Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.
Rāda ziņas ar etiķeti tamborējumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti tamborējumi. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2013. gada 5. augusts

Cepure

Dzija Katia Paper no veikala Latvijas dzija. Izgāja 3 kamoli. Krāsas dažādošanai-pieliku vienkārtīgu linu, kas tepat pa māju mētājās-nopirkts nenoskārstai vajdzībai.
Tamborēju no vidus, nekāda apraksta man nebija.
Ievilku aukliņu, lai neaizlido, kad braukšu ar kuģīti.


Gribēju izskatīties pēc Aspāzijas, bet dažs labs mani nodēvēja par Sofiju Lorēnu.



Tā es cenšos pārciest subtropisko Latvijas vasaru.

Calvin Klein brilles-tās man ir jau sen, bet ir vienas no manām mīļākajām, jo tām ir maigi rozā, labas kvalitātes stikli.
Pēc ilgāka laika ienāca prātā iesēt puķuzirnīšus-šos ļoti cimperlīgos puķīšus. Šoreiz izdevās izaudzēt pietiekami taisnus un garus kātiņus, lai varētu ielikt vāzē. Viss noslēpums-iesēju siltumnīcā, nevis pie mājas sienas, kā parasti.

Turpinām baudīt vasaru!

ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts

ceturtdiena, 2013. gada 16. maijs

Dāvaniņa Agnesei

Maza sirsnīga dāvaniņa darba kolēģei. Iekšā ir rotiņa, kaklā karama. Uzdarināju tādu kā dāvanu maisiņu, bet tur varēs glabāt arī citas mīļlietiņas, kam vajadzīgs mīksts futlāris, arī mobilais telefons iet tur iekšā. Nu tāds nieciņš, bet no sirds!

sestdiena, 2013. gada 23. marts

Marta lasāmviela un kleitas turpinājums

         Tā kā decembra beigās un janvāra sākumā iekrīt liela daļa no mājās svinamajiem svētkiem, dzimšanas un vārda dienām, tad dažu labu dāvaniņu atrodu un laimīgi aplūkoju tikai martā. Zinu gan, ka Ziemssvētku vecim pačukstēju, ka gribētu latviešu autora oriģinādarbu izlasīt-tad laikam kāds rūķis man šito ir ielicis maisiņā.
        Man gan jāatvainojas, ka šo autoru līdz šim nebiju piefiksējusi. Grāmata izdota izdevniecībā Atēna, kura, kā, man šķiet, izdod to, ko citi nav ar mieru izdot-tādēļ te biežāk var atrast ko neparastu.
Cik noprotu-autors saistīts ar žurnālistiku-man jāatvainojas, ka vīriešu žurnālus nelasu, tādēļ neesmu ievērojusi šo rakstu autoru. Un laikam arī ar televīziju viņš ir saistīts. Anotācijas par grāmatu un autoru te nav, ir tikai sabiedrībā populāru cilvēku atsauksmes, kas neko daudz par autoru nepastāsta.
Grāmatu veido kaleidoskopiskas ainiņas no mūsu nesenās pagātnes un arī bērnības un jaunības-liekas, ka autors ir mana gadagājuma cilvēks. Šie atmiņu uzplaiksnījumi ir jauki un atgādina man tuvas lietas-tas ir simpātiski un tas rāda, cik nozīmīgi šādas atmiņas fiksēt, jo tās ir tik gaistošas. Tomēr vienots stāstījums, sižets vai laikmeta tēlojums neveidojas. Te neizaug mākslas tēls no sadzīviskām ainiņām, diemžēl-lai gan valoda ir raita, teksts ir kvalitatīvi ievadīts- bez kļūdām. Mēģināju atrast žanra apzīmējumu, man sanāca šāds: žurnālists raksta epifānijas.

Un tagad par kleitu! Tagad tā izskātās šādi:


Par tumšo svītru jau stāstīju. Tālāk seko violeta josla no jaunzēlandes vilnas,kas sākumā kombinēta ar Ogres buklēto, bet tālāk ar tievo alpaka pavedienu. Tad tievajam alpaka pavedienam pievienojas rozīga josla no angoras (apčī-tagad zinu, kas tas par dīvainu materiālu!), tālāk alpaks draudzējas ar parastu rozā akrilu, tad ir vesela violetīga fice, kas pati par sevi ir raiba un tieši kleitas toņos.
Nākamā joslā-drosmīgs salikums-rozā akrils ar Ogres kokvilnas kamolīša atlikumu brūnā krāsā-sasaucas ar Noro svītru, kas bija iepriekš.
Kad kokvilna beidzās, izvilku kādu sen nopirktu kumpaldzijas kumšķīti, kas nopirkās tāpēc, ka vienkārši ir tik skaists, ka paiet garām tādam nav iespējams-un tā viņš arī mājās mētājās no viena stūra uz otru, līdz beidzot atrada savu pielietojumu. Kad akrils beidzās, iedrosminājos dīvainajam pavedieniņam iedot jaunu kompanjonu-efektdzijas veidā. Efektdzijai, savukārt, dīvainais kompanjons patika, jo viena pati tā nebija valdāma un tamborēšanai negribēja padoties, bārkstiņu dēļ. Nu vismaz bija kāds satvars, aiz kura turēties!

Turiet nu īkšķus-lai izturu līdz galam un kleitu pabeidzu!

piektdiena, 2013. gada 8. marts

Slimošanas patīkamā puse

Vispār neesmu no tiem, kas slimo-esmu no tiem, kas mūždien vārguļo, bet tomēr nepaliek mājās. Ņemu sevi aiz čupra un izmetu no gultas, uzstutēju uz kājām-un tad jau vairs nav kur..jāturas līdz vakaram.
Šoreiz iznāca citādi-10 dienas mājās-izrādās gripa, kas jāārstē ar antibiotikām-kaut kas nedzirdēts-vīrusi un antibiotikas-redz kādas modifikācijas! Turklāt-mums abām ar meitu-vienā dienā.
Tā nu iznāca 10 dienas iepazīt savu bērnu, pārkrāmēt savus rokdarbus, pārkrāmēt kamolus, pārlasīt grāmatas.
Netraucēti noskatīties Dzejnieka bēres-raudāt, raudāt un sasmelties kultūru-ne tikai 100 gramus dienā.
Izlasīt grāmatu par Dzejnieka bērnību un skolas gadiem Tukumā:


Noteikti iesaku izlasīt-to var paveikt vienā dienā, stāstījums ir ļoti raits un dinamisks, atklāj Ragaciema ļaužu sūro ikdienu un skarbo dabu, parāda Dzejnieka saknes un liek daudz jauna atklāt par viņu-no kurienes viņš mums tāds radies. Jāsaka, ka diezgan šokējoši uzzināt, ka dzejnieks nav nekāds bālais zēns, bet gluži otrādi..bet nu izlasiet paši!
Otra patīkamā lieta, kas iegadījās šajās grūtajās dienās-saņēmu vēstuli no Andras ar bildēm-viņa pēc mana sacerētā apraksta, kas bija publicēts  žurnālā Mūsmājas,  noadījusi apaļšalli-un ir izdevies!

Ar viņas laipnu atļauju te ievietošu arī bildi:

Ļoti patīk Andras radošais piegājiens-pielikt arī kaut ko no sevis-volāndzijas apmali un piespraudi. Ļoti koši sanācis!
Rokdarbošanās slimošanas laikā bija minimāla, mazliet paadīju iestrēgušās getras ar pīnēm ar suņu vilniņu:


un mazliet patamborēju uz priekšu savu rozā kleitu:

Aiz igauņu kamolīša sekoja katia Maraton kamolītis (25% vilna, 75% akrils) kopā ar buklēto veco Ogres spoles pavedieniņu, tad ir divas rindiņas ar lepno Noro, kas palika pāri no beretes un apaļšalles, tagad tumšā kārta-vecs padomju laika vilnas kamolītis-pavisam ass un ciets, bet smukā krāsā-no tāda biju noadījusi mammai jaku.

Tā nu apļojos uz priekšu un veseļojos. Liels paldies vīra kungam par 10 dienu joņošanu ar divām paplātēm starp divām guļamistabām.
Ar bērniņu atkārtojām latviešu gramatiku-konkrēti, vietniekvārdu klasifikāciju, rēķinājām proporcijas un apgrieztās proporcijas, atkārtojām riņka laukuma formulu, kas ir tā pati-pī er kvadrātā, vienīgi pī ir mainījies-manā skolas laikā tas bija 3,14, tagad tas ir 3,1.

sestdiena, 2013. gada 23. februāris

Kleita top!


Rozā kleita pamazām top!
Biju iesākusi kruzuļšalli, bet nu vairs tādu negribu-tas periods pagājis.Nolēmu noadīto gabaliņu izmantot kā kleitas dekoratīvo plecu daļu. Tālāk riņķošu tik uz leju-līdz sasniegšu potītes vai arī beigsies dziju krājumi rozīgos toņos. Musturdeķis man iemācījis uz savu dziju saimniecību paskatīties savādāk-nevis pēc dzijas nosaukuma, bet pēc krāsas, musturdeķis iemācījis it kā gleznot ar krāsām, neatkarīgi no dzijas faktūras un sastāva. Tā kā musturdeķu jaunajā akcijā draugos.lv esmu nolēmusi nepiedalīties, tad šoreiz musturošu kaut ko noderīgu-mugurā velkamu.Musturdeķis man laikam bija par lielu-to ilgi neaizmirsīšu.Pagāja aptuveni gads vai pat pusotra, kamēr mainījos ar kvadrātiņiem. Pa šo laiku netapa ne džemperi, ne zeķes-visa ģimene sēdēja neapadīta. Apbrīnoju tos cilvēkus, kas jau darina kādu trešo musturdeķi pēc kārtas, bet katram jau laikam ir savi talanti un dotumi. Man pagaidām pietiek ar vienu.Varbūt pēc kāda laika atkal sagribēšu piedalīties, jo pats jaukākais jau ir kontaktēšanās ar citām rokdarbu māsām un jaunu tehniku apgūšana, ko iemāca musturošana pulkā.
Kleitā pagaidām ietamborēju vienu gaiši rozā akrila joslu.Akrilam pieliku baltu alpaka pavedienu, kas nopircies ārkārtīgi tievs un tik smalku lakatu vai šalli tomēr adīt negribēšu. Tagad riņķoju ar Aade long igauņu kamolīti no tīras vilnas, kam klāt tievs pavedieniņš padomju laikā iegādātas Ogres buklē dzijas.
Rakstiņš ir pavisam vienkāršs-parastie pusstabiņi, ar kādiem jau darināju kokvilnas vasaras kleitu. Ik pa laiciņam uzmēru savu veikumu un secinu-vai vajag paplatināt, vai sašaurināt. Nez kas tur iznāks?

sestdiena, 2013. gada 19. janvāris

Zaļa zālīte ziemas salā jeb arī vestes tamborēšana

Vestīte tamborēta no vienas milzīgas akrila fices, diviem maziem buklētiem kamoliņiem un apdarei-dzija ar bumbulīšiem.
Spārniņi no bumbulīšu dzijas


Koka podziņa ar ziediņiem

Pamats tamborēts no diviem vienādiem kvadrātiem, tad pietamborēta augša.

Augšiņai tievais buklētais pavediens nepietika, bet liekas, ka arī šis variants nav slikts?

Mugurpuse

Šis tagad ir mīļākais apģērbs iešanai uz skolu. Dzirnavu konstruktoru saņēmām dzimšanas dienā, salikām 3 stundās.

otrdiena, 2013. gada 15. janvāris

Tamborēti svārciņi





Akrila svārciņus meitenei tamborēju, sākot no vidus uz leju, pakāpeniski pieaudzējot valdziņu skaitu. Pieaudzēšanu veicu pilnīgi pēc izjūtas, ik pa laiciņam pielaikojot. Tumši sārto Ogres buklē pavedienu pievienoju, lai akrils neliktos tik vienmuļš. Zaļo malu pietamborēju no vilnas dzijas atlikuma-pilnīgi pēc īpašnieces vēlēšanās. Mana ideja par tumši sārtu šaurāku maliņu tika noraidīta.Tad nu tamborēju zaļo.
Jostiņu pieadīju, ievēru gumiju.






Gaidīsim siltāku laiku!


pirmdiena, 2012. gada 17. septembris

Apaļa veste un svārki

Beidzot pabeidzu sen iesākto tamborēto apaļvesti. Klāt uzadīju svārkus pieskaņotā krāsā.




Te tāds naksnīgs foto



sestdiena, 2012. gada 21. jūlijs

Hipiju kleita

Tā, lūk-Tīna uztamborēja kleitu! Izskatās varen lepna. Lai gan tamborē gaužām vāji-tikai īsos stabiņus.

Izskatās gluži kā hipijmeitene, Džona Lenona draudzene!  Meita gan novērtēja un teica: Mamm, tu izskaties kā vizuālās mākslas skolotāja!

Nu, jā, beidzot tiku vaļā no visiem vasaras dziju krājumiem, kas mājās savilkti, sakāmjoti un stāv gadu gadiem!

Piegrieztne nekāda-divi kvadrāti, kas aizapļojas uz brunci.

ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

Tinas lācene


Pagājušā gada nogalē musturā izlasīju uzaicinājumu piedalīties lāču un lakatu izstādē Līgatnē.Pārvarēju savu neizmērojami lielo kautrību un uz izstādi aizsūtīju šo tamborēto lāču mammu. Paldies BIG par foto iekš kastes.Iepazināmies ar milzumdaudz jaukiem lāču puikām.

Vairāk bildes no izstādes Līgatnē var aplūkot šeit:

otrdiena, 2011. gada 20. decembris