Pavasaris tuvojas

Lociņi saauguši

..un sunītim beidzot vairs nav auksti

Jaunā gada meditācija ar zaļkauliņu

Pagaidām izdodas! Mana jaunā gada apņemšanās-likt uz dīvāna TIKAI VIENU IESĀKTU ROKDARBU!
Un ņemties tikai ar to, KAMĒR TAS BŪS PABEIGTS!

Iesāku kaut kādu improvizētu šalli vai lakatu no krājumiem, kas mētājas mājās. Gar malu būs lentīšdzijas apmale-it kā jau tās lentīšdzijas visiem apnikušas, bet šādā apmales variantā man vēl nevienas šalles nav. Tālāk adu Ogres kokvilnu kopā ar kid-mohēru-šīs savienojums ir labs atklājums priekš manis-ļoti patīkams, mīksts un nav pārāk silts.

Man raksturu palīdz stiprināt mans asistents, kurš nekavējoši pievērstos vēl kāda aizsākta rokdarba plucināšanai, ja vien tāds te uz dīvāna parādītos, atstāts bez pieskatīšanas:

Nedomājiet, ka asistents snauduļo-viņš pa mazu acs šķirbiņu visu VĒRO!

Un dažreiz pagrauž zaļkauliņu: