Rūķa tērpa šūšana meitai kopā viņas ar dzimšanas dienas tērpa un dzimšanas dienas ballītes plānošanu, organizēšanu, īstenošanu un citu kultūras pasākumu apmeklēšanu ir iemesls, kādēļ pagājušajā nedēļā man pēc visām šīm aktivitātēm nebija ne kripatiņas spēka iegriezties šeit. Par ko es ļoti atvainojos un šonedēļ centīšos to kompensēt!
Pagājusī nedēļa bija spraiga. Manai meitenei palika trīs gadi, es nogriezu matus un zaudēju vēl 1 kilogramu savā cīņā ar grūtniecības laika uzkrājumiem :) Bet par to visu (vai vismaz daļu no tā) vēlāk, šorīt es tikai gribu atrādīt savu vakarvakara "šuvienu" - ļoti praktisko rūķa tērpu Amēlijas šodienas Ziemassvētku sarīkojumam bērnudārzā.
Ap divpadsmitiem naktī pabeigusi to šūt, es vīram klusiņām teicu: "Cerams, ka rīt, aizejot uz dārziņu, audzinātāja neprasīs, kur ir mūsu rūķa tērps..." Un kā jums šķiet, ko audzinātāja šorīt pajautāja? Jā. Jā! Tieši to viņa arī pajautāja - "Vai jums rūķa tērps būs?!"
Nu labi, piekrītu, šis nav klasisks un stereotipiem atbilstošs rūķa tērps. Šī ir brīnišķīga šaurā velveta kleita, šūta ar mātes mīlestību, apvienojot divas Burdas piegrieztnes + ideju brīvo lidojumu un dabonot krampi kaklā no saspringtas sēdēšanas pie šujmašīnas. Es patiešām neredzu jēgu šūt rūķa mici un apmetni, par kuriem ne tikai neesmu droša, ka meita tos vispār vilks mugurā, bet par ko man arī sāp sirds, ja jāiznieko audums vienai uzvilkšanas reizei. Ō, es laikam tomēr esmu nelabojama praktiķe.
Man šķiet, ka lomu spēlēm (šajā gadījumā: rūķa) var un vajag pieiet plašāk, ar neordināru skatījumu. Galu galā - vai kāds no jums ir redzējis dzīvu rūķi?! Es nē. Tādēļ manā fantāzijā rūķu meitene ir īsta rūķu meitene arī bez mices, bet ar sarkanu (jo sarkans man šķiet svinīgs un ziemai iederīgs) kleitu un bumbulīti matos (sk. augšējo foto), kas simboliski tas pats rūķa mices gals vien ir.
Tādēļ es pasludinu jaunu ēru izpratnē par rūķa tērpiem! Manuprāt, man jau ir viens sekotājs - mana meita, kura šorīt, ieraugot jauno kleitu, teica - vai, cik skaistas spirālītes apakšā!! :)
Rūķkleita = ļota, bet kur ļotā cepure? vai tas tērps ir bez cepures? un tāpēc, ka bez cepures tāpēc jauna ēra?
AtbildētDzēstLai gan man bērnu dārza ballīšu ēra vēl priekšā, man Tava pieeja ļoti patīk! ;c) Varbūt vienīgi prasās kāds balts akcents. Nu, tas stereotips par rūķi kā sarkans+balts...
AtbildētDzēstTā jaunā ēra tāpēc, ka bez bumbuļcepures (un cepures vispār) un sarkaniem apmetņiem un šortiem :) Nu tāda mini revolūcija manā dzīvoklī :P
AtbildētDzēstLiki, baltais akcents ir sprādzīte ar mazu melnbaltu bumbulīti (ko fotogrāfijā laikam nevar īsti izšķirt). To es kā parafrāzi par klasisko rūķu cepurīti.
Bet vispār man nav nekādu iebildumu pret klasisku rūķa tērpu. Ja man tāds būtu jau skapī un nekas nebūtu jāšuj, tad es noteikti vilktu bērnam mugurā. Bet tā kā man tērps bija jādarina pašai, tad es nospriedu, ka neiešu taču tik daudz laika veltīt drēbēm, kuras pēc tam neviens nevilks.
skaista rūķmeitene - piekrītu, ka tērpos ieguldītais neattaisno savu mērķi un tomēr bērni ir tik amizanti dažādos maskutērpos :))) Tai pat laikā, kleitiņa ir ļoti skaista - arī rūķmeitenēm patīk štātēties :)
AtbildētDzēstKleita ir fantastiski skaista :)
AtbildētDzēstPat to rūķu tērpu nemācēšu komentēt, jo mūsmājās dārziņu masku tēma pagaidām liekas kā kaut kas no citas pasaules :D Bet redzēs, iespējams, ka arī mums nākamruden tā kļūs par aktualitāti :) Es pagaidām cīnos pati ar sevi :)
Laikam jau tie iekšējie cīniņi par un ap dažādām lietām ir mammu pašu izdomājums un vajadzība. Bērni ņem to visu vieglāk.
AtbildētDzēstPaldies par komplimentiem! :)
Cik skaista kleitiņa )))
AtbildētDzēstSkaista kleita!
AtbildētDzēst