Gardēža rokasgrāmata-

Zvaigznes ABC izdotā Hedvigas Marijas Štūberes

 „Gardēža rokasgrāmata”

Universāls izdevums – ap 400 recepšu, saldi un pikanti kārumi. Grāmatā apkopotas gan kūkas, cepumi un smalkmaizītes, gan arī pikantāki ēdieni – picas, uzkodas.

Šī grāmata mūsmājās, laikam būs goda vietā. Kopā ar meitām izštudierējām no vāka līdz vākam.  Daudz pamācoša un ļoti interesantas receptes, kuras tā vien gribas izmēģināt. Pašlaik nevaram izlemt, ko gatavot pirmo, Luīze grib- „Prinča reģenta torte”(ar šokolādes sviesta krēmu) vai arī „šokolādes zvaigznītes”. Kārdinoši.

Patīkami, ka aprakstīta mērvienību sistēma, cepšanas pamatlikumi, cepešpannu un instrumentu nosaukumi, kā arī pielietojums. Sākumā ir arī mīklu veidi un pamācības kā pagatavot glazūras. Tieši tas, kas nepieciešams rokasgrāmatā.

Elīna, kura nu jau uzsākusi patstāvīgu rosīšanos savā virtuvē,  atzina, ka viņai no šīs grāmatas būs daudz ko mācīties un aizgūt. Viņai ļoti patīk gatavot dažādu gardumus, un kas gan šādā gadījumā var būt labāks par Gardēža rokasgrāmatu? Lika ieskenēt dažas receptes, lai, arī Rīgā esot, varētu mēģināt cept, jo vienīgais grāmatas trūkums esot smagums. (Tā tas arī ir, smaga gan, bet tātad daudz gudrību iekšā.)

 Tuvojas ziemassvētku laiks... šī grāmata ir ideāla dāvana. Bet varbūt nav jāgaida ziemassvētki, bet jānopērk ātrāk.. lai jau svētku galdā vari likt  ko interesantu un jaunu pagatavotu no Gardēža rokasgrāmatas ;)

Lai jauka diena un gatavosimies svētkiem!

Končas blogos...

Blogu pasaulē ir izveidojušās sava veida tradīcijas. Un ne viena vien :)) Viena no tām ir šīs dāvaniņas - končas, ko izlozes rezultātā laimē kāda  no bloga lasītājām. Končas izlozē ar un bez iemesliem :))

Parasti es reti kad piesakos uz kādu konču... un tāpēc arī nekad neko nelaimēju :))) jo neesmu konču medniece :)) Bet blogpasaulē tādas ir.. un kā vel... cenšas jau viņas atmaskot, bet nu..  :)) šodien nejauši uzskrēju uz viena konču mednieces bloga, meitene ir pieteikusies uz 127 blogu končām ( jā.. nepaslinkoju un intereses pēc paskaitīju)

Šodien atkal nolēmu izmēģināt- a ja nu paveicas???  hei.. tad es mazdrusciņ paspiegtu no prieka...

Iemesls pieteikties uz konču ir gaužām vienkāršs :))) iepatikās Līnuškas bloga končiņa :))) nu sakārojās.. ko lai dara??- skaidrs... jāpiesakas :))))  tad nu paskatoties uz šīm končiņām pieteicos vel uz dažām.. nu kas neriskē, tas nevinnē.... ja ne, būšu kādam  parādījusi ceļu uz kādu interesantu blogu .

 Tā arī daru ;) pieteicos uz Līnuškas bloga konču- rotu kastīti ar pūcītēm.

Iepazīsties arī tu ar Līnuškas blogu- ļooti jauks un radošs..un izmēģini arī tu veiksmi šai loterijā :))

Lai veicas, ja ne man- tad Tev!

Auskariņiem

Atzīšos uzreiz- šo ideju nočiepu Elīnai :p

 Elīna savus auskaru desmitus izkārtojusi uz disku statīva.. nu tāda kārtīga- liela :))) 

nu jā.. viņai to auskaru  padaudz :))) Tad nu es tā paskatīju, padomāju, ir smuki.. man jau bijušas vēlmes nez cik šos auskaru organizierus uztaisīt, bet vienmēr esmu sapratusi, ka mājas tur atradīs... nu līdz 10... bet man viņu uhh cik daudz...

Staigājoties pa Jysku pamanīju disku statīvu.. nu tāds maziņš.. ai.. nu nē... nenopirku ... Pēc 2 nedēļām atkal ciemojoties pie Elīnas atkal tas statīvs mani kaitina :))))  šoreiz nolemju- viss.. nopirkšu un miers.. tad jau manīs, salikšu vai ne :))  bet tavu neražu- Jyskā statīvu vairs nav :(.. beigās Luīze pamana vienu salocītu- pēdējo. Vīrs pasaka, ka varēs palabot, pērkam to štruntu tik nost... oii.. pie kases pārdevējas tonis bij oi, oi kāds, jo tas bij pēdējais, bez cenu zīmes- un pieklājību, vai pat laipnību nesagaidījām nu nemaz... bet es centos paklusēt, jo man to štruntu vajag un viss :)))

Kārlis jau mierināja, vai tad jūs neredzējāt to sejas krāsojumu, jau tas izteica visu- uzkrāsojusies pārdevēja pie kases tiešām bij izainoši koši un vulgāri .. bet nu ko tad es... no provinces.. sagribējusi lapnību Rīgā :)) bet tas jau būtu cits stāsts..

Tā nu pārbraucot mājās, mans staīvs tika pielabots un ātri vien piepildījās ar mūsu auskariem :))

hmm.. mums to auskaru tik daudz, ka atkal vietas visiem nemaz nesanāk... sakarinam pusi...

Bet staīvs tik feins, ka viņam pat otrā pusē uz tā sietiņa var sakarināt auskarus :))  pie spoguļa neaizņem daudz vietas.. juhū!!  esam apmierinātas abas arLuīzi.. līdz kādā dienā sākām domāt..

kur likt pārējos??

nolēmām- katrai vajag savu :)))

Tad nu vakar nopirkām  Luīzei savu auskaru statīvu ( šoreiz tam paredzēto) un nu Luīzes auskari drīz pārceļos..

Interneta plašumos, šī tēma pamanīta dažādos izpildījums, jo tiešām ir aktuāla..

 Līnuškai bij izšušanas rāmīti, ideja  man ļooti patīk, ļoti....  bet tur tik dažiem vieta :(  

vienā blogā bij uz rīves- blogs jau likvidēts.. nu nemeklēšu es te visas tās idejas.. noteikti  esat daudz tās manījušas bogu pasaulē...

  Ne reizi vien biju izložņājusi arī ebaju, lai kaut ko nopirktu, bet vienmēr apstājos. Kaut kas ne līdz galam.. ta cena, ta tonis, ta lielums :)) šoreiz viss ir pa vienkāršo, ātri un pa lēto :))

Man patīk un es priecājos... nolikusi pie spoguļa statīvu, notīriju spoguli un uzrakstīju sveicienu.. Esmu dzirdējusi, ka nedrīkstot rakstīt uz spoguļa :( kapēc?- nezinu.. bet nu pagaidām, jā .. spogulis mūs sveicina :))

Lai arī Jums izdodas atrast vietu saviem auskariņiem un

 Lai jauka diena!

Lielā.. pelēkā...

Šorīt beidzot  safočēju lielo, pelēko Luīzes šalli.

Nu jau var teikt manu šalli :))) jo es viņu Luīzei nocopēju. Šalle ir bieza, liela un ļoooti silta, nēsājama vairākos variantos. Vienkārši uzlikta, gan var aptīt ap kaklu (lai varētu saprast, teikšu sakrusto kā astotniekā un pārmet otreiz ap kaklu), gan var uzlikt kā kapuci, gan rokas paslēpt viņā un sasildīt. Ceru ka no bildēm šalles daudzo variantības lietojamību var saprast :))))

Adīta no biezas dzijas ar 9 numura adatām. Šalles garums aptuveni 2 metri- bet viņa sašūta kopā un ir uz apli, platums 30cm. Vienā vietā šalles malas sašūtas kopā, sašūtā vieta ir aptuveni 60cm garumā. Ceru ka bildēs jau var saprast. Šalli adīja Luīze pagājušo gadu mājturības stundā. Uzdevums bij jāada šalle. Skolotāja  šo darbu novērtēja ar 9, (salīdzinoši ka par citām parastajām šallēm bij desmitnieki, tad man nu ar tas neliekas īsteni godīgi pret bērnu) ... ar 9- jo neesot nekādas krāsainības :((   Nu labi.. varējām jau varbūt kaut kur atrast košāku šo rupjo dziju, bet nu ne Madonā.. un vel būtu bijis jautājums, lai tomēr kat kādā mērā piestāvētu pie abģērba. Var jau būt, ka es esmu par daudz naiva, bet man jau liekas, ka te bij pelnīts desmitnieks..jo idejiski šalle ir interesanta.. nu nav parastā krāsaina adījuma šallīte. Man jau sen viedoklis, ka šai skolotājai skolā nav ko meklēt, kur nu vel kaut ko mācīt bērniem..( viedoklis, ne jau pēc vienas reizes) bet meituce nosaka- ai.. labāk nekustināt.. tad man būs vēl bēdīgāk :(  šogad tamborēšana... uztamborēja spilvenu..mmm... smukulis.. šoreiz krāsains.. ielika 10 :))) Jau domājam, kā gaumei tie darbi jātaisa- skolotājas, vai savai :))) bet nu tas jau cits stāsts.

Šalle tiek lietota ļoooooti... un man tā patīk.. ak jā.. ideja ir nočiepta no interneta plašumiem ilgi un dikteni guglējot  šalles.

 Teikšu kā ir, ši nu ir mana mīļākā šalle... šobrīd..

 Senākos laikos bij mīļa mana pašas adītā šallite skolas laikā.. vienkārša , parasta balta.. adīta patent adījumā.. pat no sniedziņa, kam bij pielikts klāt smalkais mohēras diedziņš. Cik nu tas maziņais mohēras kamolītis atļāva, tik man bij gara tā šallīte... Nu jā.. tajos laikos mohēra bij retums, bet mammai bij tāda dīvaina adāmmāšīna un viņa vienai daketrei  uz tās adīja no mohēras dzijas lakatu.. Kādreiz tādi lieli balti kvadrātaini, ap kaklu liekami bij modē... tad nu pāri palika mazdrusciņ tās mohēras dzijas, un to mammai atdeva par darbu...  Ilgi šis dārgums- mazais kamolītis, stāvēja dzijas grozā kā kas īpašs, bet tai pat laikā, nekur lāgā nelietojams, jo kamolīts tiešām bij maziņš.

 Njā.. tāds nu ir stāsts par manis pašas adīto šalli  darbmācības stundā.

Vai tu atceries savu šalli, ko bij jāda darbmācības stundā??

Zeķe top... top...

Kā jau minēju te pāris ziņas atpakaļ, tad man šobrīd no lielākajiem darbiņiem top ziemassvētku zeķe..  hmm.. diemžēl tik pirmā.. bet nu nekas...   viss notiek.. Līdz ziemassvētkiem ļooti ceru trīs zeķes izšūt... bet nu parasti jau ir tā - pasaki tiik skaļi savas vēlmes.. un tas noteikti nenotiks :( Vismaz man pēdējā laikā tā tiešām ir :( bet nu nekas.. notiek tas kam jānotiek, un arī, kā saka- viss kas notiek, notiek uz labu :))
Zeķi šuju needlpointā, jeb latviski runājot gobelēndūrienā.. un vel precīzāk- slīpajā pērļu dūrienā.

 Šujas ļooti ātri ;)) ja tikai šuj protams :)))  precīzāk, ja tam ir laiks. Tad nu tik tālu nu ir mana zeķe. Man liekas ka trešā daļa ir izšūta.. vel jau arī gana daudz bekstiča būs... Mēģināju nofočēt uz baltas lapas, lai var saprast kur izšūts un kur ne. Šujas uz tādas retas un cietas krāsotas kanvas auduma. Brīžiem i nevar saprast to krāsojumu, jo vietām ir ļooti bāls.. bet nu aptuveni jau kaut kas paredzētais ceru ka taps :))

Labi...

 Lai jauks vakars.. .

un es dodos šūt tālāk savu zeķi :))