Saulītē un pavasara ziedos

..nobeidzu apaļšalli..

Tāda noder arī pavasarī-lai nesapūš sprandu. Ja ne, būs nakamajai ziemai aksesuārs.

Krāsas nudien ir manējās!

Uzmetu ar tamboradatu (resnu)-vaļīgi, vajadzīgajā garumā, apmēram tik, cik ar rokām var aizsniegt.

Tālāk ar 5. numura apaļadāmajām adatiņām pa apli vien..

pēc Ceitas dotā raksta-divas rindas Noro, divas kidmohēra ar zīdu. Tā turpina, līdz dzija beidzas, vai pašai apnīk-tad ir gatavs!

Viens, divi, trīs- un pavasarī iekšā!

Kaut deguns vēl brīžam salst, man liekas, viņš drīz būs klāt- PAVASARIS!

Oranžā apaļšalle

Pateicoties musturdeķim, iemācījos skatīties uz saviem dziju krājumiem pēc krāsām, nevis pa paciņām, kas domātas tam un tam džemperim. Bija iekrājušies vairāki sarkani un oranži kamolīši-nez priekš kam. Kādā dienā tos visus izvilku istabas vidū un sāku adīt apaļšalli (tā sacīt, nenoskārstai vajdzībai).
Nosaukums apaļšalle man iešāvās prātā, sērfojot pa internetu un apskatot līdzīgas ārzemju meistaru darinātas šalles, kas sasaistījās kopā ar vārdu apaļadāmās adatas, uz kurām šāds brīnums top.
Tad nu atrādu savu pūliņu rezultātu,un atviegloti nopūšos par atbrīvojušos vietu skapī!

Dzīvespriecīgais krāsu salikums uzlaboja garastāvokli un šalles neparastā forma man pat ļoti iepatikās!