Nu ko, jāsaka kā ir - atkal esmu pavilkusies uz jauna veida ķibināšanos. Šoreiz esmu iekritusi auduma ziedu darināšanā. Godīgsakot, ikdiena mūžīgi ir tik pilna un aizņemta, rokdarbu (un ne tikai rokdarbu) plānu ir tik daudz, ka veselais saprāts saka, ka šādas jaunas aizraušanās varbūt pat nebūtu vēlamas. Tās tik ļoti paņem to neesošo brīvo laiku! Un kur paliek mans plāns vēl sakārtot mājas bibliotēku? Tai atvēlēts viss mājas bēniņstāvs, jau pavasarī izremontēts, plaukti salikti, būtu tik jāķeras klāt grāmatu šķirošanai un izvietošanai pa plauktiem. Šim procesam paralēli esmu iedomājusies, ka man vajadzētu datorā izveidot mājas bibliotēkas kartotēku - vienkāršu, nelielu datu bāzīti, lai vienmēr ērti varētu saprast, kas no grāmatām mūsmājās atrodamas. Kad tam visam lai pieķeras?
Bet, atgriežoties pie auduma ziediem. Draudzene man tikai ierādīja šo vietni, izlasīju par Ritas nodarbībām un ļāvos vājuma brīdim - visas zvaigznes bija sastājušās tā, ka man uz šo auduma ziedu veidošanas nodarbību bija jāaiziet. Aizgāju un nenožēloju. Ļoooti patikās. :) Paldies Ritai par šo nodarbību! Tajā man tapa pirmais auduma zieds - mans pirmais zilais brīnums. :) kad bija jāizvēlas audumi, es viennozīmīgi paliku pie zilajiem toņiem, jo gara acīm jau redzēju zilu ziedu pie savas melnās kleitiņas; un manas zilās zeķbikses. :) Un rudens mētelītis :) Ai, žēl, ka zilā mašīnīte nopārdota. :D
Bet nu labir - te nu atskaitos ar saviem pirmajiem darinātajiem auduma ziediem:
(ai, žēl, nupat iedomājos, ka labāka bilde būtu bijusi ar ziedu, kas jau pie kleitas piestiprināts. To nākamreiz :) ).
Tā. Tas bija mans nodarbībā tapušais zieds. Bet tad jau mājās iemēģināju roku. Un uztapa Undīnei matu sprādze:
Un pēdīgi - man drīzumā jātiekas ar vienu draudzenīti, kurai nesen bija vārdadiena. Tā kā tiekamies salīdzinoši reti, tad vēl neesmu apsveikusi. Viņai ļoti piestāv rozā krāsa (kaut arī nav baigā blondīne :p ) un, par viņu domājot, uztapa vēl šāda piespraude:
Nu ko. Audumi jau sapirkti un zinu, ka pie šīs ķimerēšanās es vēl atgriezīšos. Man jau ir kaudze precizējošu jautājumu Ritai, bet, kā jau visi radošie procesi, viss ir tikai pieredzes jautājums.
P.s. Un trešdien man vajadzētu pie Ritas tikt uz kļavu lapu rozīšu pagatavošanu. Ehhhh..... :)
