Vecmāmiņas kvadrāts noro vestē

Cimdus gaidījāt? Pirkstainīšus? Šoreiz veste aizsteidzās pa priekšu. Pirkstaiņi arī ir gatavi, tikai vēl jāievelk galiņi.
Vestīte stāvēja pabeigta jau sen, bet galiņi nebija ievilkti. Šoreiz iedvesma pārsviedās no cimdiņiem uz vesti. Cimdi jau arī nav nepieciešami, jo ārā ir atgriezies rudens, sniega nav. Vienīgi tumsa neļauj neko nofotografēt- kad eju uz darbu ap septiņiem no rīta ir melna tumsa, kad izeju no darba- jau ir satumsis. Pirkstaiņus bildēju vakara elektriskās spuldzes gaismā- ēnas ir garas, garas. Sestdien, svētdien līst lietus un piesalst. Tomēr mēģinu pierunāt kādu fotogrāfu, ka man ļoti vajag bildes. Tā nu top meitene miglā:

Ir divi dienā, un tik tumšs!

Te pieslēdzas otrs fotogrāfs, atrodam labāku gaismu, nosalstam pamatīgi. Ir tuvu nulle grādiem, miglains un mitrs.

Tāds nu tas vecmāmiņas kvadrāts manā izpildījumā! Varēšu vilkt uz darbu, kur mums mūžīgie caurvēji staigā un sapūš muguru.
Tagad ceru atgriezties pie pirkstainīšiem un gaidu sniedziņu! Lai būtu gaišāks!

Pārdomas par pogām

Gudroju, vai izvēlētās pogas ir labas, vai varbūt jāņem citas:

Redz kā priekša pamazām aizadās ciet-var saprast arī, kā veidosies apkaklīte.
Viens pogcaurums arī bildē saskatāms!

Balta vestīte

Ilgi nezināju, ko iesākt ar izpārdošanā nopirktu dziju Diva. Beidzot sakombinēju to kopā ar līdzīgas krāsas barterī iemainītu dziju (no Bea). Adīju gareniski-divas rindas ar dziju Diva (spuraino) un divas rindas ar nezināmas izcelsmes dziju bez nosaukuma, kas līdzinās kokvilnai un satur baltus un zaļgani pelēcīgus pavedienus. Lūk, rezultāts:

Pārziemojām

Jauki-beidzot var staigāt ārā bez mēteļa!

Lēmums ir pieņemts-jaka tomēr tā nebūs, paliks veste ar haizivs zobiem.Svītras jau tā ir trakas-iet pašas, kur grib.Es neaizliedzu.

Mammas dārzā vienmēr zied puķes. Pirms nedēļas nebija pat lāga zāles. Kur tās radušās?

Kaimiņš Pēcis..

..apprecējies!

Pirmais gatavais darbiņš

Jaunajā gadā nolēmu izdarīt to, ko citi parasti izdara vecajā gadā-nolēmu pabeigt iesāktos darbiņus. Svētku noskaņās prātā bija tikai dāvanu pabeigšana, ēdienu gatavošana, pucēšanās, dāvanu saiņošana un ciemos iešana. Tagad viss norimis un mierīgi var pievērsties savas garderobes atjaunošanai un pārveidei.
Pirmais darbiņš, ko pabeidzu-meitiņai sen apsolītā aplokšņveste-tā viņa to nosauca.Pasūtīja jau krietni sen-tādu pašu vesti kā mammai.Beidzot gatava!



Nu mums abām vienādas vestītes-ļoti siltas un noderīgas pēkšņi uznākušajā 25 grādu salā. Mana gan jau pastiepusies-diezgan daudz valkāta, bet Airucim uzadījusies ar rezervi-vēl būs kur paaugties.

 

Igauņu dzijas veste

No jaukās igauņu vilnas dzijas varavīksnes krāsās noadīju vestīti.Skat, kāda sanāca!

(Foto no BIG)

Dziju var aplūkot te: http://www.yarns.ee./tooted_en.html#artistic

Veste

Iesākti rokdarbi? Jā, atzīšos-man to ir vesels lērums! Tie ir kā pieraksti dienasgrāmatā-ideja ir noķerta un pierakstīta, un kādreiz tā noteikti taps par realitāti.

Cita lieta-ko par to domā un dažreiz arī SAKA citi ģimenes locekļi, kuriem nākas paciest bezgaldaudzos dzijas murskuļus ar apslēptām adatām visneiedomājamākajās vietās-skapī, uz dīvāna, maisiņā, somiņā, virtuvē...

Pirms kādiem deviņiem gadiem, kad mājās audzināju meitiņu, skatījos brīnišķīgo raidījumu dzīvīte, kurā parādīja jauno taktela dziju.Man to tik ļoti sakārojās! Protams, tā nebija lēta, bet tomēr nopirku mīksto pūkaini veselam džemperim.Gadiem ejot, sāka likties, ka šī krāsa nebūt nav manējā un gribējās to kaut kā atdzīvināt.Tad nu, sasniedzot plecu daļu, nolēmu pievienot mazliet dzīvīgāko tumši violeto Austrāli un spuriņdziju, ko nopirku musturbodē.Ar laiku džempera ideja atmira-pilsētā dzīvojot un apkures sezonai sākoties, tieši veste ir vairāk noderīgs apģērba gabals.