Dāvaniņas lielam un mazam

Tikai nesen izdevās noorganizēt jau vairāku mēnešu plānoto tikšanos ar drauga radiem. Sadāvināju dažiem no viņiem paštaisītas mantas. Drauga brālim, IT jomā strādājošam, tastatūras bezpirkstu cimdiņi:

Bet manu bērnu mazajam 4 mēnešus vecajam brālēnam tika tamborēts grabulītis:

Drauga brāļa sievai uzdāvāju volānšalli:

Un pati saņēmu dāvanā dziju, smuko jo smuku! Vai nav jocīgi, ka neatceros nevienu citu gadījumu, kad man tiktu dāvināta dzija?!

Ziemassvētku tirdziņš

Pēc pagājušā gada neizdevušās tirgošanās šogad mēģināju atkal. Šoreiz arī saadīju cītīgāk viskaut ko citu un ņēmu draudzeni Ivanu pie rokas un devāmies iekarot latviešu sabiedrības sirdi.

 Jāsaka ka sapratām to ko jau zinājām, ka latvieši, maza ēdelīga tautiņa :D nāk uz tirdziņu pēc rupjmaizes, desām un zirņiem bet ne pēc pēdējo dienu dāvanām.(Jāpiezīmē ka tieši tāpat es uzvedos, ok nepērku desas, bet maizi gan).

Bet tas nekas, mēs jūtamies priecīgas par pirmo pārdošanas reizi, jo varējām pasēdēt blakus un parunāties. Es satiku vairākus draugus un paziņas un pie reizes vairākas stundas atpūtos no mazajiem (paldies Joakim).

Uzskaitei ko tad biju paņēmusi līdzi:

10 volānšalles no kurām 7 atgriezās mājās

6 mauči, no kuriem visi atkal ir mājās

Divas dredu cepures kuras man ir vēljoprojām!

Metāla stieples un pērlīšu rokassprādzes, viena vairs nav.

Tamborēti eglīšu rotājumi, visi nopārdoti!

Efektdzijas plecu lakati, abi man palikuši

Efektdzijas šalle arī mājās labāk jūtās

Metāla stieplītes un pērļu rokasprādze, kura nevienam neiepatikās 

;)

Kazlēna mohēras šallītes. Viena ir dāvana kādam!

10 pērļu enģelīši no kuriem 6 ir citās mājās!

Tā izskatījās mūsu andeles galds!

Par skolotājiem...

Adu volānšalli no šūšanas festivālā iepirktās dzijas. Šajās krāsās raugoties nu nekādi neiziet no prāta mana mājturības skolotāja mazajās klasēs. Kura tad, kad biju skaisti (pēc manām domām) krustdūrienā izšuvusi galda sedziņu, man un visai klasei apgalvoja ka zaļais un zilais gan nu nekādi neejot kopā un neesot gaumīgi. 

Ne toreiz ne tagad nesaprotu par ko viņa runā. Un domāju, cik daudz tagad ir zaudētu rokdarbnieču sliktu skolotāju dēļ?...

Un tā dzijas juceklis pārveršas, pārvēršas dzijas juceklis...

Pārfrāzējot vienas slavenas padomju filmas vārdus, parādīšu ka tas nebija gan juceklis, bet volānšalle Ivanai! Dzija Can Can no Rico Design, 100% akrils. Uzmesti 7 valdziņi, no vienas fices (200g) sanāk 2 šalles.

Sarkani-melnā volānšalle un tās valkātāja

Pēc pirmo manis adīto volānšaļļu izrādīšanas draugiem.lv saņēmu dažus komentārus. Tai skaitā no savas bijušās skolotājas Valentīnas, kura pus pa jokam pus pa nopietnam prasīja vai varot veikt pasūtījumus. Es tāpat pus pa jokam, pus pa nopietnam atbildēju ka var. Šalles gatavošanas ideja mani tramdīja, aizčāpoju uz dziju veikalu, ievērtēju šo sarkani melno krāsu, tā kā Valentīna bija izteikusi vēlmi valkāt šalli pie melna apģērba. Uzmargoju un aizsūtīju. Palūdzu lai valkātāja nobildējas ar šalli un atļauj man publicēt šajā blogā jeb dienasgrāmatā. Saņēmu vienkārši lieliskas bildes. Jāpiezīmē ka Valentīna ir ļoti darbīgs un gaišs cilvēks, kurš dara visu lai kultūra pašas sētā un visā pagastā būtu ikdiena daudziem jo daudziem cilvēkiem.

dzelteni-oranži-sarkanā un sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle

Nu jau esmu visu iepirkto lentīšdziju izadījusi. Šādi izskatās divas pēdējās šalles. Viena man, vienu dāvināšu. Abas veidotas no vienas dzijas, tikai krāsa veidojas pateicoties tam ar kuru maliņu ada.

sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle

Pabeidzu šodien volānšalli, ko adīju sev. Un pie reizes vienu mazāku bērnam, kuram jau ar gribas uzpucēties.... ;o)

volānšalle zilajos toņos

Nupat pabeidzu adīt šalli ko dāvināt draudzenei dzimšanas dienā. No dzijas, ko nopirku lielajā šūšanas gadatirgū. Tur bija pārdevējs kurš stāvēja un adīja no tās dzijas un es iekritu. Lai arī musturs.lv ir kaudze ar šādām šallēm, pirms nebiju redzējusi kamoliņus un izpildījumu, nebiju iedomājusies darināt ko tādu pati. Dzija Linie 194 Solo vienai šalle aiziet 2 ficītes pa 50 g.