Metam augļus rumā!

Iepriekšējos gados es gatavoju tradicionālo Ziemassvētku kūku - kur žāvētos augļus uz mēnesi iemērc alkoholā un katru otrdo dienu apmaisa un pielej kādu šļuku vēl klāt. Tad cep kūku gatavu un vēl pāris nedēļas tur ledusskapī, atkal ik pārdienas aplaistot ar alkoholu. Kad pienāk Ziemassvētku vakars, kūku izrotā, ceļ galdā un mielojas. Bet, godīgi sakot, tas viss prasīja pārāk daudz disciplīnas un ņemšanos, tādēļ pagājušajā gadā un arī šogad es nolēmu šo kūku necept. 

Bet tad ieraudzīju Dienas Ēdienos šo recepti, kas ļoti atgādināja to, kuru parasti izmantoju es, tikai bez ilgās augļu un kūkas noturēšanas un aplaistīšanas. Un konditores Daces Tomsones receptes man parasti labi patīk un garšo.

Tad nu nospriedu, ka uz tādu darbiņu gan varu saņemties. Un sametu augļus rumā! Tā nu man šie tur  (+ apelsīnu un citronu sulā) nostāvēja kādas piecas dienas, kamēr es atradu laiku tos pārvērst kūkā. Kūku cepu, kā norādīts receptē.

Sanāca skaista, izdekorēju ar marmelādi un zemesriekstiem, kas manā ieskatā nav nekādi karaliskie kūku rieksti, bet mandeles blanšēt man nebija motivācijas. Balta šokolāde glazūrai noteikti izskatās svinīgāk, bet mājās bija tikai tumšā, tad nu iztiku ar to pašu. Pie kam man baltā šokolāde negaršo :)

Bet tagad parunāsim par kūkas garšu... Atzīstu, ka reti kura kūka spēj man "noraut jumtu", tas notiek tiešām reti. Tāpēc man pašai laikam nebija pārsteigums, ka šī kūka mani nenogāza no kājām. Kāpēc?

Pirmkārt, man šķiet, ka tik bieza un tumīga kūka nevar būt pilnīga, pirms tā kādu laiku nav saņēmusi regulāru šķidruma (vienalga, vai tas būtu alkohols, vai apelsīnu sula) piešprici. Tādēļ es iesaku cept kūku, bet nedekorēt un nelikt galdā jau pirmajā dienā. To vajag kārtīgi sabakstīt ar kociņu (vai smalku adāmadatu, kā citas kūkas gadījumā pārbaudīja Diāna) un aplaistīt ar izvēlēto šķidrumu ik pa divām dienām. Tad, ātrākais pēc nedēļas, tā būs ieguvusi jau citu kvalitāti.

Otrkārt, konsistence man šķita par cietu. Nākamajā reizē es noteikti neliktu norādītās 6 olas, bet gan tikai četras.

Treškārt... aizmirsu.. :) Secinājums: garšo labi, bet līdz pilnībai vēl kāds gabaliņš jāiet. Manuprāt, īsta Ziemassvētku augļu kūka nevar izdoties perfekta, ja tā nav vismaz nedēļu pēc izcepšanas mitrināta. 

Bet vispār - ko es te runāju - izmēģiniet paši!

Grēcīgā Pavlova

Mūsu ielā tikai vakar iestājās rudens, līdz šim mēs šeit dzīvojām vēl ar vasaras sajūtu sirdī. 

Vasaras aiziešanu vajag pienācīgi nosvinēt, tādēļ ir īstais laiks izcept ļoti gaisīgu un vasarīgu kūku - pavlovu. Kūkas nosaukums it kā (jo precīzi neviens nezina) izgudrots par godu slavenajai 20. gadsimta sākuma balerīnai Annai Pavlovai. Viņas viesizrādes Austrālijā un Jaunzēlandē esot tik ļoti sajūsminājušas vietējo publiku, ka kāds vietējais pavārs par godu balerīnai esot radījis šo kūku. Tā ir ļoti gaisīga un maiga, gluži kā balerīnas svārki. Vairāk leģendas varat atrast googlējot, kamēr krāsnī brūninās jūsu pavlova... Tad nu ķeramies pie cepšanas!

Kopumā šī ir ļoti vienkārša, taču, manuprāt, arī kaprīza kūka, jo visa pamatā ir pareizajā brīdī to izņemt no krāsns. Būtībā jums vajag tikai olu baltumus un cukuru, plus vēl dažas nianses. Ja tikko esat gatavojuši krembrulē, tad jums noteikti ir palikuši daudz olu baltumi :)

Recepte 6-8 personām (vai tikai 4 personām, ja viņām labi garšo...):

4 olu baltumi
100 g cukura
1,5 tk kartupeļu cietes
1 tk baltvīna etiķa
1 paciņa saldā krējuma
svaigas ogas

1. Pirms sākt darboties, jāieslēdz cepeškrāsns uz 170 grādiem.

2. Tālāk saputo olu baltumus, līdz tie kļūst gaisīgi, un tad sāk pievienot cukuru, turpinot putošanu. Puto vairākas minūtes (5-7), līdz masa kļuvusi spīdīga un cieta. Tiešām spīdīga.

3. Tad caur sietiņu iesijā kartupeļu cieti un ielej baltvīna etiķi. Uzmanīgi izcilā visu masu, lai labi sajauktos.

4. Kārto ar karoti lielajā cepamajā formā un beigās ar dakšiņu "sazīmē" uz augšu putiņas, veidojot tādus kā radziņus (sk. foto).

5. Kūku šauj iekšā krāsnī un uzreiz samazina temperatūru uz 120 grādiem. Cep stundu un 20 minūtes, kamēr kūka maigi brūna (vaktējiet savas krāsnis, jo citas cep ātrāk, citas lēnāk!). Katrā ziņā gatavai kūkai ir jābūt kraukšķīgai no ārpuses un maigai kā zefīram iekšpusē.

6. Atdzisušu kūku dekorē ar putukrējuma krāvumu un svaigām ogām.

Ja man būtu bijis vairāk saldā krējuma pa rokai, es būtu arī sakrāvusi to kūkai pa vidu, bet diemžēl kāds uz našķiem kārs līdzdzīvotājs to bija iztērējis jau pirms tam...

Griež un pasniedz saviem viesiem. 

Ar priecīgu smaidu sejā uzklausa sajūsmas saucienus un uzslavas.

Ardievu, vasara, mēs tevi ļoti gaidīsim atkal!

Ķirbju kūka Jāņos? (ar foto)

Es atzīšos, ka man nav savas Jāņu pīrāgu receptes. Man vispār nav tādu īpašu ēdienu, ko gatavot Jāņos. Varbūt ar gadiem tas mainīsies, bet pagaidām es pieturos pie tā, ka ir jāizcep kas garšīgs un salds, izmantojot to, kas ir mājās. Un man mājās bija pērnais ķirbis un sen, sen pastkastītē reklāmas nolūkos iemesta recepte ar "saulainu" ķirbja kēksu. Kurš cits simbols Jāņos ir tik spēcīgs un centrāls kā saule? Neviens. Tāpēc arī nospriedu, ka ķirbja kēkss būs labi piemērots svētku galdam. Izcepu, pagaršoju - tiešām labs! Ja arī jums nav ideju saldajam galam, bet ir vēl saglabājies kāds ķirbis - ir īstais laiks to apēst.

Recepte

Lai priecīgi un pacilāti svētki!

choux

Es netaisnošos, kādēļ Trešdienas grāmatas ieraksta vietā būs stāsts par noslēpumaino choux. Es vienkārši pastāstīšu par to, kā pēc saspringtas darba dienas birojā un franču valodas kursu apmeklējuma es ierodos mājās un noguruma vietā jūtu sevī augam musinātāju Uzcepkauko. Ik pa lāgam man uznāk pusnakts konditorejas mānija, kad ļoti gribas kaut ko uzcept, bet nezinu, ko. Pirms pāris dienām sapratu, ka sirds ilgojas pēc kā smalka. Pēdējā laikā esmu cepusi tik daudz kēksus, mafinus, ābolmaizes, ka nu gribas radīt ko patiešām sarežģītu, laikietiplīgu un iespaidīgu. Labi, ka mājās nebija krēmsiera, citādi es šobrīd vēl darbotos virtuvē, gatavojot siera kūku :) Tās vietā, velti izšķirstījusies smalkās kūku grāmatas, es paliku pie pārbaudītas vērtības, kas mani ir iedvesmojusi jau daudzas reizes:

Un izvēlējos šī vienkāršā, bet elegantā cepuma (par cepumu es saucu ne tikai cepumu=cookie, bet arī jebko citu, kas tiek cepts no mīklas) recepti:

Sekoju pamācībām (ārprāts, cik tas bija viegli!) un lūk, pēc 7 minūtēm man jau bija gatava plaucētā mīkla:

Tālāk viss pēc instrukcijām - veido bumbiņas, liek sakarsētā krāsnī un cep, kamēr uzpūtušās un brūnas:

Ja mājās nav putukrējums, ar ko pildīt choix, tad var izlīdzēties ar jebko, kas garšo. Manā gadījumā nepārspēti favorīti bija divi - no Londonas atvestais Lemon Curd un tepat kāruma brīdī pirktais vārītais krēms:

Viens, divi, trīs - manas pirmās vēja kūkas gatavas, un Plūmīte laimīga!

Ievārījums un tā blakusprodukti

Labu rītu šajā vasaras karstākās nedēļas sākumā! (tas nekas, ka piektdiena, karstums tikai sākšoties)

Vasara - ogu laiks. Ogas=ievārījumi. Pagājušajā gadā es atklāju daudzas labas netradicionālu ievārījumu receptes, ar kurām vasaras laikā padalīšos arī ar jums (intrigai - piemēram, safrāna, čilli bumbieru ievārījums. Vai ābolu ingvera ievārījums). Bet ievārījumu gatavošanas sezonas sākumā es sāku ar klasiskām vērtībām - svaigo zemeņu ievārījums, pasaules-labākais-vislielāko-laimi-sniedzošais. Jūs jau zināt, kā to gatavo, vai ne? :) - samīca svaigas, notīrītas zemenes (ja tās pirms tam jāmazgā, tad pirms mīcīšanas k ā r t ī g i jānožāvē) un ber klāt cukuru. Mana vecmāmiņa liek 1 : 2 (zemenes : cukurs), bet es esmu sev atklājusi ievārījuma cukuru un to lieku 1 : 0.5 (zemenes : cukurs). Šogad mīcīju zemenes ar kailām rokām, tas bija daudz uzlādējošāk kā ar stampu, iesaku! Cukuru iemaisa un atstāj uz diennakti izkust (telpa nedrīkst būt karsta, citādi uzrūgs). Pēc tam pilda izkarsētās burkās. Es burkas beigās vēl vienmēr apgāžu uz vāka, lai izspiež lieko gaisu, bet tas laikam īpaši neattiecas uz svaigajām zemenēm, jo tās ir aukstas, nevis karstas kā vārītie ievārījumi.

Ja ievārījums paliek pāri, jo vairs nav sanākusi pilna burciņa, var to sasaldēt. Es ielēju saldējuma trauciņos un ieliku saldētavā, sanāca tāds supersalds sorbets :)

Šorīt brokastīs notiesāju vienu gabaliņu un secināju, ka ievārījuma masa tomēr neder sorbetam. Par ideālo sorbetu pastāstīšu jums nākošnedēļ.

Par svaigajiem ievārījumiem tā kā būtu skaidrs. Bet ko darīt ar sarūgušu vecās sezonas ievārījumu? Mest laukā? Atdot vistām? Nekādā gadījumā! Ir laiks kārtējam kēksam!


1. Sajauc 1 glāzi ievārījuma ar 1 glāzi cukura un 1 tk sodas (sodu iejauc cukurā) un liek uz 1 stundu ledusskapī.
2. Sajauc 2 olas as 2 glāzēm miltu un 1 glāzi skābā krējuma.
3. Abas masas jauc kopā, lej formā un cep 180 grādos 40 minūtes.

Es šoreiz visu darīju pēc izjūtas, neko nemērīju (izņemot olu skaitu ;P) un sanāca tik un tā labi. Un vispār, man šķiet, ka miltus vajag nedaudz mazāk, jo tad būs sulīgāks.
Jā, un nebrīnieties, pēc izņemšanas no krāsns kēksa vidus joprojām būs ļoti mitrs un mīksts, jo sastāvā taču ir ievārījums. Vislabāk atstāt kēksu pa nakti atpūsties un ēst nākošajā dienā. Tiešām. Citādi saķepināsiet vēderu :)

 

Un tad nākošajā rītā sagrieziet savu lolojumu biezos gabaliņos, slepus nolieciet biroja virtuvē uz galda un ieprieciniet kolēģus ar labu rīta sākumu! Lai garšo!

Kā sasildīties karstā vasaras vakarā

Jūs noteikti jau pamanījāt, ka manu blogu ir skārušas vizuālas izmaiņas. Tas vairāk notika nejaušības dēļ, kad mēģināju atrast vairākas sev nepieciešamas funkcijas un pie reizes izmēģināju arī jaunu fonu, un beigās, kad gribēju atgriezties atpakaļ savā ierastajā bloga lapā, man tas vairs neizdevās. Tad nu dosim iespēju jaunajam bloga izskatam! Labprāt dzirdēšu jūsu domas - vai šādi ir labāk, pārskatāmāk vai vienkārši forši :)
Bet pietiks par tehniskām lietām. Kā jums šķiet, ko vislabāk ir darīt karstā darbdienas vakarā, kad acis krīt ciet no noguruma? Protams, protams, neko citu kā vien izcept rabarberu kēksu un piesildīt māju līdz galam! Šķiet, es jau reiz biju minējusi rabarberu mafinus, tad nu gribu dalīties ar jums šajā brīnišķīgajā receptē. Es to adaptēju no vienu šoko mafinu receptes (starp citu, ideālā mafina meklējumi ir tikai iesaldēti, ne beigušies!). 
Viss ir gauži vienkārši, un galvenais nosacījums, lai kēkss labi izdotos, ir pieiet visām proporcijām īzī un bez stresa. Tātad jaucam visu kopā šādā secībā:

2 olas > 1,3 glāzes cukura (! brūnais cukurs ir veselīgāks, bet tas nedod tik lielu saldumu) > 1,2 glāzes miltu, sajaukti ar 1 tk cepamā pulvera > 1/2 glāze verdoša ūdens > 3/4 glāzes sviesta (ja sviesta nav, var mierīgi iztikt bez). Visu secīgi un labi samaisot, jāiegūst viegli vijīga masa, kurā tad iemaisa 1 glāzi rabarberu. Lej formā un cep ~45 minūtes. Rēķinieties, ka ar kociņu būs grūti noteikt gatavību, jo rabarberi būs mīksti un lipīgi visu laiku, tādēļ labāk ņemt laukā, kad virsiņa brūna. Jā, un kā jau lielāko daļu kēksu u.c. cepumu, arī šis gardums jācep 175 grādos.

Ja ir mafinu formiņas, var cept mafinus, tad cepšanas laiks ir 25 minūtes. Es šoreiz uztaisīju dubultu mīklas apjomu un izcepu kēksu gan savā superformā, gan mafinus. Tos rīt nesīšu saviem kolēģiem.

Ir jau vēls, mani kēksi ir gatavi, un esmu nopelnījusi saldu miegu :)

Jau otrie mafini

Straujiem soļiem dodos uz priekšu savā mafinu eksperimentā. Šoreiz izmēģinu šo šokolādes kēksiņu recepti. Salīdzinot ar iepriekšējo, šeit ir cits sastāvs (klasiskais kēksu - piens, olas, eļļa) un diezgan daudz vaniļas ekstrakta. Izklausās labi, bet mīkla nav tik garšīga kā pirmajiem :D
Šobrīd tie gozējas krāsnī, tā ka tagad jāgaida pārdesmit minūtes.

Izcepu, pagaršoju un - hmm. Diemžēl nothing special. Šaubos starp 5 un 6 no desmit.
Katrā ziņā esmu secinājusi, ka jācep īsāku laiku kā norādīts receptēs, ja negrib grauzt sausu kēksu. Labu apetīti un līdz citai reizei! Ceru, ka nākamreiz varēšu pastāstīt par pufa brīnišķīgajām pārvērtībām :)

Mafini - 1.mēģinājums

Kā jau iepriekš minēju, esmu nolēmusi atrast labāko šokolādes mafinu recepti. Pirmā recepte mani pārsteidza ar savu vienkāršību, izrādījās, ka mazo kēksiņu cepšana ir vienkāršākais, ko līdz šim esmu darījusi :D

Sastāvdaļas pievienoju kā norādīts , bet cepšanas ilgumu samazināju par pāris minūtēm.

Pēc pagaršošanas nospriedu, ka vajadzēja cept vēl mazāk (20 minūtes), tad tie būtu mitrāki (atzīmēšu, ka mitrums manā izpratnē liecina par mafina kvalitāti :)).

Lai arī 1.mafiniem es dotu 7 punktus no 10, tomēr kaut kā apēdās diezgan daudzi. 

Nākošos cepšu darbdienā, lai sanāk aiznest arī kolēģiem :)