Pirms vairākiem gadiem izšuvu spilvenu ar Vinniju Pūku-spilvens izdevās varen labs, šuvās ātri. Tad nodomāju, ka nepieciešams Vinnijam arī draugs-Sivēns.
Tālāk sākās īstas "cūcības"-kad atvēru pasta sūtījumu-izrādījās, ka spilventiņš ir uz pusi mazāks nekā parastais spilvens, bet nu labi-pati vainīga, vajadzēja aprakstu uzmanīgāk lasīt! Tomēr, sākot izšuvumu "cūcības" turpinājās-izrādījās, ka pievienotie nezināmā sastāva diegi ir pārāk resni šai kanvai-nošuvu vienu rindu ar krustiņiem un secināju, ka tālāk tā vairs šūt nevar-jāšuj tikai puskrustiņš. Nav šaubu, ka šis rokdarbs tika nobāzts dziļi, dziļi skapī un ar laiku pavisam aizmirsts. Šogad, kārtojot skapi, atkal to izvilku un nolēmu pabeigt. Te nu arī nomocījos, jo rādījās, ka ar puskrustiņiem vien nav gana, jāveic vēl kādi spodršuvumi brīvā stilā, lai pieturētos pie iecerētā zīmējuma. Te nu ir rezultāts:
 |
Izmērs 19 x 19 cm
|
Kanva diezgan pacieta, varbūt, ka pat patiesībā tā ražota no plastmasas? Kāds nu tur spilvens? Domāju, ko darīt-izdomāju! Taisīšu mazu auto spilventiņu-kur atspiest galvu pasažierim. Nolēmu, ka otrai pusītei būtu jābūt mīkstai un pufīgai. Notamborēju tumši brūnu vecmāmiņas kvadrātu, ko izdekorēju ar otru kvadrātu, kas tamborēts no pāri palikušajiem izšujamajiem pavedieniem-sanāca tāds dīvains raibulis, bet toties-bezatlikumu tehnoloģija pilnībā!
Tā kā man nebija tik maza spilventiņa, tad nolēmu tādu uzšūt-materiāls bazatlikumu tehnoloģijā vai arī taupīgās saimnieces variantā bija zīda šallīte ar rāvējslēdzī ierautu stūri:
un bārkšu galiņi no uz kartona austajiem lakatiem (pildījumam):
Lūk, kāds sanāca spilventiņš:
Tālāk spilventiņu ievietoju izšūtajā Siventiņā:
Stūrim pievienoju pušķi ar 3 koka pērlēm, ko atradu atvilknē-pieskaņotās krāsās. Tas, lai spilvenu vieglāk paņemt un turēt pie vaiga:
Otra pusīte ar tamborētajiem vecmāmiņas kvadrātiem:
Ceru, ka turpmāk Sivēns uzvedīsies labi un vairs blēņas nedarīs!
Ja ir grūti-vajag spēt,
Stipram būt un uzverēt!
 |
| Galvenais-nekad nepārstāj gaidīt savu draugu! Viņš noteikti ieradīsies! |
