Puķuzirnis: Virtuālā izstāžu zāle

Pandēmijas laika iespaidā, tapa manu skricelēto, švīkāto un pindzelēto darbu apkopojums.

Manas glezniecības darbu virtuālā izstāde.

Zīmēt man paticis, un joprojām patīk. Bet eļļas gleznošana ir kas īpašs. Tas mani visvairāk aizrauj. Bet tas ir process, kam gatavojos ilgi. Un parasti gleznoju tikai tad, ja ir kas sakāms. Tāpēc eļļas gleznas man nav daudz.

Vieni no pirmajiem darbiem, kas saglabājušies. Mani mājdzīvnieki bērnībā Pifs un Mika.

Revidējot bērnības mājas bēniņus uzgāju pāris eļļas gleznas, par kurām biju galīgi piemirsusi. Tās ir vienas no pirmajām eļļas gleznām, kas tika gleznotas uz finieri. Tad gatavie rāmji nebija pieejami kā tagad veikalos. Un man nebija ne līdzekļu ne iespējas iegādāties, lai gleznotu uz audekla rāmjiem. Atlika tikai finieri vai biezāks kartons.

Ar putekļiem noklātas, piemirstas. Bet joprojām pie senčiem glabājas. Gleznotas, kad man bija kādi padsmit gadi. Vidusskola, un drusku pēc tās.

Pētot pašai zīmējumus, konstatēju ka ar lieliem pārtraukumiem esmu ķērusies eļļas krāsām klāt. Vismaz 10 gadi pārtraukums. Un pēc desmit gadiem jau šādas gleznas. Viena no foto bildes iedvesmojoties. Bet rubenis cita mākslinieka gleznas interpretācija.

Atkal lielāks pārtraukums, un pēdējās gleznotas pēc pasūtījumu, kad atkal pēc vairākiem gadiem bija uznākusi iedvesma.

Šī mazā glezniņa ar koku un akmens aplikāciju rotāja bērniem dārza štābiņu.

Kaut kas no pasaku stāstiem.

Bet šīs divas ir pēdējās. Portreti pēc fotogrāfijām.

Kaut ar eļļām gleznoju visu mūžu, pati apzinos ka darbi maz tapuši. Bet kaut kad jau būs vieta un laiks, kad to darīšu vairāk un biežāk. Ceru, ka ne pēc 10 gadiem atkal. Jo idejas ir iekrātas ko vēlos attainot.

Otrā izstāde - zīmējumi.

Šajā gribu apvienot visus sazīmētos un saskricelētos zīmējumus, ko esmu saglabājusi un sataupījusi.

Lai sataupītu sazīmētos darbiņus, pasenāk biju izveidojusi albumu, kur krāju zīmējumus. Šķiram to vaļā un skatāmies kas tajā sakrājies:

Zīmējumi iekrāti sākot ar 1991.gadu. Ceļojums zīmējumu pasaulē 30 gadu garumā. Sāku ar zirgiem. Tos esmu daudz zīmējusi. Tie mani mīļākie dzīvnieki. Atceros, savās bērnības mājās, manas istabas durvīm stikls bija nopūstas ar krāsu, un es, saudzīgi ar zīmuli zīmēju un ēnoju, kur tika uzzīmēts zirgs dūmakā, līdzīgi kā šajā zīmējumā. Diemžēl nav saglabājies.

Toties saglabājušies citi darbi.

Visvairāk mani uzrunā grafikas tehnika. Šāda tipa zīmējumi man ir daudz.

Periods ar karikatūru un multeņu varoņiem.

Neesmu niekojusies tikai ar smukām bildītēm. Bija periods, kad zīmēju arī ko dramatiskāku.

Šis pirmais briesmonītis ir tapis tieši 5 identiskos eksemplāros. Vidusskolā draugi, kad ieraudzīja ko uzzīmēju, izlūdzās arī sev šo smuko briesmonīti.

Turpinām tālāk šķirstīt albūmu.

Turpinu ar savu iemīļoto grafiku. Pa vidam arī kāds akvarelis, spēlēšanās ar akrila krāsām un krāsu zīmuļiem.

Līdz šim esmu zīmējusi pārsvarā dabu, dzīvniekus, lietas, vietas. Tad cilvēkus nekad. Ja godīgi, nemāku un nesanāk. Bet kādreiz ir jau jāpamēģina un jāpaskatās vai sanāk. Šis pirmais eksperiments. It kā sanāk. Bet ne sejas. Atceros, ka pie tās visilgāk mocījos. Beigās pat baidījos, ka papīram caurumu izdzēsīšu.

Šo A3 izmēra zīmējumu savulaik man vidusskolā gribēja nopirkt par 20 latiem. Kā redzat - nepārdevu :D Ja es kādā zīmējumā ielieku dvēseli, tad man ir grūti atvadīties, lai arī kādu naudu solītu.