan- esmu atradusi atbildi domām par kolekcijām- kāpēc mēs  kaut ko krājam, kā to sākam utt.

 citāts no grāmatas:
"Tātad- kāpēc mēs tā darām? Ja ielūkojas savā pagātnē, tad konstatē, ka viņu aizraušanās ar kolekcionēšanu sākusies jau bērnībā; dažus pamudināja kāda dāvana, kurai labu vēlējošie draugi un radi pēc tam paši pievienoja citas lietiņas par šo tēmu. Tik pat labi, tas varēja būt kāds gadījums un notikums, pēc kura jutām ierosmi kolekcionēt lietas, vai arī paši it kā nejauši iesākām šādu nodarbi. Bet faktiski tas, ko mēs darām, ir atbilde uz intuitīvu vajadzību uzkrāt kaut ko ļoti būtisku, kas tajā brīdī nepieciešams mūsu personīgai izaugsmei.

Tā ir specifiska frekvence, kura mums nepieciešama tieši tajā laikā un tāpēc ir pilnīgi pamatota, taču dzīve pastāvīgi mainās, un mums īstenībā ši esence ir nepieciešama tikai tik ilgi, kamēr paspējam to garīgi integrēt savā dzīvē, pēc tam tā var doties tālāk."

 un tieši tā arī ir... esmu šeit minējusi, ka krāju eņģeļu figūriņas. Patinot "filmu" atpakaļ secinu- pirmo figūriņu, mazu sēdošu eņģelīti nopirku, kad atnācām uz šo māju dzīvot. Tad pamazām vienam pievienojās nākošā.. tā tas turpinājās kādu laiku, daudz tika dāvināti.. pati pirku tikai tad, ja ļooti patīk.. pirms kāda gada, lielu daļu saliku atvilknē, un palika dīvaini.. vairs it kā nekrāju, bet izmest žēl... un protams no visām tāpat neatteiktos, jo daudzas ir ar stāstu.  Un tagad secinu, ka laikam man tai laikā vajadzēja, lai kāds mani šeit pasargā. Ko darīt ar šo kolekciju, vēl neesmu izlēmusi.

Vēl interesanta lieta bij par lietām, ko mēs gribas izmantot līdz pēdējam, kamēr nav izmantojuši visu lietas vērtību. Viss uz pasaules ir saistībā, un autore saka, ja mēs intensīvi mēdzam no lietām izspiest līdz pēdējam, tad visums to pašu dara ar mums.

Laikam jau es šai grāmatā atrodu atbalstu, tai rīcībai, ko gribas darīt, tas ir lidināt ārā daudzas lietas :)))) jā.. jā.. tai skaitā lielos žurnālu kalnus... nu labi.. tos pamazām sakurināšu... bet ir lietas, ko tiešām it kā žēl mest, bet sludinājumus laikam gan nelikšu :))) liekas ir gan kasetes, gan vecas skolas laika kolekcijas, gan grāmatas, gan mīkstās rotaļlietas..  daļu rotaļlietu Luīze ņems līdzi uz Rīgu,dodoties uz 22. nodaļu bērnu slimnīcā. Es ieminējos, Luīze piekrita. Cerams ka tur tās ņems pretim.. ja nē, pa kluso atstās, katrā palātā pa kādai ienesīs. Gan jau abas ar Elīnu izdomās kā tās mantas tur atstāt.

Elektrisko riekstiņpannu, ko esmu atzinusi par man galīgi nederīgu štruntu jeb krāmu, teicās paņemt lielā meita. 

 ... nu tā pamazām gribu atbrīvoties no lietām..  es to kādreiz darīju pamazām.. bet nu esmu nolēmusi, tā! pa īsto :))) Nu protams, ka  tā jau nu nebūs, ka nu salasījusies grāmatu, metīšu ārā visu ko neesmu gadu kustinājusi.. nu nē.. tas noteikti neattieksies vel uz ļooti daudzām lietām. Jo ir lietas- relikvijas, un ir lietas, kam tomēr arī man vajadzīgs ilgāks laiks.

 Jā.. es zinu, kāds izlasīs un nodomās- šitā persona neko nav dzirdējusi, ne par Otro elpu, ne par zaļo dzīvesveidu.. nu neko, ne par ko :))) nē, mīļie... esmu, esmu.. bet nu es esmu Madona... un kaut kur dzīties un kaut ko vest, man nesanāks ne izdevīgāk, ne zaļāk. Ja man būtu vairāk bloga komentētāju, kam kaut kas īpašs interesē, tas jau būtu cits stāsts. Bet man tādu nav :)) Šoreiz esmu stipri egoistiska :)) domāju par sevi :)) Bet ja nu gadījumā ir lietas, kas tevi ļooti, ļooti interesē, tad saki droši. Varbūt man vel kaut kas tevi interesējošs nav izmests. Kaut gan, man jau krietnu laiku  ir "akcija", tā bērni smejas.. ik dienas izlidināt vismaz pāris lietas.. dažreiz uzjautāju Elīna, ja vajag, vel nemetīšu, ja ne- pa taisno.

Ja neesi lasījusi šo grāmatu, tad iesaku.  

Ja esi lasījusi šo grāmatu un zini par ko es runāju, tad-

kā Tev iet ar atbrīvošanos no  krāmiem?

rīt viņš būšot klāt ...

Man jau gan tā neliekas, bet nu tā ir iekārtots, ka gadalaiki mainas neskatoties ni uz ko. Pat ne uz šodienas lielo puteni. Man gan gadalaiki mēdz kaut kā savādāk mainīties.. nu tā, kad dabā redzu, uz sirdī jūtu, ka ir klāt... Šobrīd jūtu ka nāk, bet klātu vel nav ...

Bet! šodien  vienā lapā iekš draugiem.lv izlasīju-

 

Pavasara SĀKUMS!

Un tā - pavisam drīz - 20jā martā plkst.7:14 pēc Latvijas laika būsim sagaidījuši PAVASARI!!!!!! Lielos Latvju Saulstāvjus, kad sirds sit straujāk, viss uz zemes mostās un veidojas no jauna! Dzīve iegūst pavisam citas krāsas un domas ceļ spārnos! Pievienojies šim varenajam Kosmosa pulsam, esi ar to....paņem spēcīgāko vibrāciju, kāda vien iespējama visā gada ritējumā.

Tik, cik īpaši pavadīsi šo dienu, tik īpašs būs viss Tavs Jaunais gads! Nu NAV latvietim ne 1ais janvāris, ne Ķīniešu jaungads, mūsu zemē allaž jauns gads sācies tieši Pavasara Saulgriežos! Tādu to arī ņem - spēka, vitalitātes un Mīlestības pilnu! Nepaslinko, izej Dabā agri no rīta - līdz savām pirmajām krustcelēm un vēlies, vēlies, vēlies.....un ticiman - viss, ko ievēlēsies ātrāk, vai vēlāk piepildīsies! Tāda ir šīs dienas enerģētika!

Linda, Tavs astrologs- lapa celinda.lv

 Baudīsim rīt pirmo pavasara dienu, lai kāda tā būtu, piepildīsim, uzlādēsim sevi ....



- dienas teikums-

Parasta svētdiena... visparastākā.

Tikai šodien kaut kā vairāk kā citām reizēm gribas salikt pa plauktiņiem savas domas.

Pie gultas man ir sava vakara jeb nakts literatūra. Vakar ejot gulēt paņēmu vienu no Siņeļņikova grāmatām un atšķīru uz labu laimi. Pirmais teikums ko izlasīju bija-

Jūsu ceļam jānes jums prieks.

Un tā nu bij atbilde uz maniem jautājumiem vakardien visas dienas garumā. Palasījusi vēl pāris lappuses, jau ar iekšēju mieru slēdzu lampiņu ārā un padevos miegam.

Rīts nu nemaz tik mierīgs manās domās nebija. Gribējās lielāku pārliecību. Bet tas nekas- kas cits par mani padomās, pažēlos, sapratīs un pat novērtēs- ja ne es pati.
Parasti no rītiem mēdzu šūt (krustdūrienā). Un šobrīd domas jaucas, vai pabeigt kādu senāku, vai kādu kas plānā, vai vienkārši kaut ko šūt...... ar mežonīgu baudu. Tāda reti mēdz būt, bet ir. Par skādi manām vēlmēm mans printers ir atteicies ar mani sadarboties normālā veidā :( Parastā melnā vietā, printē zaļus kvadrātus... nu nezinu kāpēc viņš tā dara :)) bet nu viss kas notiek, notiek tā, kā tam jānotiek.... :)))

Pāris dienas atpakaļ interneta plašumoies atradu shēmu Lanartes zirgiem ar arāju. Man šim darbiņam ir komplekts, tāpēc diegi klāt (kā jau Lanartes dizainam) bez kodiem. Šujot šo darbu, kaut kur nokļūdījos, bij jājauc ārā.. Izārdīju, bet diegi nelietojami... un tā kā bij iztērēti visi.. domāju, kā atrisināt savu problēmiņu. Piemeklēt pēc paletes- man nav normāla parauga ... un tā mani zirgi nu jau oiiii ku ilgu laiku vienkārši stāv uz rāmja un gaida to laimīgo stundu... Un te! še-ku, re-ku.. shēma ar diegu kodiem :)) būs vien jāķeras klāt.

Nocilāju šodien shēmu, un man ir tāds niķis, aprakstīt visas shēmas lapas malas ar frāzēm.. nu kas ienāk prāta, jeb ko dzirdu pa TV , kas bieži skan fonā... Izlasīju un smaidīju- jap.. man šodienai atkal ir savs citāts jeb dienas teikums- 


-foto no interneta plašumiem- OK

Tu dzīvo! - tāpēc katra diena ir laba!

Es pat nezinu kur tas dzirdēts, vienkārši pierakstīts. Tāpēc jau es vecās izšutās shēmu lapas nekad nespēju izmest :))) Nu ko... man ienāca prātā doma, ka pa retam šeit blogā pierakstīt dienas frāzi, domu jeb teikumu. Dažreiz kādā blogā ieraugu kādu citātu un liekas- jā.. tas ir tas kas man šobrīd bij jāizlasa. Hei!- varbūt arī tu vari ieviest savā blogā dienas frāzi, citātu, domu, vai teikumu, ko tev šodien ir pateicis tavs mazais, bet saprātīgais bērns. Es zinu, ka viņiem nāk reizēm ārā tĀaaadas pērles. Dažreiz man Elīna zvana un stāsta Matīsa gudros teikumus. (Elīna piestrādā par auklīti trīsgadīgam puisēnam). Nu tie noteikti tiek kopēti no mammas, jo bērni jau vecāku spogulis, bet nu kur gan citus trīsgadnieks savu auklīti tā var mācīt, sakot-

Kā ir, tā jādzīvo .

                           Ieklausīsimies ...

                      Lai laba diena!

...

Jūs nevarat kontrolēt dzīves garumu, bet varat kontrolēt savas dzīves platumu un dziļumu.

Jūs nevarat kontrolēt laika apstākļus, bet varat kontrolēt morālo atmosfēru ap jums.

Jūs nevarat kontrolēt savas sejas apveidu, bet varat kontrolēt tās izteiksmi un to, ko tā vēsta citiem.

Jūs nevarat kontrolēt cita cilvēka iespējas, bet varat nelaist garām un izmantot savējās iespējas.

Jūs nevarat kontrolēt dažu savu draugu lielos ienākumus, bet varat gudri izlietot savus viduvējos.

Jūs nevarat kontrolēt citu cilvēku nepatīkamās kļūdas un ieradumus, bet varat lūkot, lai jums neattīstās ieradumi, kuri varētu būt nepatīkami citiem.

Jūs nevarat kontrolēt grūtus laikus vai lietainas dienas, bet jūs varat jau tagad rezervēt resursus šādām dienām.

Jūs nevarat kontrolēt, cik augstu virs zemes jūsu galva spēj pacelties, bet varat kontrolēt, cik augstas domas ir tajā.

Tad kādēļ uztraukties par lietām, kuras nevar kontrolēt? Nodarbiniet sevi ar to lietu kontroli, kuras atkarīgas tieši no jums!

Neraizējaties par apstākļiem, kurus nevariet mainīt. Koncentrējaties uz attieksmi, kuru varat mainīt!

 /kopēts no interneta plašumiem.. šodien katru šo teikumu gribu pati sev pateikt tā skaļi.... lai pati sadzirdu :)) /
 

Ziedēsim-

Kāda būtu pasaule

Bez sievietēm?

Tāda, kā pavasaris

Bez ziediem -

Pavisam vienmuļa,

Bez krāsām,

Bez smaržām,

Bez prieka.

Tādēļ smaidīsim

Un ziedēsim,

Pasauli ap sevi

Gaišu un priecīgu

Krāsosim!

(Brigita Debeļska)

Lai jauka šī mūsu diena!

mīļām sarunām...

Nu tā kā iedvesmas pilna un esmu ieskrējusies, tad ātri vien kamēr vel gaismiņa, sakabināju kopā otru tējas kašteli :)) Šī būs Elīnai un Kārlim... mīļām sarunām pie tējas :))))

 Kaste mazuliet savādāka, man labāk patīk, nav tik smaga, ar stikliņu. Un atkal man bij doma, ka motīvs būs virspusītē- stikla iedobītē. Bet, nē!- vajag tak 20x pārdomāt :)) un pie vainas Gundega :)) jo viņas kašteles bij tik superīgas, kad motīvs likts zem stikla, ka man ar tā sagribējās :))) Paldies Gundega, jo izskatās tiešām super... un nemaz nekas nevar nošmulēties. Jā, ja nu vienīgi tēju taisa kastē pa tiešo.. nu arī variants... no manējiem jau neko nevar zināt, un kam gan negadās :))))))

Tad nu mazuliet apstāstīšu, kā šo kasti kabināju kopā. Protams, ka  atkal palīgos nāk abpusējais skočs. To tievās strēmelītēs precīzi nogrieztu un aplīmēju pa perimetru kastes vāka iekšpusē.

Nostiepu motīviņu, un līmēju tik kastē iekšā- te tikai jāuzmanās, lai motīvs, kasti aizverot nav kājām gaisā.  Man tā visu laiku bij pielaikojot :))) labi ka ne īstajā reizē :))))

Šoreiz arī otra puse ir kaut kā jānomaskē.. tad nu mans variants, ka atkal ar abpusējo skoču tikai pielīmēts kartons, uz kura uzdrukāts dzejolītis. Printeris saniķojās, un sarkanās krāsas vietā izdrukāja man dzeltenu sirdi. Un vai tad nu es tādēļ raudāšu, ka šamam krāsa tikko jauna ielikta, bet neprintē :)))) es sirsniņu izgriezu no filca un pielīmēju. Vienīgi dzejolīša autores vārdu aizmirsu ierakstīt :(

Es nezinu, vai kastes īpašniekiem motīvs patiks vai ne, bet to izvēlējās Luīze.  Motīvs no žurnāla Cross Stitcher. Ja nu gadījumā jums mani mīļie nepatīk, tad sakat... domāsim kam kasti aizdāvināt :))) Bet ja ir OK, tad brauciet pakaļ :))))))

Lai laiks tējai divatā!

čivina.... jē.. jau čivina putni....

Šorīt dodoties kurināt māju, baudīju zvirbuļu čivināšanu (māju kurināt jādodas pa ārpusi- centrālapkure). Šis ir tas laiks, kad es to baudu.. saule spoža, zvirbuļi sāk čivināt.. un sniegs sāk saplakt :))  Un šie putneļi man iedeva tādu enerģijas devu... uhhh..  ka jāķeras bij tik darbiem klāt. Jau divas dienas domāju par darbu noformēšanu... nevaru saprast ar ko sākt, jo sašūts ir, bet noformēts nikas nav... bet man vajag iedvesmu lai es kaut ko tādu darītu ... bez tās es nevaru.... Un tās divas dienas domāju par savu tējas kasti... biju cieši izlēmusi, ka izšuvumu likšu virspusē.. bet te pēkšņi- šaubas.... Nu labi... noliku sev priekša tējas kasti, salociju izšuvumu, un piemērīju kastes iekšpusē un noliku uz galda... Tā es divas dienas vēroju savu tējas kasti :))) un domāju :)))  šorīt vel noprasīju Luīzes viedokli, un manā pirmā versija izkusa.. jo arī pašai patika variants par motīvu kastes iekšpusē.  :))

Un tad nu ķēros klāt pie kastes kopā likšanas . Kā jau solīju.. mazliet pafočēju to salikšanas procesu...

Tējas kaste man sen pirkta, kas mani pašai nu ne visai patīk, jo ir smaga , bez rokturīša, jeb puļķa kastes atvēršanai. Sāku veikalos lūkoties pēc maza knibuļa ko piekabināt klāt kastei, lai var feini atvērt.. un ehh.. kas par žagatas laimi... nu tāda smuka maza tējkanniņa.. nu kā radīta priekšs manas tējas kastes :)) pircīju nost...

Vīrs pielika pie kastes, kas protams nebija nekas sarežģīts :))

Un tagad šodienas darbi. Tā kā motīvs būs iekšpusē, tad kastes vāka iekšpusi izlīmēju ar abpusējo skoču. Izgriezu vajadzīgā lieluma kartonu. Šoreiz pelēku, jo tas netraucēs, bet baltais kartons mums te ir deficīts- vienkārši NAV :((( tas būs kādu reizi laikam Rīgā jāiepērk vairumā, jo šitās ķibeles dēļ nevaru nostiept savas robina beibes :( pelēkais spīd nesmuki cauri :( Nu labi.. ne par to stāsts.. dzeru tēju un darbojos tālāk. ;)

Sagatavoju kartona gabalu izšuvuma nostiepšanai.  Aplīmēju ar abpusējo skoču, pielīmēju sinteponu. Pirms līmēju sinteponu, es to skoču knibinu vaļā pamazām.. nu katrai malai mazliet atplēšu, bet visu nost- reizē... jo citādi liekas ka pati tur pielipšu un palikšu :))

Otrā pusē kartonam ar sinteponu- atkal abpusējais skočs- nu ko es bez viņa darītu??? :)))) Ņemu savu izšūto bildi, un nostiepju.

šoreiz nostiepjopt motīvu neiecentrēju pēc izšuvuma, bet tā kā man labpatikās :))

Lieko audumu nogriežu nost. Un nu mani putni pa smuko :)))

Kastes vākā uzmanīgi noplēšu leiko no skoča un nostiepto izšuvumu ieveitoju kastes vākā un piespiežu.

VISS..

KASTE GATAVA :))

putni.. putni... putni... manējie :))))

Jau iekārtojās virtuvē uz palikšanu.

Un motīvs -putni... tādi ļooti skaisti putneļi- no žurnāla Cross Stitcher.

( kā ieraudzīju, tā zināju, man vajag un viss ) :))))

Lai arī tev pavasara putnu sarunas atnes enerģijas devu!

Lai jauka diena!