Apmēram pirms gada, Zelta Adatas 2009 tusiņa dienā mums, dažiem domubiedriem dzima doma savākties vairākiem kopā un pārsteigt Unigundi, kopīgiem spēkiem uzdarinot viņas sapņu segu, ko viņa pati bija ieplānojusi izdarīt līdz sava pensijas vecuma sasniegšanai. Līdz pensijai viņai vēl tālu, bet, ja vienmēr vispirms jāpadomā par kādu citu, tad projekta laika plāns uz gadiem 25-30 ir diezgan reāls un saprātīgs. ;)
Es nezinu, kur, kad, kā un kāpēc šis pārsteiguma moments pazuda un kļuva par sava veida klasisku robinu, bet lai nu kā, sega ir gatava. Man jau pašai labāk patiktu tieši šī noslēpumainība un pārsteigums saņemšanas procesā, bet tas lai nu paliek - ne mana sega, ne mana druva, bet skaidrs, ka šajā pasākumā man bija jāpiedalās.
Daudz te neizplūdīšu, kas un kā - eniine (Inese) savā blogā ļoooti precīzi un jauki visu ir aprakstījusi un man jāpiekrīt katram viņas vārdam.
Un te - rezultāts un mana daļiņa no kopējā darba:
Lai silti lietojas šī sega ne tikai līdz Taviem, Unigunde, bet arī līdz Tavu bērnu un bērnu bērnu pensijas gadiem! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru